Plastmasas maisiņi – vai bez tiem var iztikt?

Lilita un Eleonora labprāt maisiņu vietā lietotu papīra un kartona iepakojumu.

Runājot par apkārtējās vides piesārņošanu, tiek minēti ļoti daudzi cilvēka darbības produkti, kuri vai nu ir indīgi, vai sadalās ļoti lēni, vai vispār nesadalās. Taču laikam nevienam izstrādājumam pēdējā laikā nav veltīts tik daudz peļošu vārdu, jo no tiem mūs kaislīgi neaicina atbrīvoties. Jāteic, ka pamats šiem aicinājumiem ir. Ja mūs aicinās nosaukt trīs visbiežāk dabā sastopamos cilvēka ražotos atkritumus, tad 9 gadījumos no desmit tiks nosauktas plastmasas pudeles un plastmasas iepirkuma maisiņi.

Elpojam, ēdam un dzeram mikrodaļiņas

Sevišķi aktuāls jautājums par plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu kļuvis sakarā ar mikroplastmasas piesārņojuma atklāšanu.
Kas ir mikroplastmasa? Plastmasas daļiņas, kuras ir mazākas par 5 milimetriem. Ir primārā mikroplastmasa, kuru jau saražo šādos izmēros, un sekundārā mikroplastmasa, kura rodas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem. Tieši maisiņi šajā gadījumā kopā ar plastmasas pudelēm spēlē vienu no galvenajām lomām.

Galvenais nepatīkamais jaunums attiecībā uz plastmasu un mikroplastmasu – mikroplastmasa nesadalās nekad.

Pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieču I. Dimantes-Deimantovičas un I. Putnes-Nīmanes analizēm un pētījumiem izriet, ka liela daļa plastmasas materiālu pilnībā nenoārdās tik ātri, kā agrāk tika uzskatīts. Liela daļa plastmasas pilnībā nesadalās nekad, tikai kļūst mazāka un saraujas izmēros. Par pilnīgu sadalīšanos jeb noārdīšanos var uzskatīt plastmasas pilnīgu pārstrādāšanos metānā, oglekļa dioksīdā, ūdenī, biomasā un siltumā, kura notiek mikroorganismu ietekmē. Taču ne visi materiāli, kas tiek uzskatīti un reklamēti kā pilnīgi bioloģiski noārdāmi, patiešām sadalīsies un pazudīs, jo šim procesam reizēm nepieciešami specifiski apstākļi. Piemēram, ūdens temperatūra virs 50 grādiem pēc Celsija, kas dabas ūdenskrātuvēs vispār nav iespējama. Ņemot vērā salīdzinoši neilgo laiku, kopš cilvēce lieto plastmasu, 100 % droši nevar paredzēt tās uzvedību noārdīšanās procesā, un reizēm jāvadās no pieņēmumiem un hipotēzēm. Taču pilnīgi skaidrs – neviens plastmasas veids nenoārdīsies ātrāk un kvalitatīvāk, kā to paredzējuši izgatavotāji. Notiek pilnīgi pretējais, un pētījumos iegūst aizvien vairāk datu par plastmasas tieksmi saglabāties teju mūžīgi, tikai mainoties izmēros. Tā nu pašreizējā situācija ir tāda, ka plastmasu ne tikai lietojam, bet arī ēdam, dzeram un ieelpojam. Pēc ANO komisijas publicētajiem aprēķiniem, pašlaik pasaules jūrās kopumā atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu (tikai mikroplastmasas, runa nav par lielizmēra piesārņojumu), kas ir par pustūkstoti reižu vairāk nekā zvaigžņu mūsu galaktikā.

Katram jāsāk ar sevi

Ja runājam par mums tuvākām vietām, tad, pēc nevalstiskās organizācijas Coalition for Clean Baltic datiem, Baltijas jūrā katru gadu nonāk ap 40 tonnu mikroplastmasas. Kopumā no mājsaimniecībām novadītais mikroplastmasas daudzums gan ir krietni lielāks – ap 130 tonnām, taču lielu daļu no mikroplastmasas piesārņojuma pagaidām aptur attīrīšanas iekārtas. Taču, ņemot vērā plastmasas tieksmi sadalīties tālāk un uzkrāties, lai saglabātu kaut vai pašreizējo situāciju, nākotnē ir paredzamas krietni biežākas attīrīšanas ierīču tīrīšanas, kā arī jaunu, kvalitatīvāku attīrīšanas ierīču konstruēšana un ieviešana. Taču šis noteikti nav optimālākais un ne pats lētākais un veselīgākais ceļš. Daudz ieteicamāk būtu samazināt izmantojamās plastmasas daudzumu. Un te nu nav nepieciešams gaidīt kādu dabas aizsardzības organizāciju aicinājumus vai valdības lēmumus. Savu individuālo plastmasas patēriņu katrs var samazināt pats. Un visvienkāršāk to var paveikt, samazinot patērējamo plastmasas iepirkumu maisiņu daudzumu.

Vietējo iedzīvotāju domas

Lai noskaidrotu, kādas īsti ir mūsu novadu iedzīvotāju zināšanas par plastmasas maisiņu kaitīgumu un cik liels ir to patēriņš, veicām nelielu aptauju starp mūsu puses novadu iedzīvotājiem. Vēlējāmies noskaidrot arī to, cik daudz iedzīvotāju būtu gatavi atteikties no saviem iepirkšanās paradumiem un kāda būtu viņu reakcija uz Zero Waste tipa lielveikalu, kurā plastmasas maisiņi nebūtu pieejami.

Mūsu aptaujai kā galvenās vietas izvēlējāmies pie ieejām lielveikalos. Tiesa, ne tikai, jo aptaujājām arī cilvēkus, kuri tobrīd atradās citur, piemēram, atpūtas pasākumos. Mūsu galvenie jautājumi bija: vai iepērkoties izmantojiet savu iepirkumu maisu vai arī katru reizi pērkat to veikalā? Cik daudz mazo plāno iepirkuma maisiņu vienā reizē izmantojat? Vai esat dzirdējuši par mikroplastmasas piesārņojumu, vai jums radītu neērtības tas, ja veikalos plastmasas maisu un maisiņu nebūtu vispār? Lūk, saņemtās atbildes:

Anastasija:

– Mazos maisiņus izmantoju daudz, gandrīz katram produktam. Lielos maisus retāk, atkarībā no tā, cik daudz esmu nopirkusi. Par piesārņojuma teorijas sīkumiem īpaši neinteresējos, kaut gan, protams, plastmasa apkārtējai videi nav labvēlīga. Sabiedrība nav gatava atteikties no maisiņiem, jo esam pieraduši, ka maisi veikalos ir pieejami uz katra soļa.

Jeļena:

– Pārsvarā mazos maisiņus izmantoju. Citādi beramās preces un mazos augļus neaiznesīsi. Tomēr pūlos maisiņus izmantot tikai tad, ja tie ļoti nepieciešami. Katrā iepirkšanās reizē vismaz divus, trīs ņemu. Par plastmasas piesārņojumu esmu dzirdējusi, bet atsevišķi īpaši par mikroplastmasu gan ne. Runājot par Zero Waste veikaliem – tie var būt, galvenais, lai tajos būtu kvalitatīva prece.

Linda:

– Iepirkties dodos ar saviem daudzreizējiem iepirkumu maisiem. Plastmasas maisiņu pūlos neizmantot vispār, bet diemžēl, gluži bez tiem iepērkoties veikalos, pašlaik iztikt nevar. Plastmasas maisu likvidēšanu ļoti apsveiktu un atbalstītu, kaut arī tas zināmas neērtības pircējiem radītu. Taču ieguvums noteikti būtu tā vērts.

Georgs:

– Iepērkoties īpaši nesekoju tam, cik maisiņus patērēju. Ņemu tik, cik nepieciešams. Arī lielos iepirkuma maisus lietoju regulāri. Par maisiņu radīto piesārņojumu un arī par mikroplastmasu esmu dzirdējis. Tā ir problēma. Taču šī cīņa ar pāris maisiņiem ir tīra ākstīšanās, kas vidi neglābs. Zero Waste? Iebildumu nebūtu, tomēr ar diviem nosacījumiem. Pirmais – esmu pret to, ka man pašam jānāk ar savu taru. Veikalā tādā gadījumā jābūt savam ekoloģiskam iepakojumam. Otrkārt – šādu pieeju jāpārņem visiem veikaliem. Ja to dara viens vai divi, tā ir izrādīšanās, kas neko nemaina ekoloģijas ziņā.

Tatjana:

– Iepirkties vienmēr eju ar savu somu. Maisiņus izmantoju maz, tos pēc tam ārā nemetu. Tomēr vispār bez tiem būtu diezgan sarežģīti iztikt. Plastmasa, bez šaubām, neko labu dabai nedara – tas taču saprotams. Sīkāk gan par šo problēmu interesējusies neesmu.

Eleonora:

– Ar abām rokām balsoju par Zero Waste veikalu ieviešanu. Un, jo ātrāk un vairāk tas notiks, jo labāk. Pati jau sen esmu no plastmasas maisiem un maisiņiem atteikusies gandrīz pilnībā. Iepirkties vienmēr dodos ar savu maisu. Ja nepieciešami cepumi, pūlos iegādāties tādus, kuri iepakoti kartona kastē, nevis jāber maisiņā. Skan jau drusku naivi, bet, ja kaut drusku mīlam šo pasauli, tad, lai cīnītos ar tās piegānīšanu, kaut kas jādara katram cilvēkam. Ja visi cilvēki sāktu ne tikai domāt un runāt par ekoloģiju, bet arī tai vismaz mazliet palīdzētu, situācija vismaz nepasliktinātos. Un jau tas būtu vērā ņemams sasniegums.

Vadims:

– Lielos plastmasas maisus neizmantoju vispār. Mazos, ja tas ļoti nepieciešams. Banānus maisiņā nelieku. Veikalus bez plastmasas maisiem noteikti atbalstītu, man tie nekādus sarežģījumus neradītu. Katram domājošam cilvēkam taču ir skaidrs, ka no plastmasas jāizvairās visiem spēkiem.

Veronika:

– Iepērkoties izmantoju maisiņus. Vidēji vienā reizē būs kādi 3 – 4, bet var būt gan vairāk, gan mazāk, atkarībā, ko īsti jāpērk. Izmantoju arī lielos plastmasas maisus, ja esmu savu iepirkumu maisu atstājusi mājās. Vai atbalstu Zero Waste? Lai jau darbojas, ja nav ko darīt. Tāpat tās ir muļķības, kas neko nemainīs. Mani daudz vairāk satrauc produktu kvalitāte, un tas, cik un kāda ķīmija tiem tiek pievienota. Lūk, par to, ka mūs regulāri indē, būtu jāuztraucas un jāraksta!

Anastasija:
– Vienmēr eju iepirkties ar savu ērto iepirkumu kulīti. Mazos maisiņus reizēm nākas ņemt, ja citādi nevar. Bet no plastmasas pat korķīti neesmu izmetusi parastajā atkritumu kastē. Visu plastmasu metu tai paredzētajos konteineros. Esmu satraukta (ne tikai es, bet arī kaimiņi) par to, ka no Biržas ielas rajonā šie īpašie konteineri netiek izvesti nedēļām ilgi. Par to apsaimniekotājam būtu jāpadomā! Veikalus bez plastmasas maisiem atbalstu.
Tas būtu tikai ieguvums. Daudzus gadu desmitus iepirkāmies bez jebkādiem maisiņiem, produktus ietinām papīrā vai ielikām stikla vai metāla tarā, un neviens nežēlojās. Apkārtne bija tīrākā.
Tas, kas pašlaik notiek ar plastmasu, ir tīrās šausmas! Laukos plastmasas atkritumi mētājas uz katra stūra. Mežos tiek iekārtotas nelegālas izgāztuves. Te nu galvenokārt vainojami cilvēki, ne iepakojums.

Biruta:

– Agrāk plastmasas maisiņus izmantoju bieži, tagad gan no tiem esmu atteikusies. Iepirkties vienmēr braucu ar savu somu. Man ir arī pašai savas papīra kulītes un maisiņi, kuros ievietoju sīkās, beramās preces. Atbalstītu plastmasas maisiņu pilnīgu izraidīšanu no veikaliem, tikai baidos, ka tas nav reāli, jo mūsdienu cilvēks pārāk pieradis pie komforta. Taču mēģināt noteikti vajadzētu. Kaut vai tāpēc, lai neviens vēlāk nevarētu pārmest, ka mēs tikai skatījāmies uz to, kā plastmasa piemēslo mūsu zemi, bet paši neko nedarījām.

Maksims:

– Bieži nemaz neiepērkos, bet domāju, ka maisus un maisiņus izmantoju ne vairāk kā statistiski vidējais pircējs. Par plastmasas piesārņojumu, bez šaubām, esmu informēts, konkrēti par mikroplastmasu – ne tik ļoti. Kaut gan doma, ka tā galīgi nesadalās nekad, manuprāt, vismaz zemapziņā ir ienākusi galvā katram. Zero Waste ir ļoti laba un derīga lieta, taču šaubos, vai šī kustība gūs plašāku atbalstu. Cilvēks pēc savas dabas ir inerts un slinks. Tieši tāpēc jāšaubās, vai ļaudis ekoloģiskas idejas dēļ būs ar mieru atteikties no komforta un uzņemties liekas klapatas, sarūpējot individuālo taru produktiem.

Inese:

– Parasti iepērkoties izmantoju savu “dežūrsomu”. Ja jāpērk beramās preces, tad ņemu arī veikala piedāvātos mazos maisiņus, bet vairāk par trim vienā iepirkšanās reizē gan neņemu. Ideja par veikalu, uz kuru pircēji dodas ar savu taru, teorētiski pievilcīga. Bet praktiski dzīvē tā daudziem cilvēkiem nozīmētu jaunus izdevumus, pašiem pērkot pārtikas konteinerus un citu taru. Tāpēc, atbalstot plastmasas maisu likvidēšanu veikalos, tomēr uzskatu, ka tādā gadījumā veikaliem pašiem jāgādā par papīra kulītēm, stikla burciņām vai citu iepakojumu.

Varbūt atteikšanos no maisiņiem varētu iesākt ar to, ka, tāpat kā Anglijā, mēs sāktu iekasēt maksu arī par mazo iepirkuma maisiņu lietošanu. Tas noteikti būtu iedarbīgāk, nekā tikai stāstīt cilvēkiem par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi.

Lilita un Eleonora:

– Neesam ekoloģiski ideālas, bet par vidi domājam gan, tāpēc pūlāmies plastmasas maisiņus pārāk neizmantot. Katrā iepirkšanās reizē kādus 2 – 3 sanāk paņemt. Lielos iepirkuma maisus gan neizmantojam – lietojam pašas savus auduma iepirkuma maisiņus. Doma par veikaliem bez plastmasas maisiem ir pozitīva. Taču to ieviest nebūs viegli. Varbūt to varētu izdarīt pakāpeniski, jo cilvēkam krasas pārmaiņas pieņemt ir grūti.
Plastmasas piesārņojuma lietā cilvēki nevar palikt vienaldzīgi, kaut kas ir jādara. Šai kustībai ir jābūt visaptverošai, jo tikai tā iespējams panākt rezultātu.

Viktors:

– Iepērkoties plastmasas maisus tikpat kā neizmantoju, jo reti pērku pārtiku, to dara mana kundze. Plastmasas maisiņi ir problēma, bet tā nudien nav galvenā, kura jāatrisina cilvēcei. Ir citas, daudz aktuālākas. Taču Zero Waste veikalu ieviešanu atbalstu. Taču ne tik daudz vides aizsardzības, kā cita iemesla dēļ. Šādā veikalā, kurā produkti nav fasēti, ir garantija, ka vienmēr būs iespējams iegādāties svaigu preci. Lūk, tas ir galvenais arguments par labu Zero Waste veikaliem!

Veikalu kasieru vērojumi

Var secināt, ka vārdos Zero Waste sistēmas veikali tiek plaši atbalstīti. Tiesa, šeit ir tikai pircēju viedoklis. Ja tiktu iztaujāti tirgotāji un pārdevēji, tad mēs, ļoti ticams, dzirdētu alternatīvu viedokli, un būtu jādzird apgalvojumi par transportēšanas izdevumiem, darba apjoma pieaugumu un veselības un pārtikas dienestu prasību ievērošanu, kas bez iepakojuma un maisiņiem stipri sarežģīsies. Taču par to, kādas ir reālās Zerro Waste veikalu ieviešanas problēmas, sīkāk pastāstīsim mūsu nākošajā rakstā. Tāpat apskatīsim, vai un kā iespējams izmantot plastmasas maisus, lai tie nebūtu jāizmet vai jāsadedzina.
To, ka plastmasas maisu utilizācijas problēma vēl būs aktuāla ilgi, intervijā pastāstīja lielveikalu kasieres. Viņas gan vārdos nesauksim, varam tikai pieminēt, ka veikalu nosaukumi, kuros dāmas strādā, sākas ar burtu M. Pēc kasieru sacītā, ar savu iepirkuma somu labākajā gadījumā pie kases piestājas katrs piektais, bet gadās, ka stundām ilgi lielos iepirkuma maisus iegādājas katrs pircējs. Kas attiecas uz mazajiem maisiņiem, tad pircēju, kuri tos neizmantotu principā, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Vidēji viens pircējs patērē ne mazāk par trim mazajiem maisiņiem. Tā ka, par spīti visām labajām iniciatīvām, no maisiem tik ātri neatbrīvosimies. Ieradums ir liels. Pārdevējiem tā situācija redzama visreālāk.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu