Pirms 80 gadiem nodega puse ēku Ludzā (LTV video)

“Visa Ludza deg. Steidzieties mūs glābt” – tā izmisušie ludzānieši zvanīja uz apkārtējām pilsētām todien, kad uguns aprija pusi ēku Ludzā un divi tūkstoši iedzīvotāju palika par nabagiem. Rīt aprit 80 gadi kopš lielākās un postošākās ugunsnelaimes Latvijā – Ludzas lielā ugunsgrēka 1938. gada 11. jūnijā. Šodien Ludzas ļaudis maz ko zina par tās dienas notikumiem, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Vulfa Franka fotogrāfijas no Ludzas novadpētniecības muzeja fondiem ir vienas no retajām vizuālajām ugunsgrēka liecībām. Nodega 371 ēka – dzīvojamie nami, kas bija galvenokārt no koka, un sabiedriskās ēkas. Liesmas iznīcināja arī 118 veikalus jeb 80 % tirdzniecības vietu Ludzā. Nodega darbnīcas un sīkuzņēmumi, kas piederēja ebrejiem. Uzliesmoja un kā milzīgs sārts nodega arī katoļu baznīca. Bez pajumtes palika gandrīz puse no 5600 pilsētas iedzīvotājiem.

“Šajā tukšajā vietā atradusies tipogrāfija, kur bija sāksies lielais ugunsgrēks,” Ludzas novadpētniecības muzeja speciālists Valērijs Dzevaltovskis zina teikt, ka tipogrāfijas saimnieka kalpone gludinājusi veļu ar ogļu gludekli. “Iznesusi ogles, kas palika, atstājusi pagalmā bez uzraudzības. Pūtis stiprs vējš. Tipogrāfijas bēniņos glabāja daudz papīra. Un tas vējš bija aiznesis dzirksteles un aizdedzinājis mājas bēniņus. Un tā bija arī izcēlies ugunsgrēks.”

1938. gada 11.jūnijs bijusi ļoti karsta un vējaina diena. Lielais vējš strauji dzinis liesmas uz priekšu, un divu stundu laikā uguns jau bija aptvērusi sešus pilsētas kvartālus. Uguns virpulis un dūmi bijuši tik lieli, ka tos varēts redzēt pat 18 km attālumā.

Akas ātri izsmēla sausas. Ļaudis no rokas rokā padeva spaiņus no Ludzas ezera. Ar liesmām cīnījās 21 ugunsdzēsēju komanda no visām Latgales un Vidzemes pilsētām, bet kopējais dzēsēju skaits sasniedzis tūkstoti.

Mediķu palīdzību vajadzēja ap 200 cilvēkiem. Lai gan nelaimes apmēri bija milzīgi, bija tikai viens upuris.

Aptaujātie ludzānieši neko daudz nezina par to, kas notika pilsētā pirms 80 gadiem.

“Baznīca nodega, jā, bija stāstīts no vecākiem,” saka Anastasija Davidova.

Nikolajs Mutišenko skaidro: “Es tad vēl nebiju nācis pasaulē. Man ir tikai 73 gadi. (..)  Mani vecāki kaut ko par to runāja.”

Arī Samantai Mičenko par to stāstījusi vecāmamma, bet Tatjana Katkeviča ir zinošāka: “Man mājās ir buklets no muzeja ar Franka fotogrāfiju no šī ugunsgrēka.”