Pašvaldības tērpu izgatavošanu deju svētkiem nefinansēs (video)

Diskusijas izraisījušie tautas tērpi Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam ”Māras zeme” “vairs nav dienas kārtībā”, tos neizmantos, un arī tautas tērpu finansēšana negulsies uz dejotāju un pašvaldību pleciem, LTV “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.

Viņa sacīja, ka tautas tērpus no īpašā Ķīnā ražotā auduma neizmantos, “varam noņemt šo jautājumu, tas vairs nav dienas kārtībā.”

Arī tērpu šūšana nebūs uz dejotāju un pašvaldību pleciem, tas būs jārisina “svētku budžeta ietvaros”, sacīja Alpa.

Viņa arī norādīja, ka interese un kaislības par obligāto deju repertuāru Dziesmu un deju svētkos bija vienmēr, arī pērn, veidojot repertuāru, deju kolektīviem bija liela vēlme iesaistīties svētku veidošanā. Tiesa, parasti svētku vadītāji rakstījuši svētku veidotājiem un “mēs šos jautājumus risinājām diskusijās”, sacīja Alpa.

Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme” visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu uzvedumam “Māras zeme” tikai no pašvaldību līdzekļiem.

Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori – mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju – Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) – sola pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.

Publicēts 24 JANVĀRIS 2017