Par pusmiljonu eiro siltina Ludzas novadā pēdējās lauku skolas ēku
Ludzas novadā vairāk nekā par pusmiljonu eiro tiek siltināta novadā pēdējās lauku skolas – Pildas pamatskolas ēka. Gan novada domes deputātu, gan vietējo iedzīvotāju domas par šī projekta lietderību atšķiras. Novadā pirms 30 gadiem bija septiņas lauku skolas, tagad palikusi tikai viena. Lielākā daļa bijušo skolas ēku stāv tukšas un nav pieprasītas ne no pašvaldības, ne no uzņēmēju puses, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Šogad mācību gadu Pildas pamatskolas 75 skolēni sāka ēkā, kur notiek siltināšanas darbi. Izrādot skolu, kurai siltina jumtu un ārsienas, Pildas pamatskolas direktors Jurijs Zelčs stāsta, ka tipveida skolas ēka ar sporta zāli, 12 klašu telpām, zēnu un meiteņu mājturības kabinetiem tika uzcelta pirms gandrīz 50 gadiem.
“Pildas skola ir ļoti plaša, ļoti liela – vairāk par 1000 kvadrātmetriem. Bērni dzīvo plašās, sakārtotās telpās, un šis projekts vērsts uz to, lai skola būtu vēl sakārtotāka. Tiks uzlikti jauni radiatori, gaismekļi, sakārtota apkures un ventilācijas sistēma, nosiltinātas sienas un jumts,” saka direktors.
Pilda ir pagasta centrs, un te blakus Tautas namam, pagasta pārvaldei atrodas arī skola, kur strādā 14 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki. Vietējo iedzīvotāju domas par nepieciešamību siltināt skolu dalās. Aptaujātie skolēnu vecāki un darbinieki uzskata, ka tas ir pareizs lēmums, jo skolas saglabāšana pagastā, viņuprāt, ir pats svarīgākais.
Taču daļa uzrunāto cilvēku vai nu nevēlas publiski runāt par skolas siltināšanas lietderību, vai ir arī negatīvi noskaņoti.
Arī Ludzas novada domes deputātu domas jautājumā par Pildas pamatskolas ēkas siltināšanu, kam paredzēts tērēt 565 tūkstošus eiro, raugoties uz demogrāfisko situāciju novadā un valsts politiku, mainās. Ja pērn novembrī notikušajā sēdē, kad tika lemts par Pildas skolas siltināšanas projekta iesniegšanu, deputāti nobalsoja vienbalsīgi “par”, tad pēc nedaudz vairāk kā pusgada daļa deputātu balsoja “pret” vai vispār atturējās no sava viedokļa izteikšanas.
Izskan bažas, ka pēc gadiem sešiem tiem, kuri balsoja par šī projekta realizāciju nāksies nožēlot, jo ēka būs skaista sakārtota, bet stāvēs drīzāk pustukša.
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsver, ka pašvaldības pienākums ir pēc iespējas ilgāk noturēt vietējās skolas, jo slēdzot skolu, visbiežāk jaunās ģimenes laukus atstājot.
“Ja mēs vērtējam lielāko daļu projektu, kas tiek realizēti arī pašvaldībās, vai tam ir kāds ekonomisks pamatojums, tad man ir jautājums, vai tad, kad mēs būvējam baseinus pašvaldībās, daudzus ceļus, tam vienmēr ir kāds ekonomisks pamatojums?” vaicā Mekšs. “Es saprotu, ka bērnu skaitam ir tendence samazināties arī pilsētas skolās, un mēs nevaram pateikt, kas būs pēc pieciem gadiem, bet mēs nevaram arī neko nedarīt. Kurš gribēs mācīties nesakārtotā vidē? Visdrīzāk, ka vecāki pieņems lēmumu braukt uz pilsētas skolām, un līdz ar to mēs paši pieliksim savu roku skolas slēgšanai.”
Vēl pirms 30 gadiem pierobežā, tagadējā Ludzas novada teritorijā darbojās septiņas lauku skolas. Tagad palikusi tikai viena. Šogad Ludzas novada domei nācās pieņem nepopulāru lēmu, slēdzot vēl divas lauku skolas – Nirzas pamatskolu un Istras vidusskolu. Tagad pašvaldībai ir ar steigu jāmeklē uzņēmēji vai iestādes, kas gribētu šīs ēkas vai nu apsaimniekot, vai iegādāties. Ludzas novadā tikai dažas bijušo skolu ēkās izmanto pati pašvaldība. Pārējās ir tukšas.
