Pandēmijas ietekmē cilvēki izjūt nomāktību

Covid-19 pandēmijas izraisītā emocionālā spriedze skāra lielu daļu sabiedrības, jo savu ietekmi atstāja ilgstoša uzturēšanās mājās, darba zaudēšana, attālinātās mācības. Valsts policija neslēpj, ka pandēmijas ierobežojumu laikā bija vērojams pieaugums vardarbībai ģimenē, dažādiem sadzīves konfliktiem, ko apliecina arī statistikas dati.

Valsts pētījumu programmas ietvaros gūts apstiprinājums tam, ka pandēmijas izraisītās ikdienas dzīves pārmaiņas ietekmēja visu sabiedrību, izraisot krīzi, kurai bija nepieciešams pielāgoties gan valstij, gan katrai ģimenei atsevišķi. Psiholoģiskās grūtības saistītas gan ar informācijas trūkumu par infekciju, saslimšanas norisi un iespējām palīdzēt, bažām par savu un tuvinieku veselību, gan nepieciešamību sadzīvot ar ierobežojumiem, kas saistīti ar izolāciju, pārtraucot apmeklēt lielu daļu no ikdienas rutīnas: skolas klātienē, pulciņu, fizisko aktivitāšu socializēšanās iespējām. Ģimenes skāra stress, kas saistīts ar risku zaudēt darbu vai samazināties ienākumiem. Papildus stresu rada sabiedrības nepietiekamā informētība un aizspriedumi pret cilvēkiem, kas saslimuši ar šo infekciju. Bērnus un pusaudžus stress skar gan pastarpinātā veidā, caur ģimenes locekļu stresu, gan tiešā veidā, atbilstoši vecumam reaģējot uz esošo situāciju. Varētu prognozēt, ka bērni, kas saslimuši ar šo infekciju, ir pakļauti paaugstināta stresa slodzei. Jaunākie pētījumi akcentē dažādu psiholoģisko traucējumu saistību ar pandēmiju, kā arī ārkārtas situācijā ieviestajiem ierobežojumiem un dažādām emocionālām un uzvedības grūtībām bērniem. Esošie novērojumi par kognitīvajiem traucējumiem pieaugušajiem liek pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību.

Ģimenes konfliktu pieaugums

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes apkopotā statistika liecina, ka 2020. gadā Latgalē reģistrēti 2416 sadzīves rakstura konflikti, 2019. gadā sadzīves konfliktu gadījumu skaits bija 2700. Savukārt šī gada 7 mēnešos reģistrēti 1248 gadījumu, kas ir mazāk nekā 2019. un 2020. gada attiecīgajā laika periodā. Sadzīves rakstura konfliktu samazinājums varētu būt izskaidrojams ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, kad iedzīvotāju pulcēšanās iespējas un savstarpējie kontakti ārpus ģimenes bija ierobežoti.

Likumsakarīgi, ka Covid-19 pandēmijas laikā pērn bija vērojams pieaugums ģimenes konfliktos. 2019. gadā Latgales reģionā bija reģistrēti 2159 ģimenes konflikti, bet 2020. gadā tie bija jau 2233 konflikti. Jāatzīmē, ka šī gada 7 mēnešu laikā ģimenes konfliktu skaits ir mazāks nekā iepriekšējo gadu attiecīgajā laika periodā. Var secināt, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi radīja tiešu ietekmi uz savstarpējām attiecībām ģimenēs, līdz ar to šis laiks bija izaicinājums vienas mājsaimniecības locekļiem.

Psihologa konsultācijas izmantoja daļēji

Kā emocionāli jutās skolnieku vecāki, kad viņiem bija jāstrādā, jādomā par iztiku un paralēli jāpalīdz bērniem mācībās, jautājām Ludzas novada pašvaldības bāriņtiesas psiholoģei Vinetai Čepulei. Viņa attālināto mācību laikā Ludzas 2. vidusskolas skolēniem un viņu vecākiem piedāvāja psihologa konsultācijas. V. Čepule atzīst, ka šī iespēja tika izmantota vien daļēji, lai arī ierobežoto sociālo kontaktu dēļ pandēmijas laiks visiem bija smags.

Psiholoģei grūti komentēt, kāpēc pēc konsultācijām no skolēnu un vecāku puses bija tikai atsevišķi pieprasījumi. Iespējams, ka laikā, kad cilvēks bija spiests atrasties mājās – pašizolācija, mājsēde, komandantstundas –, viņš jūtas nomākts, tāpēc pieteikties uz konsultāciju bija emocionāli sarežģīti, turklāt tas reizēm prasa lielu gribasspēku. Tāpat V. Čepule neizslēdz iespēju, ka palīdzība tika meklēta citur, baidoties šeit zaudēt konfidencialitāti, jo pilsēta ir maza. Viņa cer, ka tā arī bija, jo kolēģi Rīgā pandēmijas laikā bija pat pārslogoti.

Nomāktība, trauksme, nepārliecinātība

Tāpat ir cilvēki, kuri ir emocionāli spēcīgi, un iekšējais spēks palīdz mobilizēties. Šādās situācijās palīdz rutīna, sevis piespiešana piecelties un kaut ko darīt, vingrot. Psiholoģe savās konsultācijās klientiem palīdzēja izstrādāt dienas režīmu, plānu, pie kā pieturēties un tas tiešām palīdzēja.

– Jautājums ir par to, ko mēs darām tajās situācijās, kad ir grūti, vai mēs kustamies uz priekšu, rūpējamies par sevi, kā sevi uzturam? Pārsvarā cilvēki vērsās ar tādām problēmām, kā nomāktība, trauksme, nepārliecinātība, miega traucējumi. Pēc pandēmijas klienti teica, ka trauksme pieauga, atgriežoties pie darba pienākumu veikšanas klātienē. Emocionāli cilvēki tiešām bija izsisti no sliedēm,– saka V. Čepule.

Pandēmijas laikā krasi saspīlējas attiecības ģimenē un cilvēki daudz biežāk jūtas nomākti.

Daži klienti atzina, ka nemaz nav tik viegli pārslēgties no attālinātā darba uz tiešo kontaktu ar cilvēkiem. Tas bija emocionāli grūti, cilvēkos valdīja trauksme un nepārliecinātība par sevi.

Pandēmijas laiks nebija viegls daudziem, sevišķi daudzbērnu ģimenēm, kurās bija vairāki skolēni un viedierīču pieejamība bija ierobežota. Kad ir viens telefons uz 2 bērniem, tad bija jāvērtē, kuram no skolniekiem svarīgāka mācību stunda, lai piedalītos tiešsaistē. Vecāki atzina, ka dažbrīd skolotāji bija pat skarbi un prasīgi, tāpēc digitālo ierīču trūkums radīja spriedzi attiecībās ar skolotājiem.

Tomēr psiholoģe neizslēdz, ka bija daļa cilvēku, kuriem pandēmijas laiks un attālinātās mācības pat patika. Tas atkarīgs no cilvēka temperamenta un nervu sistēmas.

Emocionālais saspīlējums ģimenē

V. Čepule stāsta, ka liela ģimene, kura dzīvo ierobežotos apstākļos – mazā dzīvoklī ikdienā pie tā ir pieraduši un neizjūt diskomfortu, jo katrs dodas savās ikdienas gaitās un sanāk kopā tikai vakarā. Tomēr piespiedu atrašanās visiem vienā telpā diendienā apmēram pusgadu rada neērtības. Emocionālais saspīlējums starp ģimenes locekļiem šajā gadījumā noteikti pieauga.

Šobrīd, tuvojoties septembrim, no skolēniem var gaidīt gan prieku par atkalredzēšanos, gan arī bažas par to, kā atsāksies mācības. Skolotāji tomēr izjuta to, ka skolēnu zināšanas nav tik augstā līmenī, kā mācoties klātienē. Pagaidām arī nav skaidrs, ar kādām izmaiņām skolēnu emocionālajā stāvoklī nāksies saskarties skolotājiem.

Savukārt pēc visa notikušā pēdējā pusotra gada laikā, runājot par sabiedrību kopumā, pandēmija tomēr ir atstājusi iespaidu uz cilvēku emocionālajām reakcijām. Gan veikalos, gan uz ielas sastaptie cilvēki uz dažādām situācijām mēdz reaģēt ar aizkaitinātību un aizsvilstas daudz ātrāk. Taču tie ir psiholoģes personīgie novērojumi un pagaidām tam nav nekāda zinātniska apstiprinājuma.

Negatīvi ietekmē bezdarbs un naudas trūkums

Aptaujātās ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni atzīst, ka attālinātās mācības iesita “robu” savstarpējās attiecībās, strīdi notika biežāk nekā parasti. Bērni savus vecākus neuztver tik nopietni kā skolotājus, tāpēc šajā ziņā bija grūti saprasties. Vecākiem nācās atzīt, ka viņi nav pedagogi, turklāt bija jādomā arī par iztikas nodrošināšanu. Šobrīd aktuāls jautājums ir bērnu vakcinācija. Daudzi vecāki pret to attiecas skeptiski un nav gatavi savu bērnu pakļaut vakcinācijai.

Toties ludzānietis Andris neizjuta pandēmijas ietekmē kādus emocionālos saspīlējumus: – It kā nejutu lielu ietekmi. Nepatika un traucēja masku nēsāšana. Bērni strādāja attālināti, mazbērni attālināti mācījās. Vecākiem, kuriem ir skolas vecuma bērni, tiem bija jūtama pandēmijas ietekme. Šobrīd skeptiska nostāja ir pret vakcinēšanos. Domāju turēties līdz pēdējam brīdim.

Pandēmijas laikā Andrim traucēja masku lietošana, šobrīd šaubas rada vakcinēšanās nozīme.

– Slikti ietekmēja pandēmija, nav darba. Faktiski tieši pandēmijas dēļ arī paliku bezdarbniece,– stāsta Inese. – Strādāju kafejnīcā, palīdzēju gatavoties dažādiem pasākumiem, banketiem, bērēm. Protams, ka bezdarbs un naudas trūkums negatīvi ietekmēja dzīvi kopumā un arī emocionāli bija grūti. Vasarā mācījos attālināti, pluss, ka nevajadzēja nekur braukt un tērēt līdzekļus ceļa izdevumiem. Man pietiek savas telpas, bet, paskatoties uz citiem cilvēkiem, skatos, ka nepietiek, ja jau pilnas lidmašīnas un uzreiz dodas uz ārzemēm, līdz ar to atkal pieaug saslimstība
Arī Nataša īsti neizjuta pandēmijas ietekmi: – Vakcinēties netaisos. Sēžu mājās. Bērni strādā ārzemēs, bet darbu pandēmija neietekmēja. Bērni grasās vakcinēties, bet viņus tur neviens nespiež, ne tā, kā šeit, ka draud atlaist no darba, viņi vienkārši vēlas bez grūtībām atbraukt uz dzimteni,– atklāj Nataša.

Cilvēki baidās gan no slimības, gan vakcinācijas

– Es neslimoju un neesmu potējusies, gaidu līdz pēdējam, jo man daudz citu slimību, kas var atstāt negatīvas sekas,– stāsta Regīna Vonda. – Šajā laikā strādāju attālināti, arī semināri un mācības notika attālināti. Pandēmijas laikā vecāki cilvēki bija sabiedēti tiktāl, ka baidījās vispār iet laukā, bija ierobežotas iespējas apmeklēt iestādes. Domāju, ka arī kaut kādu emocionālu ietekmi pandēmija būs atstājusi, jo tā pati masku nēsāšana bērniem skolās nav īpaši laba un attālināto mācību dēļ būs daudz ko zaudējuši. Tagad jau sabiedrība ir apradusi ar šo situāciju, sākotnēji gan bija īgni un aizkaitināti, šobrīd jaunas pandēmijas priekšnojautās atkal sākas uztraukums. Tie, kuri ir potējušies, tie gan jūtas mierīgāk. Pie mums vēl daudzi nav potējušies.

Vēl citi aptaujātie atzina, ka traucē nemitīga nenoteiktības sajūta. Cilvēki nesaprot un vairs nezina, ko vēl turpmāk nāksies sagaidīt pandēmijas laikā. Valda neziņa par to, kādi būs nākamie ierobežojumi, kādas sekas nesīs vakcinācija un arī nevakcinēšanās. Ar cilvēku satraukumu saskaras arī psihiatrs Sergejs Volkovs, kurš pieņem pacientus gan Ludzā, gan Rēzeknē. Viņš atklāj, ka pacienti pie viņa joprojām nāk ar sūdzībām par bailēm no jaunās Covid-19 slimības un vakcinēšanās. Pacientus uztrauc tas, ka viņiem ir vāja imūnsistēma. Gadās, ka pacientiem nākas nozīmēt vieglus, nomierinošus līdzekļus. Ļoti bieži psihiatrs novērojis, ka attālinātais darbs un mācības, komandantstundas un pašizolācija radīja emocionālos saspīlējumus ģimenēs. Cilvēki pauda nepamierinātību, sevišķi strādnieki, kuriem komandantstundu laikā bija jādodas naktsmaiņās. Arī dažādu paaudžu mitināšanās zem viena jumta radīja papildu stresa situācijas pandēmijas laikā.

Zvana uz Uzticības tālruni

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) aizvadītā gada publiskajā pārskatā atzīmēts, ka vislielākā sociālā grupa, kurai 2020. gada sniegtas konsultācijas ir vecāki, tiem seko bērnu radinieki, skolas, sociālie dienesti, pirmsskolas izglītības iestādes un ārpusģimenes aprūpes iestādes.

Tēmas, par kurām 2020. gadā sniegtas konsultācijas, ir ļoti dažādas. 19 tēmu kategorijās visbiežāk iedzīvotāji tika konsultēti par emocionālo vardarbību, tam seko konflikti ģimenē, konflikti izglītības iestādē, bērna uzvedības problēmas, fiziskā vardarbība, sociālās garantijas, saskarsmes tiesības ar bērnu un uzturlīdzekļi, veselības aprūpe un vecāku nolaidība pret bērnu.
2020. gadā inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 konsultanti snieguši 6728 konsultācijas bērniem un pusaudžiem, kā arī vecākiem un speciālistiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar bērniem. Zvanītāji ir mērķtiecīgi zvanījuši uz Uzticības tālruni, lai saņemtu psiholoģisku atbalstu un palīdzību kādā no krīzes situācijām.

Uz uzticības tālruni zvana ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.

Meklē palīdzību un atbalstu

Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā psiholoģiskās konsultācijas vairāk saņēmuši zvanītāji vecuma grupā virs 18 gadiem (39%). Saņemto zvanu skaits šajā vecuma grupā palielinājies par 10%. Viens no faktoriem, kas izskaidro šīs izmaiņas, ir Covid-19 pandēmijas radītās grūtības. Stājoties spēkā epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, notikušas izmaiņas arī bērnu un vecāku savstarpējās attiecībās, ģimenes dzīvē, kas mudinājis tieši bērnu vecākus un likumiskos pārstāvjus meklēt atbalstu un palīdzību Uzticības tālrunī. Uzticības tālrunī vairākkārt konsultējušies arī līdzcilvēki, kuri norūpējušies par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem kādā konkrētā ģimenē. Vienlaikus būtiski pieminēt, ka Covid-19 pandēmijas radīto seku rezultātā Uzticības tālrunī palīdzību jautājumos, kas saistīti ar bērniem, īpaši bieži meklējuši arī izglītības iestāžu darbinieki un speciālisti.

Lai gan statistikas dati norāda, ka zvani no pieaugušajiem 2020. gadā tika saņemti biežāk, nekā citos gados, tomēr lielākajā daļā gadījumu tālruņa pakalpojumus ir izmantojusi plānotā mērķauditorija, proti, bērni un pusaudži.

Vecāki jutās bezspēcīgi

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2020. gadā dominējošie tematiskie loki pieaugušo vidū bija saistīti ar konfliktsituācijām un strīdiem starp vecākiem, jautājumiem par vecāku šķiršanās procesa ietekmi uz bērniem, grūtībām saskarsmē ar bērniem, strīdiem par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, disciplinēšanas un uzvedības problēmām, kā arī par iespējām saņemt atbalstu attālināto mācību procesa grūtību mazināšanai. Ņemot vērā, ka zvanītāji, zvanot uz Uzticības tālruni, bieži jūtas izmisuši, bezspēcīgi, dusmīgi, apjukuši vai samulsuši, ir būtiski zvanītājam primāri sniegt tieši emocionālu atbalstu un uzklausīt zvanītāja bažas un jautājumus. Pēc atbalsta saņemšanas zvanītāji spēj labāk izprast savas emocijas un domas, kā arī ieraudzīt situāciju no cita skatpunkta, kas palīdz pieņemt pārdomātāku lēmumu un rast piemērotu risinājumu konkrētajai situācijai.

Piemēram, visbiežāk vecāki jutās bezspēcīgi, jo bērns atteicās pieslēgties attālinātajām mācībām, bērnam bija novērojamas krasas izmaiņas uzvedībā, sākoties dažādiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Vecāki vēlējās uzzināt, kā atbalstīt bērnu pārmaiņu laikā.

Uzmanības sadalīšana kāpināja negatīvas emocijas

Tāpat ja ģimenē kāds no vecākiem zaudējis darbu, šis notikums paaugstinājis spriedzi un sākušās biežas konfliktsituācijas, kuras bērns ļoti pārdzīvo – ir noslēdzies sevī, nesarunājas ar vecākiem, ir nomāktā garastāvoklī – vecāks vēlas saņemt atbalstu un ieteikumus savstarpējo attiecību normalizēšanai. Vecāki strādā attālināti, brīvajos brīžos cenšoties palīdzēt bērnam ar attālināto mācību tehnisko un saturisko daļu, tomēr nepieciešamība sadalīt uzmanību kāpina negatīvas emocijas, kā rezultātā vecāks ir rīkojies emocionāli vardarbīgi pret bērnu, tāpēc vēlas noskaidrot, kā mazināt notikuma sekas, kā arī kā efektīvāk atbalstīt bērnu mācību procesā. Vecāks jūtas bezspēcīgs un izmisis, nespēj rast dialogu ar bērnu, jo, pretēji epidemioloģiskajiem ieteikumiem, bērni bieži dodas ārpus mājas un tiekas ar citiem. Vecāki jūtas aizkaitināti un izmisuši, jo bērna motivācija mācīties ir strauji kritusies, kā arī uzmanības noturība ir zemāka nekā iepriekš, kā rezultātā bērnam ir daudz sliktāki mācību sasniegumi – vecāki vēlas zināt, kā rīkoties, lai palīdzētu bērnam uzlabot mācību sasniegumus.

Pazeminās motivācija mācīties

Ņemot vērā, ka visvairāk konsultāciju vecumā līdz 18 gadiem sniegts pusaudžiem no 12-15 gadiem, secināts, ka tieši šajā vecumposmā bērniem ir aktuāla vajadzība dalīties savās emocijās un pārdzīvojumos ar tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi viņus uzklausīt. Vienlaikus jāmin, ka šajā vecumposmā saasinās attiecību grūtības gan ģimenē, gan ar vienaudžiem, un šobrīd arī ir nepieciešams atbalsts, jo pusaudži ir vairāk izolēti un nevar piepildīt tik svarīgu sava vecumposma vajadzību – komunikāciju ar vienaudžiem, tāpēc bieži bērni izvēlas meklēt atbalstu ārpus ģimenes un draugu loka. Tāpat šajā vecumā pusaudži nereti jūtas apjukuši par savu būtību un dzīves mērķiem, jūtas vientuļi un atstumti, tādēļ meklē dažādus veidus, kā sev palīdzēt justies labāk. Ne vienmēr pusaudžu izvēlētie veidi ir palīdzoši – nereti izvēlētās metodes var tieši pasliktināt pusaudža psihoemocionālo stāvokli, un tādos gadījumos tiek meklēta iespēja dalīties pārdzīvojumos, nesaņemot nosodījumu.

Apkopojot sniegto konsultāciju saturu, secināts, ka 2020. gadā zvanītāji visvairāk runājuši par šādiem tematiem: Covid-19 pandēmijas laikā pazeminājusies motivācija mācīties, attālinātā mācību procesa grūtības, attiecību grūtības ar vecākiem, vienaudžiem, draugiem, vecvecākiem, pedagogiem, brāļiem, māsām, partneriem utt., vardarbība (pamešana novārtā, fiziskā, emocionālā vai seksuālā vardarbība) ģimenē, izglītības iestādē, starp draugiem, starp partneriem utt., mobings skolās, interneta drošība, atkarības, problēmas, kas saistītas ar psihosociālo, garīgo un fizisko veselību, seksualitāte un higiēnas problēmas, dažādas emocionālās problēmas.

Konsultē attiecību problēmās ar vecākiem

Detalizētāk aplūkojot zvanu statistiku par attiecību problēmām, redzams, ka visvairāk konsultāciju 2020. gadā sniegts tieši par attiecību problēmām ar vecākiem – sniegto konsultāciju skaits pieaudzis no 1174 2019. gadā līdz 1625 konsultācijām 2020. gadā.

Vairumā gadījumu sarunas bijušas par to, ka vecāki dažkārt nespēj veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības bērniem, izturas fiziski vai emocionāli vardarbīgi, nespēj rast kopīgu valodu un meklēt kompromisu ar bērniem, uzstāda ļoti augstas prasības, kā arī par citām savstarpējo attiecību grūtībām. Šādu konfliktu rezultātā bērni mēdz justies bezspēcīgi, vientuļi, pamesti novārtā un nesaprasti, nereti viņi ir nobijušies no savu vecāku reakcijas, tādēļ izvēlas sev svarīgus tematus noklusēt un nepārspriest ar vecākiem. Sniegtais konsultāciju skaits norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā pret bērniem biežāk tiek vērsta emocionāla un fiziska vardarbība.

Tāpat arī šo zvanu saturs bieži ir saistīts ar bērnu nevēlēšanos vai nespēju apgūt mācību vielu, un vecāku dusmām vai neizpratni par to. Bieži vien bērni konsultantiem atklāj, ka jūtas atstāti novārtā vai izmisuši, jo vecāki ir pārāk aizņemti darbā vai risinot savstarpējos konfliktus (alkohola lietošana, strīdi, šķiršanās), kā rezultātā bērnu vajadzības tiek aizmirstas. Tāpat nereti bērni stāsta, ka viņus apbēdina vecāku savstarpējie strīdi, viņi jūtas apjukuši un nezina, kā rīkoties, lai palīdzētu vecākiem strīdus pārtraukt.

Pieaug zvanu skaits par vardarbību ģimenē

2020. gadā daudz biežāk Uzticības tālrunī saņemti zvani, kas saistīti ar vecāku savstarpējām attiecībām un konfliktiem (2019. gadā – 743 zvani, 2020. gadā – 1069 zvani), par šo tematu zvanījuši gan bērni, gan pieaugušie, kuri norādījuši uz grūtībām realizēt kvalitatīvu bērnu aprūpi un audzināšanu, jo ar otru vecāku ir attiecību problēmas un konflikti.

2020. gadā joprojām viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc bērni un pusaudži zvana uz Uzticības tālruni, ir vardarbība. Salīdzinot ar 2019. gadu, gadījumu skaits, kad Uzticības tālrunī tiek saņemta informācija par emocionālu un fizisku vardarbību ģimenēs, ir pieaudzis, bet nedaudz samazinājies zvanu skaits par seksuālo vardarbību. 2020. gadā kopumā tika saņemti 774 zvani par vardarbību ģimenē, savukārt 2019. gadā – 636 zvani, tātad 2020. gadā zvanu skaits par vardarbību ģimenē ir pieaudzis.

Negatīva ietekme uz garīgo veselību

Vienlaikus palielinājies to konsultāciju skaits, kas saistītas ar pašnāvību vai pašnāvības domām: no 59 konsultācijām 2019. gadā skaits dubultojies līdz 118 konsultācijām 2020. gadā. Krasi paaugstinātais konsultāciju skaits par pašnāvības tematiku, visticamāk, saistīts ar Covid-19 pandēmijas spēcīgo un negatīvo ietekmi uz bērnu un pusaudžu garīgo veselību.

Aktuāls temats 2020. gadā Uzticības tālrunī, saņemtajos zvanos, bija atkarību problēmas. Kopumā par šo tēmu zvanu skaits ir nedaudz pieaudzis: 2019. gadā tika sniegtas 83 konsultācijas, savukārt 2020. gadā – 100 konsultācijas.

Analizējot zvanītāju emocionālās problēmas secināts, ka 2020. gadā pieaudzis sniegto konsultāciju skaits, kurās zvanītāji stāstījuši par bezspēcību – (2019. gadā – 1822, 2020. gadā – 1855), izmisumu (2019. gadā – 684, 2020. gadā – 823), nogurumu (117 zvani 2019. gadā, 210 zvani 2020. gadā), vientulību (169 zvani 2019. gadā, 276 – 2020. gadā), trauksmi (1053 – 2019. gadā, 2020. gadā – 1211) un dusmām (2019. gadā 680, 2020. gadā – 785). 2020. gadā aktuālāko emociju sadalījums bijis līdzīgs 2019. gadam. Biežāk sastopamās emociju izpausmes emocionālo problēmu sadaļā, kuras zvanu laikā identificēja Uzticības tālruņa konsultanti, bija saistītas ar zvanītāju neiecietību, rupjību un nomāktību. Tāpat 276 konsultācijās zvanītāji pieminējuši vientulības sajūtu un 219 konsultācijās – skumjas.

Valsts bērnu tiesību inspekcija savukārt piedāvā ne tikai uzticības tālruni 116111 – pandēmijas laikā izveidota arī speciāla lietotne, čats un e-konsultācijas, lai katrs varētu atrast sev piemērotāko saziņas formu. Pastāv bažas, ka, atsākoties skolas gaitām, konsultācijas atkal būs vajadzīgas gan vecākiem, gan bērniem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pandēmijas ietekmē cilvēki izjūt nomāktību” saturu atbild Ludzas Zeme