Līdumniekos piemin kritušos leģionārus
16. jūlijs ir datums, kurā ik gadu Līdumnieku pagastā pulcējas ļaudis, lai pieminētu 1944. gada jūlijā Mozuļu kaujā kritušos leģionārus. Mozuļu kaujas atceres pasākumu organizē biedrības „Daugavas vanagi Latvijā” Rēzeknes nodaļa.
Sākumā pie baltā krusta nostājās goda sardze – Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Krivandas robežapsardzības nodaļas robežsargi. Tika iznests sarkanbaltsarkanais karogs. Aizlūdzot par kritušo karavīru dvēselēm, tika noskaitīta katoļu lūgšana „Kunga eņģelis”.
Svinīgu zvērestu, stājoties vanadzēnu organizācijā, nolasīja kāda jauniete, kas bija ieradusies līdz ar vanadzēnu vienību no Viļāniem.
Tradicionāli tika nolasīts Mozuļu kaujas apraksts – to paveica jaunievēlētais Daugavas Vanagu organizācijas Rēzeknes nodaļas vadītājs Kaspars Balodis. Uzrunu teica Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, nobeigumā aicinot ar klusuma brīdi pieminēt kritušo piemiņu.
Uzrunas teica Daugavas Vanagu organizācijas priekšnieks Gunārs Spodris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Tika nolasīts Latvijas Nacionālo partizānu apvienības apsveikums, ko sūtīja organizācijas pārstāve Biruta Radoviča.
Skanēja leģionāru dziesmas, latviešu tautasdziesmas, „Daugav’s abas malas”, ko, piebalsojot viens otram, izpildīja Daugavas Vanagu Latvijā Rēzeknes ansamblis, Valda Nagļa vadītais Līdumnieku ansamblis, dziesminiece un koklētāja Maija Cālīte. Spēcīgi, tuvā negaisa dunoņai pieaugot, izskanēja Latvijas Valsts himna „Dievs, svētī Latviju!”.
Baltā krusta pakājē gūla ozollapu vainagi un ziedi. Pēc tradīcijas, Zilupes upē tika kaisīti ziedi un ziedlapiņas – kā sveiciens Mozuļu kaujā kritušajiem.
Uzrunās tika pieminēts, ka diemžēl maza ir cerība, ka 1944. gada jūlijā Mozuļu apkaimē kritušie leģionāri tikuši apbedīti, viņu atdusas vietas nav zināmas. Tāpēc pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kaujai iespējami tuvā vietā Zilupes upes krastā tika uzstādīts baltais krusts un sarkans piemineklis.
Daugavas vanagu priekšnieks Gunārs Spodris uzsvēra trīs galvenos darbus, kas darāmi arī turpmāk, Vanadzēnu kustības paplašināšana, atbalsts latviešu valodas saglabāšanai, dalība piemiņas pasākumos Latvijas brīvības cīnītājiem.