Kultūrā un izglītībā būs nepieciešama reforma

Kultūra un izglītība ir jomas, kuras saglabā dzīvību nelielajos novadu pagastos. Ja trūkst skolas vai kultūras nama, tad pazūd arī kultūras garīguma centrs šajā vietā. Par to runā visi kultūras un izglītības darbinieki, taču nevar izvairīties no tā, ka sarūk iedzīvotāju skaits, līdz ar to kultūra un skolas pamazām pamet laukus.

Šogad pasākumiem atvēlēti 108 505 eiro

Kopš Kārsavas novada izveidošanas nav slēgts neviens kultūras nams. Kārsavas novada pašvaldība šī gada sākumā budžetā kultūras jomai paredzēja 797 783 eiro, tajā skaitā novada kultūras namu darbības nodrošināšanai paredzēti 369 725 eiro un kultūras pasākumu nodrošināšanai – 32 846 eiro. Sporta pasākumiem tika paredzēti 9250 eiro, plānojot, ka sportisti piedalīsies 13 ārpus novada pasākumos (aptuveni 430 dalībnieki) un tiks organizēti 34 pasākumi novada teritorijā.

Kārsavas novada pašvaldības grāmatvedības nodaļa sagatavoja šī gada kultūras namu uzturēšanas izdevumus. Kārsavas KN uzturēšanai tika apstiprināti 98 098 eiro lieli izdevumi, tajā skaitā pasākumiem tika atvēlēti 20 422 eiro, Mežvidu KN – 41 057 eiro, tajā skaitā kultūras pasākumiem 13 631 eiro, Salnavas KN – 55 826 eiro, tajā skaitā pasākumiem – 16 117 eiro, Mērdzenes KN – 50 123 eiro, tajā skaitā pasākumiem – 10 521 eiro, Goliševas KN – 21 208 eiro, tajā skaitā pasākumiem – 4127 eiro, Malnavas pagasta kultūras pasākumiem tika atvēlēti 19 334 eiro un novada kultūras pasākumiem – 24 353 eiro. Neizlietotie līdzekļi kultūras pasākumiem šogad tika novirzīti kultūras namu labiekārtošanai, aparatūras un tērpu iegādei.

Katram KN sava “odziņa”

Salnavas KN vadītāja Valentīna Kirsanova uzskata, ka kultūras dzīve atkarīga no administratīvi teritoriālās reformas iznākuma. Protams, viņa nenoliedz, ka māc bažas, gribētos ticēt, ka netiks samazināti kolektīvi un pulciņi.

– Ir tāda neziņa īstenībā, ceru, ka administratīvi teritoriālā reforma neiznīcinās kultūru. Esmu liela reformas skeptiķe, neredzu personīgi no tās labumu,– saka KN vadītāja.

Šobrīd kultūras namu vadītāji plāno kā ierasts savus nākamā gada budžetus. Jau tagad ir skaidrs, ka kultūrai budžetā vērojams samazinājums par 7%. Savukārt šogad neizlietotie līdzekļi pasākumu organizēšanai tiek novirzīti materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, remontiem, tērpu iegādei. Šogad tika iegādātas dekorācijas izrādēm un apgaismes ķermeņi.

Salnavas KN vien darbojas 11 kolektīvi, kuros ir aptuveni 133 dalībnieki. Dalībnieki uz mēģinājumiem dodas gan no Kārsavas un Rēzeknes, gan Rīgas. Viņiem ir piesaiste pie vietas – jaunieši savulaik ir dzīvojuši un mācījušies Salnavā. Kā spēcīgākie Salnavas KN ir deju kolektīvi, amatierteātris un tautas muzikanti.

V. Kirsanova akcentē katra kultūras nama “odziņu”, piemēram, Mērdzenē darbojas novadā vienīgais koris, Mežvidos darbojas līnijdeju kolektīvs, Salnavā notiek večerinkas ar tautas muzikantiem, Goliševā tiek lielā mērogā svinēti Serafima svētki un Masļenica. Tāpat nevienu brīdi nav zudusi sadarbība ar Ludzu un Zilupi – kopā notiek sadanči, vokālās un folkloras skates.

Mērdzenes KN vienīgā kora Kārsavas novadā “Austra” dalībnieces.

Kultūra pastāv līdz pēdējam cilvēkam

Kārsavas KN vadītāja Ināra Rasima cenšas raudzīties nākotnē optimistiski, pozitīvi sakot, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Tomēr atgriešanās pie kādreizējā Ludzas rajona robežām ir solis atpakaļ nevis uz priekšu. Kārsavas novadā vienmēr ir bijis lielākais skaits dažādu kolektīvu nekā pārējos – Ludzas, Ciblas un Zilupes – novados kopā ņemot. Kārsavas KN darbojas 12 kolektīvi uz 2000 pilsētas iedzīvotājiem.

Kultūras nams un kultūras darbinieks spēj uzturēt amatierkolektīvu darbību un koordinē kultūras norisi starp iedzīvotājiem provincē un lielajiem kultūras gigantiem. Ja cilvēks nevar aizbraukt tālāk par savu dzīvesvietu baudīt teātri vai vieskoncertus, tad kultūras darbinieks atved kultūru uz šejieni. I. Rasima pauž viedokli, ka kultūra pastāv līdz pēdējam cilvēkam pierobežā, neviens cilvēks novadam nav lieks. Aizvērt visus kultūras namus un atstāt tikai vienu centru pilsētā nav prāta darbs. Tad jau labāk uzreiz izšaut visus iedzīvotājus un būs ieekonomēts. Piemēram, novada mazākais Goliševas pagasts pierobežā ar saviem 2 – 3 kolektīviem spēj sarīkot vērienīgus pasākumus un uz turieni dodas no visas tuvējās apkaimes.

Šogad slēdz Briģu TN

Ludzas novada pašvaldība šī gada budžetā novada un valsts mēroga sporta un kultūras pasākumiem paredzēja 192 869 eiro, bet tautas namu un klubu uzturēšanai tika ieplānoti 358 883 eiro.

Ludzas novada pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļa informē par plānotajiem līdzekļiem tautas namiem 2020. gadam un jau izlietotajiem līdzekļiem, kuri ietver arī algu izdevumus. Ludzas TN šogad tika ieplānoti 174 692 eiro, bet uz 1. novembri jau izlietoti 111 972 eiro. Isnaudas TN tika plānoti izdevumi 21 695 eiro apmērā, šogad izlietoti jau 14 048 eiro, Istalsnas klubam tika ieplānoti 12 590 eiro, izlietoti 8655 eiro. Istras TN ieplānoti 19 218 eiro, izlietoti 11 182 eiro, Nirzas TN ieplānoti 12 603 eiro, izlietoti 8749 eiro, Ņukšu TN ieplānoti 24 931 eiro, izlietoti 16 542 eiro, Pildas TN ieplānoti 26 577 eiro, izlietoti 17 852 eiro, Rundēnu TN ieplānoti 11 260 eiro, šogad izlietoti 6784 eiro.

Briģu pagastā kultūras pasākumus organizēs bibliotēka, jo, sākot no šī gada, Briģu TN tika slēgts. Tāpat ir Pureņu un Cirmas pagastos, kur tautas nami slēgti jau pirms krietna laika.

Ludzā līdzekļus novirza citām sfērām

Ludzas novada pašvaldības kultūrās metodiķe Karīna Demko-Senkāne uzsver sadarbību starp novada tautas namiem. Tiek rīkoti semināri, sanāksmes, atskaites, veidoti plāni, arī kolektīvu vadītājiem notiek semināri un norit sadraudzība ar blakus novadu kultūras iestādēm. Bijušā Ludzas rajona robežu ietvaros netiek zaudēta saikne un tiek organizēti kopēji festivāli, skates, tāpēc arī turpmāk šī sadarbība nekur nepazudīs.

Protams, ir žēl, ka nelielajos pagastos izsīkst cilvēku resursi, jo tāpat kā izglītība, arī kultūra nes dzīvību kādā apdzīvotā vietā. Situācija rosina kultūras cilvēkiem domāt savādāk un meklēt citu pieeju.

Tā kā šis gads nav bagāts ar kultūras pasākumiem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevģēnija Kušča atklāj, ka šī gada budžetā neizlietotie līdzekļi pasākumu organizēšanai tika novirzīti citiem mērķiem un projektiem, piemēram, ceļu un ielu remontiem. Par to kā administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs kultūras sfēru netiek runāts. Visu 4 novadu pašvaldību izveidotā darba grupa veidos struktūru, taču tas nenozīmē, ka tā pastāvēs arī pēc vēlēšanām, jo nav zināms, kādas domas šajā sakarā būs jaunajai domes vadībai.

Lēmums slēgt tautas namus Pureņos, Cirmā un Briģos bija atkarīgs no cilvēkiem un to potenciāla, tādu pagastos nav atlicis daudz. Skaidrs ir tas, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē arī kultūras dzīvi lauku teritorijās.

Cita situācija ir ar Isnaudas TN, kurš atrodas Ludzas piepilsētā, turklāt pasākumu rīkošanas ziņā spēj izkonkurēt pat Ludzas pilsētas pasākumus. Tā notiek pateicoties aktīviem iedzīvotājiem un kolektīvu vadītājiem.

Amatierteātris Isnauda saņēma Ludzas novada pašvaldības atzinību.

Kopīgs kultūras centrs

Tomēr, kā atklāj domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, tad diskusija par tautas nama efektivitāti Martišos bija jau pirms krietna laika, kad viņš pats nebija stājies šajā amatā. Tika spriests par to, ka pasākumi dublējas, vai ir pareizi, ka vienā laikā notiek Jāņu dienas svinības Martišu ciemā un pilsētas parkā. Jau iepriekš pašvaldībai bija doma reformēt arī kultūras dzīvi. Struktūra neatbilst mūsdienu pieprasījumam, tāpēc būtu jāveido kopīgs kultūras centrs, kurā jābūt kultūras dzīves organizatoriem un jānotiek koordinācijai. Piemēram, Kārsavas pilsētas kultūras centrs koordinē kultūras dzīvi pagastos. Būtu vienlīdzīga attieksme pret visiem pagastiem, lai nav tā, ka vienā pagastā notiek vairāki pasākumi, bet citur mazāk, jo nav kadru, kas to organizē.

Radusies situācija, kad daudzos pasākumos piedalās tie paši kolektīvi un kolektīvu dalībnieki veido publiku, nevis iedzīvotāji. Par kultūras dzīvi laukos nav jāaizmirst, bet to vajag dažādot un rotēt, piemēram, kolektīvs no Ludzas pilsētas aizbrauc uz Istru un tur sarīko koncertu. Vajadzīgs cilvēks, kurš uzturēs saikni ar pagastiem un novada centru un visu noorganizēs. Tāpēc reformai šajā jautājumā ir jābūt.

Nebūs tā, kā bija

Isnaudas TN vadītāja Biruta Jermaka pārliecināta, ka ATR ietekmēs kultūras dzīvi un noteikti vairs nebūs tā, kā bija.

– Reforma ietekmēs – iesim visi pulkā, dziedāsim un dejosim. Cilvēku paliek mazāk un var gadīties, ka apvienosimies, jo novads kļūs lielāks. Nebūsim tikai Isnauda, pievienosimies stiprākajiem. Pie manis ir spēcīgs teātris, dejotāji un folklora, var gadīties, ka pie manis pievienosies, piemēram, Cibla. Es redzu to tādā aspektā. Mēs varam darboties, bet vai tie cilvēki būs ar mieru braukt šo attālumu?– saka B. Jermaka.

Isnaudas TN kolektīvos darbojas iedzīvotāji no Ludzas, Mērdzenes un Ciblas, neviens ar varu nav piespiests, cilvēki nāk paši, stāsta TN vadītāja. Un viņiem ir savi personiskie iemesli, kāpēc izvēlas kolektīvu tieši Isnaudā. B. Jermaka kultūras sfērā strādā kopš skolas laikiem un uzskata, ka kultūras dzīve lielā mērā ir atkarīga no cilvēka, kurš to vada. Viņai ar savu cīnītājas dabu izdodas uzrīkot tādus svētkus, ka šeit cilvēku sanāk vairāk nekā pašā Ludzā.

Stabili kolektīvi nepazudinās tautas namus

Eleonora Obrumāne ir bērnu dramatiskā teātra “Kaktuss” un amatierteātra “Isnauda” vadītāja. Kolektīvu vadītāja uzskata, ka ATR kultūras jomu negatīvi neietekmēs, būs plašākas iespējas. Kolektīvi tāpat apciemo pārnovadu tautas namus, notiek sadarbība. Teātrim vajadzīgs skatītājs, tāpēc notiek izbraucieni. Pat šī brīža ārkārtas situācijā kolektīvos norit darbs. Krīze radošajam procesam sniedz jaunas iespējas, katram ir individuālas metodes, kā labāk darīt un pasniegt sev skatītājam, saka E. Obrumāne. Viņasprāt, tautas nami pazūd, jo cilvēku kļūs arvien mazāk. Ja ir stabili kolektīvi, tad tautas nams nepazudīs.

– Visu nosaka, ko tu izvirzi par galveno savā kolektīvā – iekšējo kolektīva būtību, cilvēciskās attiecības vai gūt lielus panākumus,– spriež kolektīvu vadītāja.
Droši vien cilvēkam šķiet, ka nekas apkārt nenotiek, ja pats nav aktīvs. Ir tikai pašu cilvēku vēlme un gribēšana kaut ko darīt. Lai cilvēkam rastos sajūta, ka viss notiek, pašam jānāk un jāiesaistās kādā kultūras aktivitātē. Ja būs radošā dzirksts, tad cilvēks sevi atradīs, šis laiks ir lieliski piemērots pārdomām, kur justies noderīgam, būt priecīgam un izkrāsot savu ikdienu.

Bijusī Briģu TN vadītāja Tatjana Meškovska atklāj, ka tautas nams tika slēgts, jo šeit nebija iedzīvotāju, kuri nāktu apmeklēt pasākumus. Līdz ar skolas slēgšanu pamazām izzuda arī kolektīvi, jo bērni izauga un aizbrauca projām. Tagad kultūras pasākumu organizēšana ir bibliotēkas pārziņā.

Aktīvākie piedalās vairākos kolektīvos

Ciblas novada pašvaldības kultūras darbam, kas ietver tautas namu, bibliotēku un sporta kompleksa nodrošināšanu, 2020. gada budžetā tika ieplānoti 353 392 eiro. Grāmatvedības nodaļa informē, ka Ciblas TN šogad tika ieplānoti 91 140 eiro, uz 1. novembri jau izlietoti 55 922 eiro, Blontu TN šogad ieplānoti 47 670 eiro, izlietoti 28 401 eiro, Pušmucovas TN ieplānoti 42 920 eiro, izlietoti 24 685 eiro, Zvirgzdenes saieta namam ieplānoti 13 700 eiro, izlietoti 5918 eiro.

Blontu TN vadītāja Jana Petrova cer, ka reforma nebūs par iemeslu bezdarba pieaugumam un cilvēkiem būs darbs. Blontu TN darbojas 4 kolektīvi un daži solisti. Kolektīvos dalībnieki atkārtojas. Tie, kuri iet deju kolektīvā, piedalās arī folkloras kopā. Cilvēku nav daudz, bet aktīvākie nāk un atbalsta ar savu klātbūtni pasākumos. Diemžēl iedzīvotāji, kuri neapmeklē pasākumus, sūrojas, ka nekas nenotiek un nekas nepatīk. Šogad līdzekļi krietni ir ietaupīti nenotikušo pasākumu dēļ, bet pagaidām tie nav novirzīti citām jomām.

Zilupes novada pašvaldība atpūtas, kultūras un sporta jomai šogad atvēlēja 247 133 eiro, tajā skaitā kultūras iestāžu, bibliotēku pasākumu un uzturēšanas izdevumiem tika plānoti 232 133 eiro. Atsevišķi Zilupes TN uzturēšanai šogad tika ieplānoti 114 038 eiro, Pasienes TN uzturēšanai ieplānoti 14 045 eiro, Lauderu kultūras centram tika ieplānoti 12 065 eiro. Līdzekļos iekļauta ēku uzturēšana, komunālie maksājumi, algas un izdevumi pasākumu rīkošanai.

Starp TN vadītājiem notiek sadarbība

Zilupes TN vadītāja Inese Pertaja šeit strādā 18 gadus un domā, ka reforma kultūras dzīvi neskars un viss būs labi. Viss būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita un viņu aktivitātes. Tautas namā darbojas 5 kolektīvi. Diemžēl kolektīvos jaunieši iesaistās nelabprāt, vieglāk ir atrast kopēju valodu ar vidējo paaudzi. Līdz ko jaunieši pabeidz vidusskolu, kā no kultūras skatuves viņi aiziet. Pirms 10 gadiem tautas namu apmeklēja daudz vairāk cilvēku. Tie, kuri nāca tolaik, nāk arī šobrīd, ja ģimenē kāds iesaistās kolektīvā, tad šo piemēru pārņem arī viņu bērni un mazbērni.

Zilupes TN vadītāja Inese Pertaja.

Pasienes TN vadītāja Jekaterina Sovāne cer, ka pēc ATR kultūras dzīve tikai paplašināsies. Iespējams, kultūras darbinieki varētu savstarpēji dalīties idejās, rīkot kopīgus seminārus, kas tautas namiem pagastos būtu tikai pluss. Lai arī starp tautas namu vadītājiem Zilupes un Ludzas novados notiek sadarbība. Tāpat blakus Pasienei atrodas Briģi un Vecslabada, kur tautas nama kolektīvi piedalās pasākumos. Pasienes TN darbojas 2 kolektīvi, turklāt pasākumu apmeklētāju skaits lielos svētkos sasniedz 100 cilvēki, kas priekš šī tautas nama ir ļoti daudz.

Pasienes TN vadītāja Jekaterina Sovāne.

Reorganizē un likvidē 14 iestādes

Izglītības jomā novados 11 gadu laikā ir reorganizētas un likvidētas kopumā 14 izglītības iestādes. Tajā pašā 2009. gadā pēc Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu izveides Ciblas novadā Blontu sākumskola tika reorganizēta par pirmsskolas izglītības iestādi, Kārsavas novadā tūlīt tika slēgtas 2 skolas – Vītolu pamatskola un 2. Mežvidu pamatskola.

2010. gadā Briģu pamatskola tika reorganizēta par Briģu PII, Pasienes pamatskola reorganizēta pievienojot Zilupes vidusskolai, Ņukšu pamatskola reorganizēta, pievienojot pie Pildas pamatskolas un Kārsavas novadā tika slēgta Aizgāršas pamatskola. 2011. gadā Rundēnu pagasta PII reorganizēta, pievienojot pie Istras pagasta PII. 2013. gadā likvidēta Cirmas pamatskola. 2017. gadā Mežvidu pagasta PII “Saulīte” reorganizēta, pievienojot pie Mežvidu pamatskolas. 2018. gadā likvidēta Istras vidusskola un reorganizēta Nirzas pamatskola. 2019. gadā likvidēta Ludzas novada vakara vidusskola. 2020. gadā likvidēta Ezersalas speciālā skola Ciblas novadā.

Novadu izglītības iestādēs kopā 1964 skolēni

Iespējams, ka šis saraksts turpināsies, jo demogrāfiskie rādītāji nevēsta, ka skolās turpmāk varētu pieaugt audzēkņu skaits. Šobrīd Ludzas novadā kopumā 1. – 12. klasēs mācās 1179 audzēkņi un 6 novada bērnudārzus apmeklē 464 bērni. Kārsavas novadā 1. – 12. klasēs mācās 404 audzēkņi un PII apmeklē 182 bērni, Ciblas novadā 1. – 12. klasēs mācās 146 audzēkņi un PII apmeklē 83 bērni. Zilupes novadā 1. – 12. klasēs mācās 235 audzēkņi un PII apmeklē 58 bērni.

Vienīgā skola, kura nav sadalījusies 2009. gada reformas laikā un pastāv kopš Ludzas rajona laikiem, ir Ludzas novada Sporta skola, kas veicina handbola, vieglatlētikas, futbola, svarcelšanas attīstību Ludzas, Zilupes, Kārsavas un Ciblas novados. Uz šī gada 1. septembri skolā ir 537 izglītojamie no Ludzas, Zilupes, Kārsavas un Ciblas novadiem, kuri sadzīvo draudzīgi un turpina strādāt kopā, atklāj skolas vadītāja Elēna Fjodorova. Tas ir sporta skolas lielākais pluss, jo citas sporta skolas ir sadalījušās. Katrā novadā ir savi prioritārie sporta veidi, kuri tiek attīstīti. Viņa pārliecināta, ka gaidāmā ATR nekā neietekmēs un skola turpinās savu darbu tāpat kā iepriekš, jo gan sacensības, gan semināri vienmēr tiek organizēti visiem 4 novadiem kopā.

Skolām būs jāpierāda konkurētspēja

Izglītības pārvalde ir tikai Ludzas novadā, pārējos novados ir tikai izglītības speciālisti. Zilupes vidusskolas direktores vietniece Svetlana Kuzmika atklāj, ka pērn tikšanās laikā ar Izglītības ministri tika ieviestas cerības, ka Zilupes vidusskola pastāvēs, kamēr būs skolēni. Diezgan liels bērnu skaits ir 7. un 9. klasē. Diemžēl bērnudārzā bērnu skaits ar katru gadu sarūk.

Ciblas vidusskolas direktore Sarmīte Leščinska atceras, ka aptuveni pirms 15 gadiem vien Ciblas vidusskolā mācījās 256 skolēni, šobrīd tikai 103. Skolēnu skaits sarucis vairāk par pusi. Skaidrības par nākotni nav, taču, piedaloties Izglītības ministrijas semināros, S. Leščinska atklāj, ka būs grozījumi Izglītības likumā saistībā ar kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu. Būtiski pastiprināsies pašvaldību funkcijas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Tas ietver gan finansējumu, gan pārraudzību, gan metodisko darbu un kvalifikācijas celšanu. Pēc ATR runas par skolas tīklu noteikti būs. Tāpēc jārēķinās, ka kaut kas tiks likvidēts, reorganizēts vai apvienots. Viss ir atkarīgs no tā, vai būs iedzīvotāji un bērni, jo skolas jebkurā gadījumā cenšas nodrošināt mācībām pilnvērtīgu vidi.

Ludzas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne izvairās komentēt novadu skolu likteni, taču ir skaidrs, ka dažām izglītības iestādēm būs jāpierāda sava konkurētspēja un izglītības kvalitāte. Neviens nevar likvidēt to, kas ir dzīvotspējīgs un spēj parādīt kvalitāti, bet par kādu kvalitāti var būt runa, ja bērniem jāmācās pat 3 apvienotajās klasēs. Par pozitīvu piemēru S. Gutāne min Kārsavas vidusskolu, kur ir ļoti laba izglītības kvalitāte, tas ir redzams koeficientos un skolēnu eksāmenu rezultātos. Pārvaldes vadītāja pauž optimismu gaidāmās reformas sakarā un gatavību sadarboties, jo 24 darba gadus, strādājot ar skolām, ir zināmas visas novadu izglītības iestādes.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Kultūrā un izglītībā būs nepieciešama reforma” saturu atbild Ludzas Zeme.