Izmanto bioplastmasu medicīnisko palīgierīču ražošanā

Ikdienā daudzās dzīves jomās mēs saskaramies ar plastmasas izstrādājumiem, lai arī daudzus gadus dzirdam par tās negatīvo ietekmi uz vidi un ekoloģiju kopumā. Savukārt Ludzas novada Ņukšu pagastā darbojas Ņukšu lietišķās mākslas un tehnoloģijas darbnīca “Vaduguns”, kura radusi alternatīvu un no bioplastmasas izgatavo nestandarta individuālās fiksējošās ierīces medicīniskām vajadzībām.

Ražo medicīniskas palīgierīces

“Vaduguns” meistardarbnīcas pamatdarbības veidi ir metāla, koksnes, plastikas mākslinieciskā apstrāde, kā arī nestandarta iekārtu inženiertehniskā izstrāde medicīnas vajadzībām. SIA Vaduguns dalībniekiem ir liela pieredze šajā jomā un atbilstoša izglītība.

Darbnīcas īpašnieks Jurijs Baumanis atklāj, ka medicīnisko palīgierīču izgatavošanai tiek izmantotas īpašas perforētas plastmasas loksnes 90×60 cm lielumā un 2 mm biezumā. Tās tiek iegādātas no amerikāņu uzņēmuma, kuras atbilst visām prasībām, ir sertificētas, ekoloģiskas un atbilst medicīniskajiem mērķiem.

Ražošana notiek nekaitīgā veidā. Kā uzsver darbnīcas īpašnieks, tad viņš nevēlas kaitēt tik skaistai vietai, kur dzīvo. Darbnīcā plastmasas pārstrāde netiek izmantota, mehāniskā veidā notiek plastmasas izstrādājumu – medicīnisko palīgierīču ražošana. Prasības ir stingras un projekta ietvaros, saņemot atļauju no Valsts vides dienesta, ražošanas process tika sīki izskaidrots. Līdz ar to darbnīcai nav kaitīgu izmešu, nekas netiek kausēts un notiek bezatlikuma ražošana. Pāri palikušos atgriezumus utilizācijai savāc tas pats uzņēmums, kurš veic perforēto plastmasas lokšņu piegādi. Pusgada laikā darbnīca savāc tikai 2 maisus ar utilizējamiem atlikumiem un tas nav liels apjoms, jo pārsvarā šeit notiek koka un marmora apstrāde.

Ņukšu lietišķās mākslas un tehnoloģijas darbnīcā izgatavo nestandarta fiksējošās ierīces medicīnas vajadzībām.

Izmanto bioplastmasu

Darbnīca strādā un izpilda dažādus pasūtījumus. Pēc medicīnas iestāžu pieprasījuma tiek izgatavotas imobilizācijas ierīces pēc individuālām prasībām, piemēram, staru terapijai apstarošanas laikā pacients nedrīkst kustēties, tāpēc top maska galvai, kura, ievietojot karstā ūdenī, ieņem pacienta galvas formu. Materiāls ir ar daudziem sīkiem caurumiem, tāpēc āda elpo, bet procedūras laikā nevar pakustēties, kas ir obligāts noteikums. Līgumi ir noslēgti ar Daugavpils un Rīgas slimnīcām. Tāpat arī dažādu lūzumu gadījumā, kad parasti ķirurgs liek ģipsi, ir mūsdienīgāks materiāls – plastikāta loksne, kuru, paturot 60 grādu temperatūrā, tā kļūst mīksta, elastīga, līdz ar to tajā var vienkārši ietīt traumēto roku vai kāju, kas pēc 2 – 3 minūtēm sacietē. Tas nodrošina konkrētās vietas nekustīgumu.

Attēls parāda, kā tiek izmantotas imobilizācijas ierīce no bioplastmasas.

Pilnībā atteikties no plastmasas nav iespējams. Un diez vai plastmasas izmantošana pasaulē samazinās, svarīgākais ir to pareizi utilizēt. Uz to šobrīd virza arī visas Eiropas regulas un direktīvas. Plastika, ar kuru tiek strādāts Ņukšu lietišķās mākslas un tehnoloģiju darbnīcā sadalās dabā. No šī materiāla tiek izgatavoti arī ķirurģiskie diegi brūču aizšūšanai, kas sadalās organismā.

Jurijs un Olga Blaumaņi dibinājuši ģimenes uzņēmumu SIA Vaduguns.

– Ja mūsu plastiku laikus neizmantot, tad pēc 5 gadiem vidē no tās nekas nepaliks pāri. To sauc par bioplastmasu un Eiropā to cenšas ieviest arvien vairāk. Tā ir ekoloģiski saudzīgāka alternatīva un tiek strādāts pie tā, lai no tās izgatavotu tās pašas PET pudeles. Arī veikalu iepirkumu maisiņu aizstāšana ar bioplastmasu būtu laba alternatīva, kas spētu sadalīties bez kaitīgiem atlikumiem un citām daļiņām,– stāsta J. Baumanis.

Plastmasas apjoms ir pieaudzis

Drīzumā iecerēts atteikties arī no plastmasas preču iepakojumiem. Ņukšu darbnīca jau šobrīd savai produkcijai vairs neizstrādā plastmasas iepakojumus, tā vietā tiek izmantots kartons. J. Baumanis meklē jaunus risinājumus, jo vide jau tā ir ļoti piesārņota. Viņš bija pārsteigts, kad uzzināja, ka dziļākajā Klusā okeāna vietā – 11 kilometru dziļumā – tika atrasts veikala iepirkuma maisiņš. Tas nozīmē to, ka nedrīkst pieļaut plastmasas nonākšanu dabā tādos apmēros.

Sarunā ar SIA “Ludzas apsaimniekotājs” Atkritumu apsaimniekošanas iecirkņa vadītāju Armandu Rudoviču top skaidrs, ka kopējais plastmasas apjoms, kas neietilpst depozītā pērn ir pieaudzis. Kopumā Ludzas apsaimniekotāja apkalpojamajā teritorijā 2022. gadā nodots pārstrādei 33 tonnas plastmasas iepakojumu, bet 2021. gadā nodotas 30 tonnas. A. Rudovičs to skaidro ar to, ka par 40 tonnām pieauga arī plastmasas apjoms no dalīto atkritumu savākšanas punkta, kā arī iedzīvotāji paši sāka vest vairāk plastmasas iepakojumu uz šķirošanas laukumu.

Savukārt pēc depozīta sistēmas ieviešanas 2022. gadā par 4 reizēm samazinājās PET pudeļu apjoms. Ja pērn pirmajā pusgadā tika savāktas 6 tonnas, tad jau otrajā pusgadā tikai 1,5 tonna. Līdz ar to var secināt, ka depozīta sistēma ir labs veids, kā samazināt plastmasas apjomus atkritumos. Kopumā par 180 tonnām sarucis sadzīves atkritumu apjoms, lai arī tas nav daudz no izvestajām 2,5 tūkstoši tonnām.

Realitātē plastmasai nav noieta

Tiek prognozēts, ka atkritumu apjoms pieaugs, jo no šī gada 2023. gada 1. janvāra Ludzas apsaimniekotājam palielinās apkalpojamā teritorija, klāt nāk Zilupes pilsēta, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagasti. Savukārt Kārsavas un Ciblas teritoriju apkalpo SIA ALAAS, taču uzņēmuma izpilddirektors Jurijs Petkevičs nevarēja pateikt, kādu daļu no kopējā savāktā atkritumu apjoma veido plastmasa. Lai būtu zemāks tarifs un mazāki izdevumi, tad uzņēmums plastmasu savāc kopā ar metālu un papīru. Kopumā pērn tika savākti vairāk kā 600 kubi šķiroto materiālu.

Tālāk plastmasa tiek nodota vieniem no Latvijā lielākajiem plastmasas pārstrādātājiem Eko Baltijai. A. Rudovičs uzskata, ka tirgū plastmasai nav noieta. Ja tāds būtu, tad, protams, šķirotu līdz pēdējam iepirkumu maisiņam, realitātē tos neviens pārstrādātājs nevēlas ņemt. Sākot no 2021. gada, noteikti būtiski ierobežojumi attiecībā uz plastmasas izstrādājumu realizāciju, tomēr, viņaprāt, tā vairāk ir globāla rakstura problēma, nevis vietējā mēroga. Pilsētas svētku laikā vienas dienas garumā vienreizlietojamo traukus izmanto ļoti daudz, taču neizdodas sapresēt pat vienu ķīpu un ja apjoms ir mazāks par 100 kg, tas nevienu pārstrādātāju neinteresē. Paies vēl laiks, kamēr cilvēki pieradīs dzīvot zaļāk.

Vienreizlietojamai plastmasai jauni ierobežojumi

Pēc Valsts vides dienesta sniegtās informācijas Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms ir 47 tūkst. tonnas gadā (2021. gadā realizētas 47 304 t ), un pārstrādāti tiek nedaudz vairāk, kā 40% no realizētās plastmasas. Šobrīd ir novērojamas tendences, ka plastmasas iepakojuma atkritumu apjoms Latvijā kopumā pieaug, kā piemēram, 2021. gadā tika realizētas 47 304 t plastmasa iepakojums, kas ir par 2 646 t vairāk kā 2020. gadā.

Lai samazinātu plastmasa izstrādājumu patēriņu, sākot no šī gada 5. janvāra, stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbilstības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”, kas izdoti saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu un attiecas uz:

– mitrajām salvetēm;

– baloniem, kas izgatavoti no plastmasu saturošiem materiāliem, gumijas vai plēves;

– tabakas izstrādājumiem ar filtriem;

– plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un to atkritumiem.

Pārstrādes process

Minētā likuma mērķis ir novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi un cilvēku veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Piemēram, PET pudeļu, plēvju, HDPE jeb cietās plastmasas pārstrādes process otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumos ir līdzīgs – pareizi sašķirots (pēc materiāla veida un krāsas) materiāls, kas tiek savākts no atkritumu šķirošanas laukumiem un/vai atkritumu šķirošanas līnijām tiek nogādāts uz pārstrādes iekārtu, vēlreiz pāršķirots, mazgāts, samalts, izžāvēts un pārkausēts granulās. Granulas fasē maisos un pārdod dažādu plastmasas izstrādājumu ražotājiem gan Latvijas republikas teritorijā, gan citās pasaules valstīs. No otrreizējās plastmasas gatavo gan jaunu plēvi visdažādākajām vajadzībām, gan iepakojumu un citas noderīgas plastmasas lietas.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Izmanto bioplastmasu medicīnisko palīgierīču ražošanā” saturu atbild Ludzas Zeme