Ģimenes ārsti atzīst vakcinācijas nozīmību
Statistika par COVID-19 saslimstību pēdējās dienās neiepriecina. Gadījumu skaits ir dramatiski pieaudzis, cilvēki mirst katru dienu. Tajā pašā laikā daudzi turpina noliegt vakcinācijas nepieciešamību, un sociālajos tīklos nepārtraukti parādās komentāri, ka kādam ģimenes ārsts ieteica nevakcinēties ar nepārbaudītām vakcīnām. Uzzinājām, ko Ludzas novada ģimenes ārsti domā par vakcināciju un vai viņu pacienti potējas.
Pacienti nolemj vakcinēties
Ludzas ģimenes ārste Ineta Krokša atzīmēja, ka viņai ir pozitīva attieksme pret vakcināciju.
– Mēs, ārsti, visi esam vakcinēti, un gribas, lai to dara arī citi, jo, cik mēs redzam, vakcinācija palīdz. Manu pacientu vidū ir diezgan liels procents vakcinēto, kuri saprot, ka tas ir jādara,– stāsta ārste.
Starp I. Krokšas pacientiem ir arī tie, kuri tagad slimo ar kovidu, un visi ir nevakcinēti. Viena sieviete bija jāhospitalizē.
– Gadās, ka inficējas bērni un “ienes” vīrusu mājās. Starp maniem pacientiem viena nevakcinēta mamma šādi saslima. Šī viļņa laikā nāves gadījumu pagaidām nav bijis,– saka I. Krokša.
Viņa atzīmē, ka cilvēki, kuri agrāk stingri iebilda pret vakcināciju, ir mainījuši savas domas, jo redz, kas notiek valstī un saprot vakcinācijas nepieciešamību.
– Viena šāda paciente piezvanīja un teica, ka rīt ieradīsies vakcinēties.
Nebija nopietnu blakusparādību
Annai Cvetkovai ir pacienti Zilupē un tuvējā apkārtnē.
– Ar vakcināciju mums veicas vidēji. Tie, kuri vēlējās, vakcinējās jau sen, bet cilvēki turpina vakcinēties. Domāju, dzīve pati viņus piespiež, un daudzi apzināti pieņem lēmumu. Uzskatu, ka vakcinācija ir nepieciešama, citas iespējas vienkārši nav,– saka ārste.
Tagad viņai ir vairāki COVID-19 pacienti un viņi visi nav vakcinēti. A. Cvetkova stāsta, ka ir cilvēki, kuri sākotnēji negrasījās vakcinēties, bet saslima un tagad ir pārdomājuši. Ir tādi, kuri neslimoja, bet nolēma, ka tomēr vakcinēsies.
– Šoruden manu pacientu vidū vēl nav bijis nāves gadījumu. Es nevaru teikt, ka pirms tam bija daudz COVID-19 izraisīto gadījumu, tomēr tādi bija,– atzīmē ģimenes ārste.
Kas attiecas uz pusaudžu vakcināciju, A. Cvetkova uzskata, ka tā ir nepieciešama, lai gan pusaudžus vakcinē mazāk aktīvi nekā pieaugušos. Kas attiecas uz blakusparādībām, viņas praksē vēl nav bijuši nopietni gadījumi.
– Ar to es nedomāju temperatūru, jo to nevar uzskatīt par nopietnu blakusparādību,– uzsver ārste.
Kārsavā labprāt vakcinējas
Kārsavas ģimenes ārste Ingrīda Mikaskina stāsta, ka viņas praksē ar vakcināciju veicas labi. Saskaņā ar plānu vispirms vakcinēja seniorus, tad jaunākus cilvēkus, tagad sāk vakcinēt bērnus.
– Es nevaru teikt, ka nav COVID-19 pacientu. Daži jau ir pārslimojuši, daži vēl slimo, ir bijuši gadījumi, kad ar plaušu karsoni bija jādodas uz slimnīcu. Slimnieku vidū bija vakcinētie – trīs četri cilvēki, taču viņi pārslimoja ļoti vieglā formā. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda cilvēkam ir imunitāte. Tie, kuriem tā ir stiprāka, īpaši nepakļaujas vīrusam, cilvēkiem ar vāju imunitāti ir sliktāk. Gados vecākiem cilvēkiem “tikšanās” ar kovidu neko labu nesola,– saka I. Mikaskina.
Ārste atzīmē, ka pēc jebkuras vakcinācijas var būt blakusparādības, un šeit atkal daudz kas ir atkarīgs no imunitātes. Viņa uzsver, ka piedāvājusi vakcinēties visiem saviem pacientiem, taču bijuši seniori, kuri atteikušies, baidījušies, ka būs slikta reakcija uz vakcīnu.
– Bet tagad, kad viņu vecuma cilvēki ir sākuši slimot un mirt, daudzi ir pārdomājuši un nolēmuši vakcinēties,– atzīmē ārste. – Kārsavā neviens no maniem pacientiem un kolēģu pacientiem vēl nav miris. Visi, kuri ārstējās, tika izārstēti. Bet es zinu gadījumu Ludzā, kad viena sieviete teica, ka nekad nevakcinēsies, ka ar tam vakcīnām tikai indē cilvēkus. Apmēram pirms diviem vai trim mēnešiem viņa saslima un nomira. Tāpēc mēs paši esam vakcinēti, bijām vieni no pirmajiem, kuri vakcinējās ar “Astra Zeneca”. Ar mums viss ir kārtībā. Un mēs vakcinējam pacientus.
I. Mikaskina vērš uzmanību uz to, ka cilvēki, kuri ir vakcinēti ar kādu no pieejamajām vakcīnām, saslimst, taču slimo daudz vieglāk.
Citi vīrusi atgriežas
Kā atceramies, pērn rudenī gripa un citas elpceļu slimības praktiski pazuda, tās aizstāja COVID-19. Tagad vīrusi ir “ieguvuši spēku” un atgriezušies, kas ir viens no iemesliem, kāpēc vakcinācijas tempi kavējas.
– Daudziem tagad ir iesnas, klepus un drudzis. Protams, viņus mēs nevakcinējam,– stāsta Inga Sviklāne, ģimenes ārste no Zilupes.
Viņa stāsta, ka pirms divām nedēļām mēģinājusi saskaitīt savu vakcinēto pacientu skaitu un ieguvusi reģiona un valsts vidējo rādītāju – nepilnus 40%. Viņa nevar pateikt precīzāk, jo dati mainās katru dienu, turklāt pacienti vakcinējas dažādās vietās: Ludzā, Rēzeknē un Rīgā.
– Cilvēki vakcinējas ļoti gausi. Bet mēs pastāvīgi pierakstām 6-12 cilvēkus, jo vienā pudelē ir 6 vakcīnas devas. Kas attiecas uz to, ka kāds no ģimenes ārstiem attur cilvēkus no vakcinācijas, es uzskatu, ka to nevajadzētu darīt. Protams, katram šajā jautājumā ir savs viedoklis, bet es ticu zinātnei un vakcinācijai. Domāju, ka ģimenes ārsts nemaz nevar strādāt, ja netic zinātnei.
Tāpat kā citiem intervētajiem ģimenes ārstiem arī I. Sviklānei ir pacienti, kuri tagad slimo ar kovidu, viens no viņiem ir vakcinēts, bet viņam nebija simptomu.
– Tas ir pieaugušais, kurš vakcinējās jūlijā. COVID-19 viņam tika atklāts nejauši, kad viņam bija nepieciešams tests skolai. Viņam nav simptomu. Šāds pacients ir tikai viens. Grūti pateikt, cik cilvēku ir slimi, jo pastāvīgi kāds aiziet uz karantīnu, kāds to pabeidz, bet kādi 10 cilvēki noteikti būs. Tie ir mani pacienti Zilupē, ģimene Ludzā un ģimene Rīgā – viņi tur strādā. Slimo smagi,– saka ārste.
Viņas praksē bija gadījums, kad persona bija kategoriski pret vakcināciju, un pēc tam saslima. Bija arī nāves gadījumi starp tiem, kuri atteicās vakcinēties.
– Cilvēkiem, kuri inficējās ar kovidu un nomira, protams, bija blakusslimības,– uzsver I. Sviklāne.
Kad sākās vakcinācija, ārste piezvanīja visiem saviem pacientiem, izņemot dažus, kurus nevarēja sazvanīt, un pierakstīja katra atbildes: grib/negrib/domā/gaida.
– Atbildes bija dažādas. Daudzi pēc tam mainīja savas domas. Starp tiem, kuri toreiz atteicās, ir tie, kuri saka, ka vakcinēsies. Ir vairāki cilvēki, kuri apgalvo, ka nevakcinēsies neskatoties ne uz ko. Ir cilvēku kategorija, kuri ļoti baidās no potes. Šeit ir jārunā ar katru, jānoskaidro, kāpēc viņam ir šādas bailes – vai nu kāds no viņa radiniekiem kaut ko teica vai arī viņš dzirdēja, ka kāds pēc vakcinācijas nomira. Nav vienas receptes, kā pierunāt cilvēku vakcinēties,– atzīmē ģimenes ārste.
Viņa stāsta, ka viņas pacientiem pēc vakcinācijas nebija nopietnu blakusparādību, piemēram, trombozes, un nevienam nebija nepieciešama hospitalizācija. Kādam bija drudzis, kādam uz dažām dienām tika izrakstīta slimības lapa.
– Savārgums pēc vakcinācijas nebija ilgs. Bet, kā zināms, ja saslimst ar kovidu, var mēnešiem ilgi gulēt intensīvajā terapijā,– saka I. Sviklāne.
Kas attiecas uz pusaudžiem, viņa uzskata, ka šis lēmums jāpieņem ģimenei, viņa nevienu nepārliecina. Vienlaikus ārste atzīmē, ka, lai gan bērni kopumā slimo vieglāk, Latvijā ir bijuši gadījumi, kad pusaudži tika hospitalizēti ar kovidu.
Cerība zudusi
– Cik cilvēku, tik uzskatu. Kāds vēlas vakcinēties un to dara, ar kādu vajag aprunāties, kāds ir kategoriski pret,– saka ģimenes ārsts no Ludzas Igors Lapšovs. – Jau sen ir skaidrs, ka vienīgā aizsardzība pret smagām COVID-19 formām ir vakcinācija, jo specifiskās pretvīrusu zāļu terapijas nav. Vienīga iespēja šobrīd ir vakcinācija, ko apstiprina arī statistika.
I. Lapšovs atzīmē, ka vakcinēti cilvēki arī var inficēties ar kovidu, taču viņiem slimības gaita ir vieglāka, bez hospitalizācijas un komplikācijām. Viņš stāsta, ka tagad Ludzā cilvēki slimo ar COVID-19, un starp viņa pacientiem ir inficētie, bet no vakcinētajiem neviens vēl nav saslimis.
– Pēdējās nedēļās cilvēki ir vairāk gatavi vakcinēties. Es domāju, ka viņiem bija zināma cerība, ka vīruss atkāpsies, bet tagad, redzot, ka tas nenotiek, viņi ir vairāk motivēti.
Pēc I. Lapšova domām, arī pusaudžus vajag vakcinēt. Viņš atzīmē, ka jaunā paaudze to dara labprātāk, tai ir mazāk baiļu un aizspriedumu.
