Bez Tabu: Ludzā skolēni kandidē uz deputātu vietām!
Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās uz deputātu krēsliem Ludzas novada domē kandidē skolēni, kuri knapi sasnieguši pilngadību. Teju visi uzrunātie pašvaldības iedzīvotāji un politikas eksperte jauniešu vēlmi domē lemt par nozīmīgiem jautājumiem vērtē kritiski. Kameras priekšā potenciālie deputāti atsakās stāties, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.
18 gadus vecās 11. klases skolnieces Kristiāna Kopeika un Linda Mičule kandidē no Latvijas Reģionu apvienības. 19 gadus vecais 12. klases skolēns Kristaps Savickis cer kļūt par Ludzas novada domnieku, startējot vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības kandidātu pulka.
Teju visi iedzīvotāji skolēnu vēlmi lemt par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem domē vērtē kritiski.
Kritiskie iedzīvotāju viedokļi
”Viņiem vēl jāpadzīvo dzīve, jāsaprot, kas notiek pilsētā. Tad tālāk jādomā, ko viņi var darīt pilsētas labā. Es pilsētā dzīvoju aptuveni 30 gadus. Es vismaz kaut ko saprotu, bet ko skolnieks? Vecāki viņu pabaro, apģērbj. Skolēns vēl nesaprot, kādas ir cilvēku īpašās vajadzības!”
”Viņi vēl mazi! Ko viņi var izdarīt? Viņi pat neko normāli pateikt nevar! Viņi māk tikai naktīs aiziet padejot un atnākt no rīta,” kritiski par skolēnu startu ir cita jauniete-ludzāniete.
”Man tādi bērni domē nepatiktu! Ko tādi saprot no politikas?” skeptisks ir arī Pēteris.
”Man šķiet, ka viņi ir krietni par jaunu. Ko viņi ir sasnieguši? Ko viņi var dot novadam? Vismaz jābeidz skola!” jauniešu politisko aktivitāti komentē Justīne.
”Ko tādi jaunieši zina no dzīves? Absolūti neko! Alus, smēķi, vairāk neko. Ludzā gandrīz visi tādi,” kritiska par jauniešu iesaistīšanos politikā ir arī sirmgalve Jevžēnija.
Potenciālie politiķi baidās no kameras
Potenciālie politiķi skolēni atsakās stāties kameras priekšā, lai izklāstītu vīziju politikā. Telefonsarunā uzdodot vienkāršus jautājumus par Ludzas vēsturi, bezdarba līmeni un pašvaldības budžetu, nesagaidām pareizas atbildes – kļūdās atbildot, izvairās no atbilžu sniegšanas.
Ludzas pilsētas ģimnāzijas, kurā mācās potenciālie politiķi, direktore Dzidra Dukšta atklāj, ka, uzzinot par skolēnu kandidēšanu vēlēšanās, sajūtas bijušas divējādas. Taujāta, vai divas kandidātes, kurām vēl priekšā mācības 12. klasē, veiksmīgu vēlēšanu rezultātā spēs apvienot mācības ar darbu domē, ģimnāzijas direktore teic, ka talkā nāks individuālās nodarbības.
Politoloģe Ilga Kreituse: Tā ir pašvaldības un vēlētās institūcijas degradācija
Tāpat kā ludzānieši, arī politoloģe Ilga Kreituse uzskata, ka skolēniem politikā nav vietas, akcentējot, ka absurda ir norma, kas ļaut kandidēt vēlēšanās no 18 gadu vecuma.
Ilga Kreituse politoloģe:
Manuprāt, tas norāda uz pašvaldības un vēlētās institūcijas degradāciju. Ir jārunā par zināšanām, izglītību, izpratni, nevis jāpiedāvā kļūt par cilvēkiem, kuriem nav izglītības. Tāpat pārspīlēts ir uzskats par nepieciešamību jaunajiem nākt politikā. Ko nozīmē jaunie?
Tas ir cilvēks, kurš vēl nav sasniedzis pirmspensijas vecumu. Ir jābūt zināmai dzīves pieredzei. 18 gadu vecumā jaunietis nav beidzis pat vidusskolu, par augstskolu pat nerunājot. Par kādu kvalitāti mēs runājam? Kā šis cilvēkbērns iedomājas strādāt ar budžetu, tā sadalījumu, naudas plūsmu?
Tāpat politoloģe I. Kreituse ir kritiska par bezdarbnieku vēlmi startēt vēlēšanās: ”Ja tu nevari atrast darbu savā specialitātē, kā tu vari strādāt politikā? Katram vēlētājam vajadzētu sev pajautāt, kāpēc vēlas balsot par konkrētu kandidātu, kādus kritērijus izvirza.
Mēs 25 gados esam ieviesuši divas tradīcijas. Pirmā: labs cilvēks priekšplānā, kārtīga personība, ko visi redz, bet aizmugurē – vienalga kas. Otra tradīcija: balsojam par to, kas labi runā un uzstājas. Nesaprotam to, ka mēs nebalsojam par cilvēku, bet gan par partiju. Mīļie vēlētāji, apskatieties, ko tā partija jums solīja un ko no tā izpildīja.”
2017. gada pašvaldību vēlēšanās piedalās 8948 kandidāti no 599 sarakstiem, no kuriem 60,96% ir vīrieši. Vidējais vecums ir 45,7 gadi. 26 kandidāti ir skolēni, 121 – bezdarbnieks.