Alkohola atkarība ir slimība
Aizsākot projekta rakstu sēriju par atkarībām, pievēršamies sāpīgai problēmai, kura plaši sastopama mūsu sabiedrībā un praktiski no paaudzes uz paaudzi skar jebkuru iedzīvotāju. Tā ir alkohola lietošanas tradīcija, kas ilgtermiņā noved pie atkarības, un pārmērīga lietošana izraisa virkni problēmu gan tuviniekiem, gan veselībai, gan arī finansiālajā jomā.
Pašvaldība atkarīgajiem sniedz atbalstu līdz 400 eiro
Ludzas medicīnas centrs ir iestāde, kura sniedz ambulatoro narkoloģisko palīdzību. Nodaļas pirmsākumi meklējami 2010. gadā, kad sākās atkarību ārstēšana. Toreiz narkoloģes Olgas Šambodales vadībā tika īstenots Eiropas projekts ar mērķi sociāli rehabilitēt cilvēkus, kuriem ir alkohola un narkotiku atkarība. Galvenais uzdevums bija mainīt atkarībā nonākušo dzīvesveidu un dzīves filozofiju, lai viņi sevi realizētu citādā veidā, īstenojot dažādus pasākumus un iesaistoties radošajās darbnīcās.
Līdzīgi arī šogad uzsākta sadarbība ar Ludzas novada pašvaldību, tās ietvaros iestāde īsteno sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar atkarības problēmām. Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova stāsta, ka šī gada sākumā pašvaldībā izveidoti saistošie noteikumi, lai ģimenēm ar bērniem, kurās kādam no ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas, būtu iespēja tās risināt. Sadarbībā ar Ludzas medicīnas centru atkarīgā persona var saņemt atbalstu līdz 400 eiro gadā savas atkarības ārstēšanai. Jāvēršas sociālajā dienestā ar narkologa norīkojumu, kur sociālais darbinieks izvērtē dokumentus un pēc pieņemtā lēmuma, cilvēks narkoloģiskajā nodaļā var izmantot šo rehabilitācijas pakalpojumu. Šobrīd jau ir daži cilvēki, kuri izteikuši vēlmi izmantot šo pakalpojumu. Pašvaldība šogad ir paredzējusi līdzekļus 10 – 15 cilvēku rehabilitācijai. Skatoties pēc pieprasījuma, pašvaldība nākamgad varēs ieplānot arī vairāk līdzekļu šim pakalpojumam.
Prioritāte ģimenēm ar bērniem
Jūnijā Ludzas novada sociālie darbinieki un Ludzas medicīnas centra narkoloģijas nodaļas darbinieces tikās kopīgā sapulcē, kurā tika pārrunāti sadarbības varianti un kādiem momentiem jāpievērš lielāka uzmanība atkarības problēmās. Tikšanās laikā Ludzas medicīnas centra darbinieces piedāvāja izbraukt pēc vajadzības arī uz attālākajām novada vietām – Zilupi, Kārsavu, lai cilvēkiem būtu iespēja nonākt uz konsultāciju pie speciālista. Tālāk viss atkarīgs no paša cilvēka vēlmes, spējas atzīt savu problēmu un motivācijas mainīt savu dzīvi. Protams, ka bezdarbniekiem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir pieejamas valsts apmaksātas programmas, taču tās tiek īstenotas tālu no Ludzas novada robežām, tāpēc cilvēku ar atkarības problēmām tas attur. Pašvaldības sniegtais atbalsts ļaus cilvēkiem saņemt ārstēšanu un risināt savas problēmas tuvāk dzīvesvietai.
L. Gorbunova-Kozlova uzskata, ka noteikti šo pakalpojumu izmantos, jo tomēr cilvēkam bieži vien nav pietiekošu ienākumu, lai atļautos ārstēšanos par saviem līdzekļiem. Šogad lielāka uzmanība šī pakalpojuma izmantošanai tiek pievērsta tieši ģimenēm ar bērniem. Atkarības problēmas ģimenēs diemžēl noved pie bērnu izņemšanas no ģimenes, tāpēc tieši šī mērķgrupa būs prioritāra. Tas ļaus saprast arī to, cik būs gribētāju, jo pakalpojumu var izmantot jebkura ģimene, kas līdz šim nav nonākusi Sociālā dienesta redzeslokā. Ja kādam ģimenē ar bērniem ir atkarības problēmas un viņš vēlas to atrisināt, tad var doties uz Sociālo dienestu.
Slimība, kuru nevar izārstēt
Sarunā Ludzas medicīnas centra narkoloģe man, raksta autorei, uzsver, ka alkohola atkarība ir slimība, tāpēc tieši tāpat kā sirds slimniekam, tāpat arī atkarīgajam nepieciešama sava ārstēšana un slimības kontrole. Šajā gadījumā ar cilvēku strādā multiprofesionāla brigāde, kuras sastāvā ir narkologs, psihologs, psihiatrs, medmāsa un sociālais darbinieks. Kad atkarīgais pilnīgi no visiem dzird vienu un to pašu, tad viņš beidzot sāk aizdomāties. Nostrādā kritika, kas raisa skaidru izpratni par to, kas notiek un sāk to analizēt.
– Pēc 25 gadu ilgas darba pieredzes domāju, ka tas nav darbs, bet tā ir misija,– uzskata O. Šambodale.
Nedrīkst pieļaut domu, ka šis cilvēks ir pārtraucis lietot alkoholu un viņš ir varonis, bet tas, kurš lieto ir slikts cilvēks. Remisija jebkurā gadījumā ir nestabila. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī viņš var paņemt glāzīti ar pārliecību, ka vairāk nedzers, taču atkal “noraujas”. Nevar norādīt, ka šis cilvēks izārstējās. Viņu var ārstēt, bet ne izārstēt.
Attēlā narkoloģe Olga Šambodale.
Mainīties vajag arī līdzcilvēkiem
Tāpat nepareizi tiek domāts, ka ģimenē ir jāārstē tikai viens cilvēks – tas, kurš lieto alkoholu. Īstenībā jāmainās ir visai ģimenei kopā. Kuriozi, bet fakts, ka pie narkoloģes atnāk sieviete, kurai vīrs nokodējās un saka, ka labāk tomēr viņš būtu dzēris, jo tagad vīrs vēlmi pēc alkohola aizvieto ar darbu. Viņš strādā, visu laiku kaut ko dara, līdz ar to nevar ciest, ka sieva neko nedara. Mainīties vajag visiem nevis pateikt, ka, piemēram, Minesotas programma neko nedot. Tā ir motivācijas programma, pēc kuras visiem kopā jānāk uz ambulatorās ārstēšanas kursu, jo tā ir hroniska saslimšana, atklāj pieredzējusī Ludzas medicīnas centra medmāsa Olga.
Tāpat ir dzirdēts, ka alkoholiķi ir labi cilvēki, bet viņi uz to brīdi ir slimi, tāpēc viņi kļuvuši tādi. Alkohols ir legālās narkotikas, kas bremzē smadzeņu darbību. Atkarīgajiem ir cita domāšana un viņi apkārtējos redz savādāk.
Diemžēl šajā sarunā es, raksta autore, nonācu pie atziņas, ka mēs šobrīd dzīvojam tādā laikmetā, kad sistēmai ir izdevīgi, ka cilvēks kļūst atkarīgs no dažādām vielām, tostarp, no alkohola, jo kādam tas ir bizness. Mūsu kultūrā alkohols ir nostiprinājies un nenoliedzami cilvēkiem patīk iedzert.
Tuvojas Līgo svētki (piebilde: raksts tika sagatavots un publicēts Ludzas Zemē pirms 2022. gada Līgo svētkiem). Cilvēki plāno, kur tos nosvinēt. Medmāsa Olga, interesējoties par pasākumiem, pamanījusi, ka šogad svētku svinēšana vietām sākas jau 22. jūnijā, taču svētki ir 23. un 24. datumā. Pasākumu organizētāji to skaidro, ka tas tiek darīts ar mērķi, lai visi paspētu nosvinēt svētkus tur, kur viņi vēlas. Drīzāk tas tiek darīts ar mērķi, lai cilvēki varētu ilgāk lietot alkoholiskos dzērienus, tādā veidā “atpūšoties” un paildzinot “plostu”. Kā saka O. Šambodale, tad iesākt lietot ir viegli, bet ir ļoti grūti beigt, jo cilvēkam nākas ar sevi strādāt un mainīt dzīves filozofiju. Tieši tāpēc jau valsts līmenī būtu jāpieņem pārdomāti lēmumi, lai samazinātu alkohola patēriņu un veidotu tādas tradīcijas, kurās nebūtu alkohola klātbūtnes.
Nosliece uz alkoholu var rasties bērnībā
Katram alkohola apreibinošais stāvoklis izpaužas savādāk. Var būt nemotivētas agresijas uzplaiksnījumi, viennozīmīgi viņi nav prognozējami un tāpēc ir arī ļoti bīstami apkārtējiem. Līdz ar to atkarīgajam var būt radušies mentāli, sociāli un bioloģiski traucējumi.
Pirmkārt, nonākot Ludzas medicīnas centra Narkoloģijas nodaļā, cilvēkam ir jāpiekrīt ārstēties. Ir situācijas, kad ģimenes locekļi atved un saka, ka cilvēks nodzeras, bet ārstēties viņš pats atsakās. Protams, nodaļas darbinieces cenšas cilvēkam likt saprast un pierunāt, ka ir jānāk ārstēties, tomēr ar varu nevienu piespiest nevar.
Alkohola atkarībai ir pakļautas visas sabiedrības grupas un vecumi. O. Šambodale atklāj, ka vecākais pacients bija 92 gadus vecs kungs, bet jaunākais pacients bija vien 7 gadus vecs bērns. Bērnu un jauniešu atkarības pirmsākumi arī jāmeklē ģimenē. Vecāki miera labad zīdainim var iedod nelielu alkohola devu labākam miegam un ar to var aizsākties bērna nosliece uz apreibinošajām vielām. Tāpat visi bērni atceras, kas viņiem iedeva pirmo glāzīti un kas tas bija par dzērienu. Slikti ir tad, ja bērnam dzēriens iepatikās, bet tie, kuriem neiepatikās, sevi var norobežot no alkohola lietošanas. Līdz ar to pieaugušo pārliecība, ka neliela deva alkohola nekaitēs, rosina vēlāk bērnos vēlmi pamēģināt vēl, kamēr pazūd bailes no alkohola lietošanas, jo dzer taču visi. Mums, pieaugušajiem, jaunākā paaudze jāaudzina ar savu piemēru, jo bērni vienmēr darīs to, ko viņi redz nevis to, ko viņiem saka, lai darītu.
Izvairās no publiskām vietām
Parasti cilvēki, kuriem ir atkarības problēmas, sevi uzskata par sliktiem un sabiedrības atstumtiem. Citi viņiem šķiet daudz skaistāki un talantīgāki, iziešana plašākā sabiedrībā viņiem rada kauna sajūtu. Lai cik tas nebūtu drūmi, viņiem ir tāda dzīves uztvere.
– Viņi uzskata, ka tādas aktivitātes ir domātas tikai noteiktiem sabiedrības slāņiem, nevis priekš viņiem,– atklāj medmāsiņa Olga. Tieši tāpēc ir svarīgi atkarīgos integrēt, lai noņemtu izveidojušās barjeras un pārtrauktu atstumtības sajūtu. Mēs brīnāmies, kāpēc pasākumus apmeklē tik maz cilvēku? Tas ir tāpēc, ka cilvēki ar atkarību tajos jūtas neērti. Savukārt, ja šeit notiktu kāds alus festivāls, kur varētu dzert, tad viņš tur justos kā starp savējiem. Tāda ir šo cilvēku domāšana. Viņi nav slikti, bet gan slimi un tās ir divas dažādas lietas.
Kad cilvēks ilgstoši dzer, cieš viņa sociālā vide un praktiski visiem atkarīgajiem ir kaut kādi sociālās adaptācijas trūkumi. Laika gaitā viņi vairs nav spējīgi mērķtiecīgi iet uz darbu skaidrā, tas tāpēc, ka, ja viņiem vienreiz tika ļauts alkohola reibumā atrasties darbā, tad tas pats būs arī nākamajā reizē.
Veselības ministrija apspriešanai nodod plānu
Saskaņā ar SPKC veiktajiem aprēķiniem reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš pēdējos gados, lai arī ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām ir augsts. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, bija 12,6 litri.
Ņemot vērā valstī esošo situāciju ar alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanu, līdz šī gada 20. jūnijam publiskai apspriešanai bija nodots Veselības ministrijas plāna projekts “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam”. Projektā tiek izvirzīts viens galvenais mērķis: samazināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai. Vai kaut kādā veidā līdzekļi nonāks līdz Latgalei, sevišķi, līdz Ludzai nav skaidrs, bet sabiedrības interesēs tas viennozīmīgi būtu jādara.
Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Dati liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana visbiežāk ir saistīta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī ar citām neinfekcijas slimībām un traumām. Alkoholisko dzērienu lietošana negatīvi ietekmē ne tikai pašu alkoholisko dzērienu lietotāju, bet arī viņa tuviniekus, ģimenes locekļus un sabiedrību, radot apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, jebkurā sociālā vidē.
Alkohola tēmu turpināsim arī nākamajos rakstos. Kā arī publicēsim Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datus par veiktajiem pārkāpumiem un izsaukumiem sakarā ar alkohola lietošanu. Tāpat mēģināsim noskaidrot kādas izmaiņas novērotas Covid-19 pandēmijas laikā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Alkohola atkarība ir slimība” saturu atbild Ludzas Zeme