Zivju slāpšana mazajos ezeros turpinās. vai vēl iespējams palīdzēt?
Vanda ŽulinaŠogad pavasari diemžēl nesagaidīs visas zivis. Seklajos, aizaugušajos dūņainajos ezeros zivis slāpst. Skābekļa trūkums zemledus ūdenī pārsniedz kritisko robežu daudzās mazajās ūdenskrātuvēs visā Latvijā.
Caurtecē, kas savieno Dunakļu un Lielo Ludzas ezeru, svētdien un pirmdien katrs garāmgājējs varēja redzēt noslāpušās zivis. Spožas raudas gulēja kanāla dibenā, paprāvi plauži bēdīgi plakani aizpeldēja pa ūdens virsu.
Mums zvanīja sašutuši dabas draugi, lai noskaidrotu, kāpēc zivis neviens neglābj. Padomju laikā zivju glābšanā esot iesaistīti pat ugunsdzēsēji, mežstrādnieki, kas ar motorzāģiem izzāģēja lielus āliņģus, darbs noritēja organizēti.
Kas tagad par to rūpējas? Vai uz vides aizsardzības organizācijām tas neattiecas?
Komentēt pašreizējo situāciju rajona ūdenskrātuvēs lūdzām Anatoliju Petrovu, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rēzeknes kontroles sektora vecāko inspektoru.
— Šoziem zivju slāpšana novērojama daudzās seklās un aizaugušās ūdenstilpēs, kur nav ūdens caurteces. Situāciju sarežģī tas, ka daudzviet aizsaluši arī caurteces grāvji, piemēram, Zvirgzdenes ezeram — caurteces, kas savieno to ar Pauguļu un Cirmas ezeru. Izveidojusies bieza ledussega, skābekļa trūkums īpaši izjūtams, kad pēc liela sala iestājas atkusnis un sniegs sablīvējas, nelaižot cauri gaisu. Seklie dīķi var būt sasaluši līdz pat dibenam. Tāda neliela ūdenskrātuve var palikt bez zivīm dažu dienu laikā. Tā jau varētu būt noticis arī mūsu rajona ezeros, piemēram, Franapoles, Runtortas. Tā kā ledus vēl saglabāsies ilgu laiku, slāpšana vēl nebeidzas. Zivis slāpst Isnaudas pagasta Zeiļu ezerā, Istras pagasta Ilzes ezerā, Lauderu pagasta Lauderu ezerā (nomnieks te jau strādā ar ūdens sūkņiem), Pureņu pagasta Podnieku ezerā.
Kas ir atbildīgs par zivju glābšanu? Likums paredz, ka tas ir ūdenskrātuves nomnieks — pašvaldība, uzņēmums vai privātpersona, kas ezeru iznomā, vai arī ūdenstilpes īpašnieks.
Ar mazu āliņģu izurbšanu šādā situācijā ne vienmēr ir līdzēts. Pie pašreizējām zemajām temperatūrām tie tūlīt aizsalst. Efektīgāk ir iesūknēt ezerā gaisu. Šajās dienās tā rīkojās Zvirgzdenes ezera nomnieks.
Metodes ir dažādas. Var pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā, tā bagātinot ūdeni ar skābekli.
Ja ezeram ir saimnieks vai nomnieks, tas nozīmē, ka viņš uzņēmies arī atbildību par zivju resursu saglabāšanu, domājot par nākotni.
Jāpiebilst, ka zivju slāpšana mūsu platuma grādos nav tik ārkārtēja un reta dabas parādība. Iepriekšēja masveida zivju slāpšana rajonā novērota 1996. gadā.
***
Mūsu lasītāji ieteica, kā savos piemājas dīķos uzturēt neaizsalstošus āliņģus. Āliņģis esot jānoklāj ar putuplastu — pat lielajos aukstumos ūdens zem tā neaizsalstot, bet speciālisti atzīst, ka skābeklis tik un tā pilnā apmērā nepiekļūst ūdenim un nenotiek gaisa apmaiņa telpā starp ūdeni un putuplastu.