uzdāvini bērnam vasaru — paņem ģimenē bērnunama bērnu

Klāt vasara, skolēnu ilgi gaidītās brīvdienas. Vieni kopā ar vecākiem ir saplānojuši kādu tuvāku vai tālāku ceļojumu, citi vasaru pavadīs laukos pie vecvecākiem, vēl citi izmantos skolēniem doto iespēju un, vasarā strādājot, pelnīs naudu. Iespēju aktīvi atpūsties un lietderīgi, interesanti pavadīt laiku netrūkst. Taču vai visiem bērniem?
Ludzas rajonā ir viens bērnunams. Tajā dzīvo 45 bērni un jaunieši vecumā no 2 līdz 18 gadiem ( no 7 līdz 16 gadiem — 22 bērni, 15 — vecāki par 16 gadiem un 7 bērniņi vecumā no 2 līdz 7 gadiem). Juridiski brīvi ir 23 bērni, bet 22 bērnu vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības.
Pagaidām zināms, ka vasaras brīvdienas ārpus bērnunama sienām pavadīs tikai 4 —5 bērni. Pārējie dzīvos Istalsnā. Tiesa, te ir upe, ir galda spēles. Būs 2 dienu ekskursija pa Latviju, ko organizēs un apmaksās no bērnunama budžeta, un jūnija sākumā būs divu dienu brauciens uz Latvijas balzama rīkotajiem sporta svētkiem Rīgā.
Taču vairākumam audzēkņu lielākais sapnis ir kaut vasarā aizbraukt no bērnunama, padzīvot citā vidē, citos apstākļos. Lai tā notiktu, nav obligāti jāgaida, kad pie mums iegriezīsies kāds cēlsirdīgais ārzemnieks un aizvedīs bērnu uz ārzemēm. Tagad cilvēki, kuri vēlas palīdzēt bērnunama bērniem, var kļūt par bērna uzticības personu — tas ir, būt kopā ar bērnu iknedēļas brīvdienās un svētku dienās, tāpat bērns var ciemoties viņa ģimenē uz laiku, kas pārsniedz iknedēļas brīvdienas un svētku dienas.
Vasara ir tieši tāds laiks, kad cilvēki varētu pamēģināt un sākumā kaut vai tikai uz brīvdienām paņemt kādu bērnunama audzēkni. Šiem bērniem ir ļoti svarīga ģimeniskā pieredze un pieredze draudzīgu attiecību veidošanā starp vienaudžiem un pieaugušajiem, jo uz šīs pieredzes pamata bērns veidos savas attiecības nākotnē.
Lai kļūtu par kāda audzēkņa uzticības personu, nepieciešams sazināties ar bērnunama, kas atrodas Istalsnā, vadību un nokārtot formalitātes. Tālrunis 5761221.

Bērnunamā uzsākts remonts
Bērnunamu uztur rajona padome, kura, kā zināms, pieņēma lēmumu par to, ka bērnunams paliek tajās pašās telpās Istalsnā. Lai radītu bērniem piemērotus apstākļus dzīvošanai, paredzēts iekštelpu remonts un piebūves celtniecība.
Līdz nesenam laikam uz 45 bērniem bija tikai 4 guļamtelpas. Zēnu guļamtelpā uzturējās pat 14 jaunieši. Gulta pie gultas. Atmosfēra nomācoša, jo vēl no bērnunama atvēršanas sākuma šajā ēkā nebija veikts neviens kapitālremonts. Ar zaļu eļļas krāsu nokrāsotas guļamtelpu sienas, vecs grīdas segums, vecas mēbeles. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks ieraudzījis šīs telpas, esot tik vien varējis pateikt, kā: — Kazarma! Tagad rajona padome starpsienu ierīkošanai guļamtelpās un telpu kosmētiskajam remontam ir piešķīrusi 7000 latu. Nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka šīs naudas ir par maz. Vecās gultas, vecie rakstāmgaldi un naktsskapīši brūk kopā acu priekšā. Nākamajā gadā notiks bērnunama akreditācija, lai to izietu, būs nepieciešama gan piebūve, gan sporta zāle. Taču rajona padome nedomā piešķirt līdzekļus sporta zāles celtniecībai. Negaidīts daļējs problēmas risinājums nāca no celtniecības firmas RE@RE, kas izvēlējās Istalsnas bērnunamu no visiem Latgales reģiona bērnunamiem un nolēma piešķirt līdzekļus bērnunama ēkas 2. stāva zāles pārveidošanai par sporta telpu.
Tomēr neskaidrs un neizprotams ir rajona padomes pieņemtais lēmums par bērnunama remontēšanu un atstāšanu Istalsnā, nevis pārvietošanu, kā tika piedāvāts, vai nu uz Kārsavu, kur ir visa materiāli tehniskā bāze, vai uz Pildu, vai Zilupi.
Rajona padomes sēdē, kurā tika lemts jautājums par bērnunama likteni, pašvaldību vadītāji savu lēmumu motivēja ar pilnīgi nepamatotiem argumentiem.
Vieni bērnunama atstāšanu Istalsnā pamatoja ar to, ka tur atrodas galvenokārt ludzāniešu bērni, esot jānodrošina vecāku ar bērniem un bērnu kontakts ar ģimenēm, tāpēc patversmi pārvietot esot īsts neprāts, tas būtu pret bērnu intere¬sēm. Esot jāceļ piebūve un sporta zāle.
Rajona padomes locekļi laikam nav informēti par to, ka šie vecāki vispār neinteresējas par saviem bērniem. Par kādu saikni ar ģimeni un bērnu interesēm var runāt?
Citi pašvaldību vadītāji bija par patversmes atstāšanu Istalsnā, jo bērni esot pieraduši pie šīs ēkas un uzskata to par savām mājām. Taču bērnu kontingents, kas tiek ievietots šajā bērnunamā, katru gadu mainās, 18-gadīgie aiziet projām, toties klāt nāk mazie un pusaudži. Tikai šogad pusgada laikā bērnunamā ir ievietoti 8 bērni. 2006. gadā aizbildnībā paņemts viens bērnunama audzēknis, bet adopcijai uz ārzemēm — divi.
Vismaz pagaidām rodas sajūta, ka vietējie varas vīri ir paspēlējušies ar bērnu likteņiem un atstājuši šo jautājumu neatrisinātu. Kas no tā cieš? Protams, bērni.
Ludzas RPP Nepilngadīgo lietu inspekcijā ir informācija par vairākiem bērnunama audzēkņiem, kuri ir izdarījuši ne vienu vien likumpārkāpumu. Taču ko šiem bēr¬niem darīt? Bērnunama ēkai apkārt žogs, aiz kura sākas privātīpa¬šums. Normāla sporta laukuma nav. Pašvaldība atļāva vienā no pļavām spēlēt futbolu. Taču vienalga bērnunams atrodas izolācijā no apkārtējās pasaules. Mākslas skola, sporta, mūzikas skola, interešu pulciņi — tas viss skolēniem nav pieejams. Bērni nevar normāli integrēties sabiedrībā, jo ar autobusu tiek aizvesti uz skolu atvesti no tās, tad dzīvo noslēgtā vidē Istalsnā.
190 lati uz bērnu mēnesī — tas ir daudz vai maz?
190,64 latus rajona padome piešķir viena bērnunama audzēkņa uzturēšanai mēnesī. Latgalei tā šķiet milzīga summa, taču no šīs naudas ir jāmaksā par bērnunama izlietoto elktroenerģiju, apkuri, jāizmaksā algas 24 bērnunama darbiniekiem, jāizsniedz katram skolēnam kabatas nauda (Ls 6, 65 mēnesī), jāsamaksā par autobusa uzturēšanu, jāsedz izdevumi par degvielu, par mazgājamajiem līdzekļiem, par mācību grāmatām, darba burtnīcām, brillēm, higiēnas precēm un vēl milzums daudz sīkumiem, kas nepieciešami bērniem. Īstenībā vienam patversmes bērnam gadā mīkstā inventāra iegādei paliek tikai 66 lati. Dienā ēdienam uz vienu patversmes iemītnieku tiek tērēti 90 santīmi.
Tā, lūk, dzīvo bērnunamā.
Cilvēki gatavi palīdzēt
Kā pastāstīja bērnunama direktore Ludmila Oļipova, šogad vairāki cilvēki ir ziedojuši bērnunamam gan celtniecības materiālus (linoleju), gan mēbeles, gan arī naudu.
—Paldies šiem cilvēkiem. Diemžēl es nevaru nosaukt viņu vārdus, jo viņi to nav vēlējušies. Taču labdarībai nav vajadzīga publicitāte. Citu sāpi un nedienas var izlikties neredzam vai aizmirst par tām. Tā visbiežāk arī notiek. Taču pasaulē ir daudz labu, atsaucīgu cilvēku, un prieks, ka viņi atceras un rūpējas par bērniem.
Cerams, ka šovasar būs cilvēki, kuri paņems kādu savā ģimenē, jo mūsu bērniem tas ir ļoti vajadzīgs, — tā. L. Oļipova.