Tirgus no latgales pārceļas uz vāciju
Vanda ŽULINAVienā no Hamburgas piepilsētas Buxtehudes vecpilsētas laukumiem decembra vidū trīs dienas saimniekoja mūsējie — amatnieki un folkloristi no Latgales.
Šo braucienu finansēja Buxtehudes mārketinga organizācija, neatkarīgs un patstāvīgs uzņēmums,kas nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu pilsētā. Šīs organizācijas finansiālais pamats veidojas no pilsētas uzņēmumu, privātpersonu dalības iemaksām.Tā kā tradicionālie Ziesmassvētku tirdziņi te jau notiek gadu gadiem, tie kļuvuši ierasti un pilsētniekiem ne tik interesanti. Gribējās ko neparastāku.
Ideja uzaicināt ludzāniešus pieder Ilzei Soikanei -Mennekingai (slavenā mākslinieka Jura Soikana meitai), bet mārketinga organizācijā darbojas viņas meita. Līdz ar to viņas uzņēmās atbildību par šo pasākumu. Par galveno mērķi viņas izvirzīja Latgales popularizēšanu Vācijā.
Braucienu Latvijā sagatavoja Ludzas Amatnieku centrs, uzaicinot piedalīties arī Rēzeknes un Līvānu amatniekus, kapelu Dziga. Kopā uz Vāciju aizbrauca 23 cilvēki, kuri tirgojās, dziedāja, mācīja latgaliešu rotaļas, gatavoja ēdienus,cienāja viesus, rādīja, kā auž, pin, kaļ, vērpj, darina podus. Šai pilsētas laukumā tika radīta latgaliski azartiska tirgus atmosfēra. Kā atzina vācieši, tas kā magnēts pievilka publiku.
Ko tirgoja mūsējie?
Pinumus, skalu grozus, segas, galdautus, sedziņas, metālkalumus, zeķes, cimdus, linu apģērbus, keramiku un vēl daudz ko — piedāvājums bija visai plašs.
Kādas bija cenas?
Tieši tādas pašas kā pie mums, tikai pārvērstas eiro. Maldīgi cerēt, ka vācieši gatavi maksāt vairāk.Viņi ļoti apdomīgi izdod naudu.
Ko pirka visvairāk?
Izrādās, ka zeķes, cimdus,plecu lakatus, nelielas sedziņas,medu,pīrādziņus,vaska sveces un citas līdzīgas mantas.Lielās segas,keramika gan izraisīja interesi, bet ar pirkšanu cilvēki nesteidzās.
Allaž daudz apmeklētāju bija pie ugunskura, kur katlā vārījās kāpostu, pupiņu zupa vai kartupeļu biezputra. Visus cienāja arī ar šmakovku. Jāatzīst, ka vācieši ieraduši labi paēst, iedzert karstvīnu, kas ir viena no pieprasītākajām viņu pašu tirdziņa precēm.
Šoreiz līdzi amatniekiem bija aizbraukuši kapelas Dziga (Rēzekne) dalībnieki. Viņu uzstāšanās iesaistīja aktīvā darbībā — rotaļās, dejās — visus, kas atradās pilsētas laukumā. Aktivitātes trīs dienu laikā rosināja kaza (Ināra Mikijanska-Jakupāne) un pārējie budēļi, par ko bija pārvērtušies mūsu amatnieki. Vāciešu skatus piesaistīja mūsu tirgus kiosku noformējums: Ināra Mikažāne un Ausma Proboka gādāja par latvisko rakstu zīmju izveidošanu no dabiskiem materiāliem. Šos noformējumu elementus vācieši labprāt pirktu. Viņiem tas bija neierasti, jo telpu noformēšanā te valda rūpnieciski ražotā produkcija. Mūsējie praktiskajā dzīvē saprata, cik grūti ir iztikt bez svešvalodu zināšanām. Brīžiem tulka lomu uzņēmās Vācijas latvieši, kas, uzzinājuši par latgaliešu ierašanos, atbrauca uz Buxtehudi no plašas apkārtnes.
Šis tirgus kļuva par lielu notikumu pilsētiņas dzīvē. Par to rakstīja visas vietējās avīzes.
Amatnieku tirgū piedalījās kalējs Jānis Ļubka, keramiķi Pēteris Gailums un Ēriks Kudlis, audējas Anna Svikša un Inese Valaine, kokapstrādes meistars Andris Prikulis, Vladislavs Mitčenko bija aizvedis savus skalu grozus, Salimons Ķipļuks — pinumus, Valda Ķesnere piedāvāja senās baltu rotas, Gunāra Igauņa darbnīca — mūzikas instrumentus. Protams, aktīvi darbojās amatnieka centra darbinieki — Rasma Vancāne ar Ludzas rokdarbnieču precēm, skrodermeistari Ineta Isačenkova, Igors Koroļkovs, Ēriks un Līga Kondrāti (Līga praktiski bija šī brauciena organizētāja). Medus preces piedāvāja Rolands Zelčs, bet svētku pīrāgus — Mārīte Lipska. Izveidojās vienots draudzīgs kolektīvs, kas darbojās radoši,vienas idejas vārdā.
Vietējie pasākuma organizētāji jau sākuši interesēties par nākamā gada iespējām. Mūsu amatnieki paši sekmīgi bruģē ceļu uz Rietumu tirgu. Novērtēsim viņu veikumu arī mēs.