Tirdzniecības tīkli pārklāj valsti

Tirdzniecības gigantic
Baidīdamies izpelnīties mūsu lasītāju neapmierinātību, jau pašā sākumā gribu atzīmēt, ka mums nāksies pieņemt atbildīgu lēmumu: vai nu zemākas cenas, vai arī grūtāki laiki vietējam biznesam. Šādu secinājumu var izdarīt, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) 15. augustā sagatavoto ziņojumu Par konkurences apstākļiem mazumtirdzniecībā.
Uz to notikumu, kas pašlaik risinās Ludzā, fona šis ziņojums šķiet visai interesants. Tāpēc turpmāk balstīšos uz tajā ietvertajiem materiāliem, kā arī internetā atrodamo informāciju.
Ir trīs lielveikalu tipi — hipermarkets, supermarkets un diskonta veikals, kas patiesībā ir zemo cenu veikals. Pašu lielveikalu tīklu ir ievērojami vairāk, un tiem ir visdažādākie saimnieki. Piemēram, kompānija Sky Baltija pieder amerikāņu kompānijai Orla Media LLC un britu firmai Wingate. Nacionālā mēroga tīkli, kuru veikali izvietoti daudzās pilsētās, ir SIA Elvi Grup a, SIA Nelda, SIA Mego, SIA Rimi Latvija un SIA VP Market.
Kompānija Mego tika izveidota 1999. gadā. 62% kapitāla tajā pieder B.T. Capital LTD, 18% — Golden Limited, pa 10% Aleksandram Morozam un Grigorijam Vovkam.
Nesen, apvienojoties mazumtirdzniecības tīkliem Kesko Food un ICO Baltik AB, radās liela organizācija Rimi Latvija. Pēc šo tīklu apvienošanās Latvijā nu ir vairāk kā 35 supermarketi Rimi, 5 — Citymarket, kā arī liels daudzums zemo cenu veikalu Super Netto. Šī tīkla veikalu tirdzniecības apgrozījums Baltijas valstīs pērn bija 485 miljoni latu.
Un ir vēl, protams, lielākais veikalu Saulīte un Maxima tīkls (firma VP Market) . Līdz 23. augustam Latvijā bija atvērti 92 veikali. 2004. gada apgrozījums Baltijas valstīs bija 1204 miljoni eiro. Iespaidīgi skaitļi. Kā atzīmēts Ekonomikas ministrijas ziņojumā, tirdzniecības tirgū darbosies lieli, stabili dalībnieki, pārējos nelielos tirdzniecības uzņēmumus par nopietniem konkurentiem nevar saukt.

Ekonomikas ministrijas pārdomas
Sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka supermarketos ir iespējams piedāvāt plašu preču sortimentu zem viena jumta. Viņiem pietiek naudas vērienīgiem reklāmas pasākumiem, ar reklāmas palīdzību tiek veidots šo lielveikalu pozitīvais tēls. Preces tiek iepirktas milzu kvantumos, tāpēc preču piegādātājiem var prasīt dažādas atlaides. Un pēdējie spiesti tās arī dot, jo šie lielveikali dod viņiem lielisku iespēju realizēt savu preci.
EM prognozē, ka nākotnē pieaugs diskonto veikalu skaits, īpaši reģionos, kur iedzīvotāju maksātspēja ir zemāka nekā Rīgā.
Vēl var minēt, ka lielākā konkurence tirdzniecībā varētu būt tieši starp tīkliem, kuriem ir diskontie veikali. Mūsu tradicionālie nelielie tirdzniecības uzņēmumi vērā ņemamu konkurenci nevar radīt. Ziņojumā norādīts, ka nelielie veikali meklēs izeju: vai nu tirgos pašas nepieciešamākās ikdienā lietojamās preces (maize, piens, cigaretes), vai arī specializēsies kādā vienā nozarē.

Ģimenes biznesam tuvojas beigas
Tā sacīja SIA Elmarkets valdes priekšsēdētāja Lilija PATUMSE, atbildot uz jautājumu, kā viņa vērtē tirdzniecības līdera mūsu valsts ienākšanu Ludzā. Viņas viedoklis šķiet īpaši interesants tāpēc, ka Elmarkets ir lielākais tirdzniecības uzņēmums mūsu rajonā.
Sarunās ar nelielo veikalu īpašniekiem, protams, bieži tika dzirdēts viedoklis, ka viņu biznesam pienākuši grūti laiki, taču padoties viņi nedomājot. Šos uzņēmējus var saprast — ir grūti turēties pretī lielveikalu tīklam ar miljoniem latu lielu tirdzniecības apgrozījumu, ja pašam tas mērams vien tūkstošos. Bet nu, izrādās, arī Elmarketam nav pārliecības, ka izdosies noturēties.
L. Patumse pārdzīvo par biznesa tālāko likteni: — Tradicionālais ģimenes bizness, kas tika sākts praktiski no nulles, drīz vien var beigt pastāvēt. Šie mazie veikaliņi nodrošina ar darbu visu ģimeni un vēl arī radiniekus. Mēs pat esam pieraduši saukt šos veikaliņus saimnieka vārdā. Protams, viņi mēģinās turēties līdz beidzamajam, jo ir žēl zaudēt to, kas radīts pašu spēkiem. Zinām, cik grūti nākas strādāt ģimenēm, kurās ir bērni, kam jāiegūst izglītība. Ja viņi sapratīs, ka noturēties virs ūdens kļūst praktiski neiespējami, uzreiz sāks apsvērt, kur varētu iekārtot savus bērnus, kur tiem klātos labāk. Varbūt tai pašā Rīgā. Jo te viņiem nebūs nekā, ko varētu atstāt bērniem mantojumā. Līdz ar to gados jaunu cilvēku Ludzā paliks aizvien mazāk.
Sarunas laikā L. Patumse vairākkārt atkārtoja, ka teorētiski viņa nav pret supermarketa atvēršanu Ludzā. Taču tā ir nūja ar diviem galiem.
— Protams, šais veikalos cenas sākumā būs zemas. Un es labi saprotu ludzāniešus, kuri nav nekādi bagātnieki. Tai pašā laikā ir jādomā par nākotni. Kur mūsu vietējie ražotāji liks savu produkciju? Ja viņi to nespēs realizēt, tad arī no zemniekiem neiepirks, teiksim, graudus. Līdz ar to arī zemnieki būs zaudētājos. Lūk, konkrēts piemērs. Rēzeknē Super Netto sākumā arī solīja sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem. Taču iedomājieties! Tikai pēc gada un tikai pēc patērētāju pieprasījuma veikalā parādījās 3 vietējā Vecajā maiznīcā ražotās maizes šķirnes! Bet Kauņas pievārtē tiek būvēts maizes kombināts, kas ražos produkciju tieši Latvijai.
L. Patumse secina, ka vietējo ražotāju cepto maizi, pie kuras mēs tā esam pieraduši, supermarketos nopirkt nevarēs. Vēl viņa vērsa uzmanību uz dažādām mazām viltībiņām, ko pielieto supermarketos. Piemēram, piedāvā lētus putraimus. Cilvēks automātiski ņem, būdams pārliecināts, ka iepakojumā ir 1 kg, bet vēlāk izrādās — tikai 900 g. It kā nekādas mānīšanās nav — uz iepakojuma norādīts svars 900 g. Bet šai gadījumā nostrādāja cilvēka psiholoģija, ieradums mērīt visu kilogramos vai puskilogramos.
Protams, sarunā mēs nevarējām apiet arī tādu svarīgu jautājumu kā jaunu darba vietu radīšana. No VP Market preses dienesta atsūtītās informācija varēja spriest, ka Saulītē strādās 29 cilvēki. Mūsu bezdarba apstākļos par to it kā vajadzētu priecāties. Taču, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, daudzi veikalu īpašnieki saka — jā, bezdarbs liels, bet labu strādnieku atrast grūti. To pašu apgalvoja arī L. Patumse: — Ir vakantas darba vietas, bet trūkst cilvēku, ko pieņemt. Pieļauju, ka Saulītē vismaz puse darbinieku nebūs ludzānieši. Tātad arī nodokļi pilsētai ies secen.

Nobeiguma vietā
Globalizācijas process vēršas plašumā visā pasaulē. Izdzīvo tikai transnacionālas kompānijas, saminot un pārpērkot sīkās firmas. Ne jau Ludzai būs pa spēkam mainīt šo virzību, apturēt vēstures gaitu. Tikai laikam kādreiz mēs ar nostalģiju atcerēsimies laikus, kad varēja iegriezties pie Abramova, pēc tam pa ceļam pie Bogdanova, bet, ja vajadzīgās preces tur nebija, varēja ieskatīties arī Kuščas veikaliņā...