Svarīgākais — motivēt jauniešus palikt novadā
Vanda ŽULINAVai novads spēs atrisināt mūsu problēmas? Kas tieši mainīsies lauku cilvēku ikdienā? Vai tikai nekļūs vēl sliktāk? Atbildes uz šiem jautājumiem parasti tika gaidītas Ludzas novada izveides projekta sabiedriskās apspriešanas laikā.
9. maijā ar novada izveides projekta prezentāciju Ludzā sākās tā sabiedriskā apspriešana.
Divu nedēļu laikā turpinājās novada projektētāju grupas tikšanās ar visu 9 lauku pagastu iedzīvotājiem. Šodien, 30. maijā, noslēdzas projekta apspriešanai atvēlētais laiks.
Ar tikšanos Istrā un Rundēnos 23. maijā noslēdzās projekta sabiedriskās apspriešanas publiskie pasākumi. Cik liela bija iedzīvotāju interese? Kā LZ jau rakstīja, pilsētnieki nebija atsaucīgi, uz tikšanos ieradās vien atbildīgās amatpersonas.
Pilsētas Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilga BILINSKA atzīst, ka bija gaidīta lielāka ieinteresētība. Kopā saņemtas vien dažas anketas ar priekšlikumiem. Ludzā izliktās pasta kastītes ierosinājumiem — tukšas.
LZ piedalījās projekta prezentācijā Istrā — vistālākajā novada pagastā (50 km no topošā novada centra). Izrādījās, ka te ir visaktīvākie iedzīvotāji. Ja vidēji pagastos uz tikšanos ieradās 10—20 cilvēki, istrēniešu bija vairāk — ap 30. Istras pagastā deklarējušies 833 iedzīvotāji (salīdzinājumam — Ludzā — 9883). Ilga Bilinska, uzrunājot atnākušos, atzīmēja, ka Istra šobrīd novadā pieder pie spēcīgākajām pašvaldībām, kur ir labi attīstīta infrastruktūra.
Zīmīgi, ka visi jautājumi, kas izskanēja (tā tas bija visos pagastos), bija nevis par attīstības perspektīvu, bet iespēju saglabāt to, kas pagastos ir pašlaik. Doma par ekonomisko augšupeju laukos šobrīd cilvēkiem pat prātā neienāk, jo šķiet nereāla.
Tikšanās laikā vairāki jautājumi bija saistīti ar skolu.
Novadā domāts saglabāt visas pastāvošās skolas un bērnudārzus, tostarp arī Istrā.
Bet svarīgākais jautājums — vai būs bērni, kas uz skolu iet? Kā apturēt jauniešu aizplūšanu? Vai ir konkrēts plāns, kā to izdarīt? Diemžēl atbildēt uz šo jautājumu nevarēja neviens. Valsts problēma. Domāju — viena no sāpīgākajām.
Apspriedē piedalījās bijušais istrēnietis, Ludzas pilsētas domes deputāts un uzņēmējs Jevgeņijs LUKAŠENOKS. Viņam bija konkrēti jautājumi, kas saistīti ar skolu:
— Cik bērnus uz skolu ved no kaimiņpagastiem: Lauderiem, Pasienes un citiem, kas pēc 2009. gada nebūs Ludzas novadā? Vai par viņiem nebūs cīņas? Vai izdosies viņus ieinteresēt mācīties tieši Istrā?
Izrādās, ka no citām pašvaldībām skolā ir ap 30 bērnu. Tas lauku skolā ir daudz. Mācību iestādi izvēlas bērnu vecāki, tāpēc vienīgā iespēja, kā piesaistīt skolēnu, — augsta mācību kvalitāte, — skaidroja direktore Ina ŠTEIMANOVA.
J. Lukašenoks ieteica nopietni izpētīt, kā iespējams pārorientēt tos mūsu rajona skolēnus, kas no Rundēniem un apkārtnes brauc mācīties uz Ezerniekiem, palikt rajonā.
— Jāzina konkrēti skaitļi — cik ir potenciālo skolēnu. Vajadzīgs rīcības plāns. Tikai tad varam apgalvot, ka saglabāsim savas izglītības iestādes, bet pašlaik es dzirdu tikai vispārīgus lozungus, kas nedos neko, — tā J. Lukašenoks.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars MEIKŠĀNS, raksturojot situāciju, apgalvoja, ka skaitļi pierāda: bērnudārzā vismaz 2—3 gadus būs nodrošināta iespēja uzturēt divas grupas, arī skolai tuvākajos 5 gados skolēnu skaits ir nodrošināts. Tikai viens pagasta jaunietis izvēlējies citu vispārizglītojošo vidusskolu. Pārējie mācās Istrā.
Tomēr optimisms zālē nevaldīja: — Kamēr Istrā nebūs darba vietu, jaunieši brauks projām. Paliks pensionāri. Tas arī viss. Ko dod apvienošanās, ja nav reālas ekonomiskās perspektīvas?
Bija vēl daži jautājumi par saimnieciskām lietām.
— Pēc kāda principa finansēs kultūras pasākumus pagastā?
— Ludzas novadā būs vienots kultūras departaments ar savu budžetu. Katrs TN vadītājs iesniegs savus aprēķinus, cik naudas pasākumu rīkošanai nepieciešams. Tā arī nauda tiks sadalīta, — tā Ilga Bilinska.
— Vai pagastā strādās santehniķis un elektriķis?
— Santehniķis pašvaldībā ir. Elektriķa štata vietas šobrīd nav, bet, ja ir nepieciešamība, ir speciālists, kas veiks elektriķa darbu. Tāpat būs arī novadā, — atbildēja A. Meikšāns.
— Cik būs jāmaksā par dzīvokļu apsaimniekošanu?
— Tarifus noteiks pagastā uz vietas. Komunālie pakalpojumi būs pagasta kompetencē. Domāju, ka visiem, kas izmantos centralizēto ūdensvadu, jāuzliek ūdensskaitītāji, lai būtu godīga apmaksas sistēma, lai katrs maksā par iztērē to ūdeni, nevis kompensē citu rēķinus, — tā Ēriks GUTĀNS. — Saimnieciskos darbus un komunālos dienestus novadā koordinēs tikai izpilddirektora vietnieks, bet komunālais dienests būs savs katrā pagastā.
A. Meikšāns piebilda, ka pašvaldībai pieder vien daži dzīvokļi, visi pārējie ir privatizēti.
J. Lukašenoks sacīja, ka daudzdzīvokļu mājas pagastos turpmākajos gados var sagādāt ļoti lielas problēmas: — Privatizēto dzīvokļu uzturēšana ir uz pašu iedzīvotāju pleciem. Mājas kļūst vecākas, bet to uzturēšanai nekādi līdzekļi netiek ieguldīti. Par to nopietni jādomā.
Istras pagasta dabas resursi ļauj te attīstīt tūrismu, bet...
— Pa šādiem ceļiem uz šejieni neviens nebrauks. 45 gados, kopš te vairs nedzīvoju, ceļa segums nav uzlabots gandrīz nemaz. Eiropa ceļu jautājumu ir atrisinājusi jau līdz pagājušā gadsimta 40-tajiem gadiem. Istrēniešiem visu līmeņu deputātiem katrā sanāksmē ir jāprasa asfaltēt ceļu uz Istru. Bez tā nebūs ne tūrisma, ne uzņēmējdarbības attīstības, — tā J. Lukašenoks.
Interesants bija deputāta ieteikums pievērsties šķeldas ražošanai, kas ir viena no perspektīvākajām nozarēm. Mehanizēti iesēj tās speciālās šķirnes krūmus, kas ātri aug, mehāniski tos novāc, sasmalcina un tad piegādā siltuma ražotājiem.