BŪTĪBĀ ESAM PALIKUŠI BEZ SLIMNĪCAS
Tuvojas 1. septembris. Tieši no šī datuma, pamatojoties uz mūsu valsts Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnijā pieņemtajiem noteikumiem, Ludzas lokālā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca tiek pārveidota par aprūpes slimnīcu. Ludzāniešu protesti nav ņemti vērā.
Par izmaiņām mūsu iedzīvotāju veselības aprūpē vēlējās informēt SIA Ludzas rajona slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens un virsārste Gunta Kozlova.
Ko pārmaiņas nozīmē slimnīcai? Radikāli samazinās finansējums. Pēc noteikumiem, aprūpes slimnīca nodrošina stacionāro veselības aprūpi tikai tad, ja slimniekam ir ilgstoša vai hroniska slimība. Aprūpes slimnīcā ievieto jau pēc slimības paasinājuma novēršanas. Te nenodrošina ārsta dežūru visu diennakti, bet tikai dienas laikā. Galvenais — slimnīcā netiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Lai to saprastu, elementārs un banāls piemērs. Cilvēks pakrīt uz ielas blakus slimnīcai un lauž kāju. Neatliekamās palīdzības mašīna viņu aizvedīs uz Rēzeknes slimnīcu, un visa tālākā ārstēšana notiks tur.
Tātad no pirmā septembra Ludzas slimnīcā tiek slēgtas visas līdzšinējās nodaļas — gan reanimācijas, gan infektoloģijas, gan ķirurģijas, gan bērnu, gan terapijas, ginekoloģijas, dzemdību un uzņemšanas nodaļas. To vietā tiek izveidota viena — aprūpes nodaļa, kas būs izvietota jaunā korpusa ceturtajā stāvā. Gultu skaitu šajā nodaļā nosaka pēc piešķirtā finansējuma. Pašlaik tas ir niecīgs — tikai 7% no pērnā gada valsts finansējuma, līdz ar to nodaļa būs neliela.
Nodaļā ar ģimenes ārsta norīkojumu uzņems pacientus ar hroniskām slimībām plānveida ārstēšanai. Pacientu iemaksa par gultas dienu ir 5 lati. Bērnus šai nodaļā neuzņems.
Nodaļai paredzēts finansējums divām ārsta likmēm, te strādās trīs ārsti. Medicīnas māsas un māsu palīgi dežurēs visu diennakti, ārsts — darbdienās no plkst 8.00 līdz 16.00.
Arī tādā gadījumā, ja aprūpes nodaļas pacientam ir pēkšņa stāvokļa pasliktināšanās, kas prasa neatliekamās palīdzības sniegšanu, viņš tiks pārvests uz Rēzeknes, Daugavpils vai Jēkabpils slimnīcu.
Slimnīcas telpās dienas laikā gan darbosies traumpunkts, kur varēs saņemt palīdzību tad, ja iegūtas nelielas sadzīves traumas, kuru ārstēšana neprasa operatīvu iejaukšanos.
Bez izmaiņām turpinās darbu ambulatorais dienests (poliklīnika).
Traģiski, ka jāsamazina darbinieku skaits. No 1. septembra darbu slimnīcā zaudē 171 darbinieks, strādāt paliek tikai 95. Viņu pamatalga samazināta par 30%, noņemtas visas piemaksas, un reālais algas samazinājums ir vēl lielāks.
Esam darījuši visu, lai slimnīca varētu turpināt darbu. Visi, kas mūsu slimnīcā pabijuši, atzīst, ka ir neloģiski tik modernu slimnīcu pārvērst aprūpes iestādē, taču rezultātā viss apstājas pie apgalvojuma — nav naudas.
***
Uzklausot šo informāciju, man kā potenciālajam pacientam radās vairāki jautājumi.
— Ja cilvēkam sākas, teiksim, sirdslēkme, bet viņš dzīvo Vecslabadā, kā jārīkojas, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu palīdzību?
— Protams, jāzvana Neatliekamajai palīdzībai. Neatliekamās palīdzības brigāde izbrauks, sniegs pirmo palīdzību un vajadzības gadījumā nogādās slimnieku uz Rēzekni. Uz Ludzu nevedīs.
— Ludzānietim naktī sākas asas sāpes. Izsaucam Neatliekamo palīdzību. Diagnoze nav skaidra. Ko darīs tad?
— Tāpat nogādās Rēzeknē. Arī tad, ja gadījums akūts un nepieciešama operācija, Ludzā kā aprūpes slimnīcā operācija notikt nevarēs. Diemžēl ludzānieši vairs nevarēs naktī griezties uzņemšanas nodaļā, lai saņemtu pirmo palīdzību. Uzņemšanas nodaļa tāpat tiek slēgta, un dežūrārsta naktī slimnīcā nebūs.
— Gadās, ka pacientu sākotnēji aizved uz slimnīcu, bet dežūrārsts konstatē, ka vaina nav tik liela, lai viņu hospitalizētu, un jāturpina ārstēties pie ģimenes ārsta. Neatliekamās palīdzības mašīna taču viņu uz mājām nenogādās?
— Nē, tas nav neatliekamās palīdzības uzdevums.
— Rēzekne taču nav bezizmēra slimnīca. Un , ja nu notiek tā, ka viņi vairs nespēj uzņemt?
— Tad pacientus hospitalizēs citā tuvākajā, teiksim, Daugavpils slimnīcā. Cik zināms, finansējums Rēzeknes slimnīcai arī ir samazināts vairāk nekā par pusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
— Dzemdības Ludzā vairs nepieņems?
— Nē.
— Daudzas māmiņas satrauksies par to, ka nebūs Bērnu nodaļas. Arī tad, ja bērns jau var slimnīcā būs viens pats, viņš taču jāapmeklē ik dienas un pat biežāk. Tie ir lieli materiālie izdevumi un emocionālie pārdzīvojumi.
— Mēs to saprotam, bet valstsvīri diemžēl ir domājuši citādi. Savā aprūpes nodaļā bērniņus nevaram uzņemt, jo nevaram algot pediatru. Bērni ārstējas specializētās nodaļās.
— Kas notiks ar dārgajām iekārtām un aprīkojumu? Klīst dažādi stāsti, ka to jau aizved.
— Aprīkojums iegādāts par rajona padomes līdzekļiem rajona cilvēku izmeklēšanai un ārstēšanai. Neko neesam atdevuši vai pārdevuši. Visu slimnīcas kompleksu ar ēkām, iekārtām, transportu centīsimies saglabāt, lai darbu varētu atsākt. Krīze nebūs mūžīga. Varbūt mainīsies šābrīža absurdā attieksme pret veselības aprūpi valstī. Iespējams, izdosies realizēt kādu no daudzajām idejām un risinājumiem, ko meklējam un meklēsim turpmāk. Turpināsim sniegt līdzšinējos pakalpojumus. Tikai tie būs maksas pakalpojumi.
— Kas notiks ar speciālistiem?
— Tas ir vissāpīgākais jautājums. Būs cilvēki, kuri atradīs darbu ārzemēs, daļai ārstu ir vēl darbs poliklīnikā. Protams, vairākums papildinās bezdarbnieku rindas, jo Ludzā atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Žēl, ka valsts tā izturas pret saviem cilvēkiem, speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību, paaugstinājuši kvalifikāciju un godīgi strādājuši.
— Kādi būs Ludzā pieejamie maksas pakalpojumi?
— Slimnīca turpinās sniegt jebkura veida plānveida maksas pakalpojumus, kas bija iespējami līdz šim — gan izmeklēšanu, gan operācijas, gan ārstēšanu. Maksa par pakalpojumiem noteikta cenrādī.
— Miniet kādu piemēru, cik maksā ne pārāk sarežģīta operācija?
— Piemēram, plānveida žultspūšļa laparskopiskā operācija ar divām gultas dienām maksā 345 latus, adenoektonomija (adenoīdu operēšana) — 175 latus.
Situācija veselības aprūpē valstī ir kritiska. Tas skar katru no mums. Pat lielās Rīgas slimnīcas ir paziņojušas par to, ka drīz beigsies līdzekļi pat palīdzībai akūtos gadījumos.
Pacientiem ir iespēja zvanīt un stāstīt par problēmām veselības aprūpes saņemšanā. Veselības ministrijas tālrunis 67876104 (darba dienās no plkst. 8. 30 līdz 17.00).
Vanda Žulina