VIŅIEM 1. SEPTEMBRIS BŪS SAVĀDĀKS
Painteresējāmies, kādas noskaņas valda nesen slēgtajās skolās.
Lielākā daļa Vītolu skolēnu mācīsies Mērdzenē
Vītolu pamatskolā valda darbīgs un lietišķs noskaņojums. Lēmums pieņemts. Jādomā par nākotni. Tiek dalīta ceļamaize saviem skolēniem. Skolas uzticīgie draugi no viesnīcas Radi un draugi sagādājuši dāvanu akcijā Skolas soma. Katram Vītolu skolas audzēknim, uz jauno skolu aizejot, būs līdzi dāvinātie mācību līdzekļi 13 latu vērtībā.
Jau nedēļas sākumā gandrīz visi skolēni kopā ar vecākiem izvēlējās mācību iestādes, kur turpinās mācības. Kaimiņu skolu direktori pastāstīja, kādas iespējas ir katrā skolā. Izvēle šāda: 19 aizies uz jaunuzcelto skolu Mērdzenē, 1 — uz I Mežvidiem, 6 — uz Salnavu, 3 — uz Kārsavu, divi bērni vēl šaubījās. Direktore Renāte Čeirāne uzskata, ka noteicošie ir sociālie jautājumi: ir svarīgi, cik dārgas būs pusdienas, vai varēs dzīvot internātā, vai būs nodrošināts transports iespējami tuvāk dzīvesvietai. Cilvēkiem katrs latiņš kaut ko nozīmē.
— Šodien, 26. augustā, mēs, pedagogi, saņēmām oficiālu darba uzteikumu. Darba attiecības tiek pārtrauktas, sākot ar 27.septembri.
Pēc tagadējām prognozēm, 10 no mums dosies uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai reģistrētu bezdarbnieka statusu. Par bezdarbniekiem kļūs arī 5 tehniskie darbinieki. Divas mūsu skolotājas beigušas pirmo kursu maģistrantūrā. Vai pietiks līdzekļu, lai studijas pabeigtu, un vai tas vispār ir vajadzīgs? Atbilde nav viennozīmīga.
Septembrī sagatavosim skolas dokumentāciju arhīvam, izvāksim savus gadu gaitā sakrātos uzskates līdzekļus. Ar vienu vārdu sakot, sakārtosim savu ilgus gadus loloto skolu citiem, — rezumē R. Čeirāne.
Bērni no Blontiem brauks uz Pušmucovu
Reorganizētās Blontu sākumskolas direktore Tonija Kuzmina pastāstīja, ka 12 no mazās skoliņas bērniem mācīsies tuvākajā — Pušmucovas skolā. Tikai divi dosies uz Ludzu, bet viens — uz skolu Rēzeknē. Kā tiks organizēts pirmsskolas iestādes darbs, kādi būs štati, to darbinieki trešdien vēl precīzi nezināja, bet gaidīja novada domes norādījumus.
Mežvidieši satraucas par skolas ēkas likteni
II Mežvidos norāde pie ceļa liecina, ka jāpagriežas pa kreisi, tad nonāksim II Mežvidu pamatskolā. Tā arī ir — skatam paveras sakopta tipveida skolas ēka. Tieši tobrīd tiek ravētas puķu dobes. Noska- ņojums skolotāju istabā padrūms: — Ar tām trīs, komats, četrām likmēm, kas mums pēc pēdējiem aprēķiniem pienācās, protams, pastāvēt nevarējām. It kā jau zinājām, ka lēmums par skolas slēgšanu būs, tomēr novada domes sēdē vienalga tas bija ļoti sāpīgi. Visu vasaru mums deva cerības, ka pastāvēsim. Tagad, kad līdz 1. septembrim nedēļa, viss mainījās. Faktiski jau gadus 19 — 20 bijām baidīti ar skolas slēgšanu, bet līdz šim laikam bijām noturējušies. Godīgāk būtu bijis, ja liktenīgo lēmumu pieņemtu vasaras sākumā. Tolaik, pirms vēlēšanām, neviens to neuzņēmās, kaut arī droši vien visiem bija skaidrs, ka tā notiks.
Mūsu skolas vēsture ir reāls pierādījums tam, kā iznīkst Latvijas lauki. 1962. gadā uzcēla šo ēku, kas domāta 200 skolēniem. Skolotāja Marija Poplavska atnāca uz šejieni strādāt 1964. gadā no Stiglavas skolas, ko togad slēdza. Mežvidos astoņās klasēs mācījās 145 bērni. Skolotāja Inta Nagla te mācījās septiņdesmitajos gados. Tolaik bija ap 120 skolēnu. Lejupslīde sākās ar kolhozu apvienošanu. Pirmie aizgāja kolhoza speciālisti, pamazām iedzīvotāju skaits samazinājās. Pēdējos gados, kad apkārtnē vairs nemaz nebija darba vietu, bērnu palika vēl mazāk. Vairs nebija runa par simts, bet par dažiem desmitiem bērnu.
Tā ir apzināta politika, lai no laukiem aizietu pēdējie jaunie cilvēki. Teritoriju apvienošanas vēsture pierāda, ka allaž ieguvējs ir centrs, nevis tie, kas paliek nomaļus.
Ekonomiski rēķinot, viss ir skaidrs, bet emocionāli tāpat sāpīgi, jo katrs skolotājs apzinās, ka līdz ar skolu II Mežvidi zaudē ko vairāk. Marija Poplavska pārcilā sava bioloģijas kabineta krājumus, kas pēkšņi kļuvuši nevienam nevajadzīgi. Mūža darbs. Rūpīgi vākta skolas vēsture. Kas par to interesēsies? Kad pirms 45 gadiem slēdza Stiglavu, pārējās skolas labprāt paņēma labāko inventāru, bet slēgtās skolas vēsture aizgāja nebūtībā.
Tās varbūt ir sakāpinātas emocijas, bet cilvēks taču ir emocionāla būtne. Kāda meitenīte, uzzinājusi, ka skolu slēdz, mammai teikusi, ka 1. septembrī vienalga ies uz savu skolu: — Sēdēšu uz kāpnēm un raudāšu.
Optimismu Mežvidu skolotāju teiktajā nemanīju.
Vēl otrdien neviens skolēns nebija izņēmis dokumentus. Visi sprieda, kuru no piecām tuvākajām skolām — I Mežvidus, Kārsavu, Pudinavu, Nautrēnus vai Salnavu — izvēlēties. Izglītības ministre jau atklāti pateikusi, ka nākamajā gadā nāksies slēgt vēl vairākas skolas. Tāpēc izdevīgāk esot iet uz lielākajām, lai pēc gada atkal nenāktos skolu mainīt. Mazākajiem bērniem ērtāk laikam būtu mācīties I Mežvidos. Būs tā, ka visi 33 uz vienu skolu noteikti neaizies.
Jau domes sēdē II Mežvidi iestājās par to, ka viņu ēku nedrīkst atstāt aizmirstībā. Tāpēc vien apvienotā Mežvidu pagasta skola varētu strādāt šai ēkā, kas ir skolai speciāli celta būve. Visasāk par to iestājas deputāts Juris Poikāns: — Novada deputāti gan nobalsoja par skolas slēgšanu, bet liela daļa no viņiem te nemaz nebija bijuši. Viņi nezina, kādu ēku atstājuši tukšu. Bija runa par kādiem projektiem, bet nākotnē ekonomiski izdevīgāk taču būtu uzturēt skolu ēkā, kas domāta 200 bērniem, nevis ieguldīt naudu pielāgotās telpās. Ja salīdzina I un II Mežvidu skolas ēkas, katram skaidrs, ka bērniem mācīties ērtāk būtu tieši II Mežvidos. Autobuss taču ir. Esmu par šo jautājumu runājis arī ar Saeimas deputātiem, bet izskatās, ka tagad katrs aizņemts ar svarīgākām lietām. Esmu pārliecināts, ka dome pieņēma nepareizu lēmumu.
***
Ko piebilst? Tikai tad, kad cilvēks pats kļūst bezdarbnieks, viņš var novērtēt, ko tas īsti nozīmē. Skolas slēgšana, ja tajā mācās 33 bērni, no pilsētas viedokļa raugoties, varbūt arī nav nekāds zaudējums, bet tur, uz vietas, tas ir notikums, kas paliek vēsturē un cilvēku apziņā uz gadu desmitiem.
Jaunizveidotajās novadu domēs diez vai ir izveidojusies apziņa par novadu kā vienotu veselumu, jo katrs deputāts taču aizstāv sava pagasta intereses.
Izskatās, ka tuvākajos gados būs jāpieņem daudzi lēmumi tikai tāpēc, ka naudas gluži vienkārši nebūs. Dod , Dievs, tad visiem galīgi nesakašķēties un izturēties pret katru balsojumu ar vislielāko atbildību.
Vanda ŽULINA