Rajonā varētu veidoties septiņas audžuģimenes
Iveta ČIGĀNEVēl pirms gada varēja vienīgi cerēt, ka mūsu rajonā atradīsies cilvēki, kuri gatavi kļūt par audžuģimenēm.
Līdz nesenam laikam populārāka bija bērnu ņemšana aizbildnībā, savukārt audžuģimeņu, kurās bērnam paredzēts uzturēties neilgu laiku, pārdzīvot krīzes situāciju, izveide šķita gandrīz vai nereāla. Taču nepagāja ne gads un, pateicoties Ģimenes lietu departamenta Bērnu ārpusģimenes aprūpes koordinācijas nodaļas konsultantes Ineses Upes, pagastu un pašvaldību bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētājiem, kas detalizēti sniedza informāciju par iespēju mācīties un kļūt par audžuvecākiem. Tagad rajonā 7 cilvēki ir izgājuši Audžuģimeņu apmācības kursu un 28. maijā saņēmuši diplomu par iegūto izglītību.
Mācībās, ko organizēja Dienvidlatgales apmācību centrs, sievietes apguva tiesiskā regulējuma, saskarsmes ģimenē, bērna aprūpes, bērna attīstības mācību pamatus.
Viņas atzina, ka daudz kas no tā, ko tagad mācījās, lieti būtu noderējis agrāk, kad bija jāaudzina savi bērni. Lielākajai daļai no nākamajiem audžuvecākiem savi bērni ir jau izauguši, daudziem ir arī pieredze, audzinot radinieku bērnus. Taču visas sievietes vieno vēlme palīdzēt nelaimē nonākušajiem bērniem.
— Vai mēs maz varam iedomāties, cik mazuļu cieš vecāku dēļ, kuri varbūt savā būtībā nav ļauni cilvēki, taču nav raduši sevī spēkus atteikties no dažādiem netikumiem. Un, ja kādam no mums ir iespēja palīdzēt, vai tad tā nav jāizmanto?
Protams, tā ir atbildība. Tas it nopietns darbs, tās ir rūpes, un ne vienmēr tiks saņemta arī cerētā pateicība. Taču bērna liktenis ir vērtīgāks par visu, — spriež kāda māmiņa no Ciblas novada.