Rajona padome nesteidzas ar telpu iegādi bjc
Aivars SEIDARSPagājušajā ceturtdienā notika kārtējā Ludzas rajona padomes sēde. Darba kārtībā bija 8 jautājumi, kuri ātri vien tika izskatīti un apstiprināti, izņemot pirmo jautājumu par telpu iegādi Bērnu un jauniešu centram.
Vispirms centra direktore Eleonora OBRUMĀNE emocionāli deputātiem un visiem klātesošajiem pastāstīja par BJC darbu, par to, kas tiek darīts un cik liela viņu loma dažādu pasākumu rīkošanā, pulciņu darba organizēšanā utt.. Tāpat viņa informēja par komisijas, kura strādāja pie telpu meklēšanas, paveikto darbu, uzsverot, ka nekavējoties jārisina nekustamā īpašuma iegādes jautājums, lai nodrošinātu produktīvu Bērnu un jauniešu centra darbu turpmāk. Noskatītas ēkas Latgales ielā 107, Latgales ielā 109/20 un Baznīcas ielā 7/18, aprēķināta arī summa 420 tūkstošu latu apmērā, kas būtu nepieciešama minēto ēku iegādei un to telpu remontam.
Taču rajona padomes deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja, rajona padomes priekšsēdētājs Juris DOMBROVSKIS atzina, ka viņi pagaidām nav gatavi uzņemties saistības, paņemot minētajam mērķim vēl vienu lielu kredītu. Pašlaik ir jāmeklē līdzekļi, lai pabeigtu jau iesākto slimnīcas remontu, tā ir šī brīža prioritāte. Taču, tā kā jautājums par BJC telpām ir aktuāls un visai sarežģīts, tika ieteikts darba grupai turpināt pie tā strādāt, lai varētu kaut ko lemt, iespējams, jau nākamajā sēdē pēc mēneša. Savukārt BJC pagaidām jāiztiek ar esošajām telpām. Finanšu jautājumi
Tika nolemts, ka Ludzas rajona padomei piederošās 136 A/S Baltic Trust Bank akcijas nav nepieciešamas un tās tiks pārdotas, pirms tam pieaicinot sertificētu vērtētāju kapitāla daļu vērtības noteikšanai.
Daugavpils Universitātes studentēm Marinai Dubovskai un Marinai Kruglovai uz pusgadu piešķirtas rajona pašvaldības stipendijas Ls 30 mēnesī. Uz šādu rajona atbalstu pretendēja 10 studenti.
Sakarā ar ugunsgrēku materiālā palīdzība Ls 100 piešķirta trim rajona iedzīvotājiem — I. Kulakovskim (Lauderu pagasts), H. Linužai (Malnavas pagasts) un A. Puisānam (Zvirgzdenes pagasts).
Nolemts pārdot izsolē automašīnu Volvo-940 (1994. gada izlaidums), sākumcena noteikta Ls 600.
***
Pirms sēdes, kā parasti, bija informatīvā daļa, kura šoreiz izvērtās ievērojami plašāka.
Pašvaldību vadītāji tiek aicināti uz NVA semināru
Vispirms Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Edgars TEREŠKO iepazīstināja ar pašreizējo bezdarba situāciju dažādos griezumos rajonā un pašvaldībās. Viņš arī aicināja pašvaldību vadītājus aktīvāk iesaistīt bezdarbniekus algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Citādi pie mums veidojas interesanta situācija — aģentūra naudu Ludzai dod, bet nav, kam to paņemt un apgūt. Par piemēru tika minēti citi rajoni, kur naudas pat nepietiek un bezdarbnieki ir ļoti aktīvi iesaistījušies darbos.
Bet 30. oktobrī Ludzā notiks informatīvais seminārs NVA sadarbības partnerību veicināšana — iespējas un izaicinājumi 2008. gadā. Tas tiek rīkots, lai pašvaldību vadītājus un darba devējus klātienē iepazīstinātu ar aģentūras 2008. gadā piedāvātajiem pakalpojumiem, pasākumiem un projektiem, kā arī kopīgi meklētu risinājumus nodarbinātības veicināšanai.
Elektrības bojājumu pieteikšanas tālrunis — 8020404
Latvenergo Ludzas ekspluatācijas daļas vadītājs Jānis VANAGS bija ieradies, lai skaidrotu to, kāda situācija ar elektrības apgādi un bojājumu novēršanu šobrīd ir rajonā. 13. oktobra vētra visiem bija uzlikusi pārbaudījumus — gan klientiem, kuri, palikuši bez elektrības, protams, izrādīja lielu neapmierinātību, gan arī Latvenergo darbiniekiem. Izrādās, ka optimizācijas rezultātā kopš 8. oktobra bojājumu pieteikšanu pieņem nevis Ludzā, kā līdz šim, bet gan Jelgavā, tālrunis — 8020404. Tagad klientiem, lai pieteiktu bojājumu, zvanot uz šo numuru, vēlams nosaukt savu klienta abonenta 10 ciparu numuru. Tas būs garants tam, ka Jelgavā dispečers neko nepārpratīs un paziņos mūsu montieriem par radušos problēmu.
Par šo tēmu izvērtās plaša diskusija, kur jautājumu bija vairāk nekā atbilžu.
Nogrēkojušies strādā piespiedu darbos pašvaldības labā
Probācijas dienesta vadītājas vietnieks Jānis ROMANOVSKIS īsumā pastāstīja par dienesta sadarbību ar pašvaldībām. Viņš uzsvēra, ka šī gada 9 mēnešos rajona pašvaldībās piespiedu darbos tika norīkotas 42 personas, bet turpmāk sakarā ar to, ka tiesa likumu pārkāpušajām personām piespiedu darbus nozīmēs arī par smagākiem nodarījumiem, šo cilvēku skaits noteikti var palielināties.
Tāpēc pašvaldību vadītājiem jābūt gataviem nodarbināt vairāk nogrēkojušos nekā līdz šim. Bet to, ka piespiedu darbos norīkotie var labi pastrādāt, var secināt no Kārsavas piemēra, kur notiesātie paveica lielāko daļu remonta vienā no Kārsavas slimnīcas ēkām.
Skolu optimizācija ir neizbēgama
Izglītības pārvaldes vadītāja A. SERGEJEVA pašvaldību vadītājiem pirmajiem sniedza svaigāko informāciju par to, kas, tagad jau droši zināms, skolas sagaida priekšdienās. Un te nav nekā iepriecinoša. Ja līdz šim mērķdotācijas pedagogu algām ieskaitīja rajonam un tad atbilstoši katra skolotāja kritērijiem novirzīja uz pašvaldībām, tad ar 2009. gadu finansējums būs atkarīgs no skolēnu skaita skolā (zināma summa vienam skolēnam). Tas nozīmē, ka skolas kurās ir mazāk nekā 70 (iespējams, šis skaitlis var būt lielāks) skolēnu, diezin vai varēs eksistēt.
Daudzus pašvaldību vadītājus šāda ziņa šokēja, un tagad, kā uzsvēra arī rajona padomes priekšsēdētājs Juris DOMBROVSKIS, visiem būs jāpadomā par savu skolu turpmāko likteni.
Par šo jautājumu paredzama vēl ne viena vien saruna dažādos līmeņos.
Rajona slimnīcas remontam nepieciešams vēl 1,1 miljons latu
Slimnīcas galvenais ārsts Juris ATSTUPENS informēja par slimnīcas celtniecības gaitu, par to, kas paveikts un kas vēl jāizdara. Ēka no ārpuses jau kārtībā, noņemtas pēdējās stalažas. Arī iekšpusē lielākā daļa darbu (augšējos stāvos) jau pabeigta. Diemžēl inflācijas, kā arī dažu tāmē neparedzēto darbu dēļ naudas nu vairs nepietiek.
Pēc aplēsēm, lai pabeigtu jaunās slimnīcas remontu, nepieciešams 1,1 miljons latu, par ko arī tika informēta rajona vadība, kura tagad ir pārdomās, kur un kā atrast nepieciešamos līdzekļus.