Pelikāni taupa
— Mīļā sirds, no šīs dienas pārejam uz taupības režīmu, citādi inflācija sagraus valsti! — noskatījies TV ziņas, svinīgi paziņoja Pelikāns.— Debesu eņģeļi, kā tu iedomājies taupīšanu? Es taču taupības režīmā dzīvoju jau nezin kuro gadu! Bez taupīšanas tu savu pensiju apēstu un nodzertu jau pirmajā nedēļā! — Pelikāniete iebilda.
— Nu labi! Ja taupi, tas ir brīnišķīgi! Tad veidosim iekrājumus! Valdība aicina!
— Es jau krāju! Pa vasaru vienmēr iekrāju, lai ziemā par siltumu samaksātu. Un tu? Kurš aizvakar visus manus iekrājumus vienā vakarā notrallināja?
Redz, vajadzēja viņam iekšas no vīrusiem izskalot! Smadzenes tev vajadzētu paskalot.
— Mīļā! Tavu naudiņu inflācija aprija. Vienā vakarā! Pat točkā cenas augušas, bet dzērienu veikalā — mati saslienas. No bēdām bišķiņ ierāvu!
— Redz, ja mati saslienas (īpaši tad, ja to, kā tev, sen vairs nav), tad ir krīze! Kā tad taupa tur, augšā?
— Taupa, taupa. Skat, kad vasarā prezidentes kancelejā darbinieki mainījās, tad tie, kuri gāja prom, pavisam nelielu naudiņu saņēma. Viens tikai 50 000 — kā kompensāciju par to, ka darbu zaudējis!
— Nefantazē, es taču arī visu mūžu darbā. Bet kompensācija — 100 lati pensijā. Lai šitādu naudu saņemtu, man vēl 50 gadi jānodzīvo! Tas man nav piemērs.
— Nu bet ir viņiem tur bēdīgi! Pat Saeimas priekšsēdi taču apzaga. Kafejnīcā portfeli aiznesa. Drusku naudas arī bija.
— Cik tad īsti? Varbūt pat latu simts?
— Ai, tā īsti jau laikam nebija saskaitījis. Varbūt piemirsis — 9 vai 6, vai cik tur tie tūkstoši latu! Arī bēda! Varētu mēs viņam i palīdzēt. Bet, kad nezini, cik nozaga, nezini, cik jādod.
— Nejauc man galvu! Man no šīm summām galva reibst un acīs tumšs! Es tādu taupīšanu nesaprotu.
— Ko tur nesaprast! Piemēram, vēlēšanām arī mazāk naudas tērēja. Nu ir tur to normu par pāris miljoniem pārsnieguši, bet tas štrunts. Katram, redzi, savas mērauklas. Galvenais, lai mēs, tauta, taupītu. Uz kā balstās valsts? Tikai uz mums. No šīs dienas sāksim! Par paraugu citiem!
Pelikāniete nopūtās un meklēja pēc saviem krājumiem. Talonu laikā sīkie putraimi bija maisiem pirkti. Ēdīs tos. Citāda taupīšana viņai nu nav pa spēkam.
Cik noprotams, Pelikānu saimei septiņi treknie gadi vēl nav pienākuši, nevar taču tie būt visiem reizē.
