Pēkšņi atklājas, ka ugunsdzēsēji ir nabadzīgākā struktūra valstī

Pēc traģiskā ugunsgrēka, kas notika Rīgā, Ķempes ielā, kad, glābdamies no uguns liesmām, pa 8. stāva logu izlēca piecu cilvēku ģimene, gan sabiedrība, gan valdība pēkšņi atklāja, ka ugunsdzēsēji šajā situācijā nevarēja glābt cilvēku dzīvības. Ažiotāža ap šo notikumu nav rimusi. Pēkšņi atklājies, ka VUGD ir vecas automašīnas, ka Rīgā nav pietiekami daudz ugunsdzēsības depo utt.
Bet kā pie mums Ludzā? Vai ugunsdzēsēji ir gatavi līdzīgiem gadījumiem? Vai viņi ir spējīgi ne tikai dzēst, bet arī glābt cilvēku dzīvības? Intervijā Ludzas Zemei VUGD Ludzas brigādes komandieris Aigars KIVLENIEKS atzina, ka jau daudzus gadus ugunsdzēsēji ir tādā kā pabērna lomā valstī. Tas, protams, nenozīmē, ka ugunsdzēsēji nav gatavi veikt savus uzdevumus.

— Mēs esam gan glābēji, gan ugunsdzēsēji. Vīri ir apmācīti, prot novērtēt situāciju, katrs zina savus pienākumus. Diemžēl ne viss ir atkarīgs tikai no ugunsdzēsējiem. Var teikt, ka gandrīz viss aprīkojums, kas tagad atrodas VUGD Ludzas brigādē, praktiski ir 100% novecojis.
Autoparks neglābjami novecojis
Vadoties pēc iedzīvotāju skaita, Ludzas rajonā ir izveidota VUGD Ludzas nodaļa, kā arī posteņi Kārsavā un Zilupē. Pēc noteikumiem Ludzā ir jābūt 3 ugunsdzēsības automašīnām, Zilupē un Kārsavā — pa divām. Tā arī ir. Taču tehniski lietderīgais izmantošanas termiņš šādām automašīnām ir noteikts 10 — 11 gadi. Mūsu rīcībā ir automašīnas, kas ražotas 1979., 1981. gadā. Pati jaunākā automašīna ir ražota 1989. gadā. Skaidrs, ka tehniski autoparks ir novecojis.
Tagad visas mašīnas ir kaujas gatavībā, taču mēs nevaram garantēt, ka pa ceļam uz ugunsgrēku kāda no tām nesalūzīs.
Lai gan VUGD Ludzas brigādes darbinieku pienākumos neietilpst automašīnu remonts, puiši paši saviem spēkiem ir veikuši kapitālo remontu vairākām mašīnām posteņos un Ludzā. Principā nekas cits neatliek — mums nav ne juridisku, ne morālu tiesību neierasties uz ugunsgrēku un neveikt savus pienākumus.
Arī ekipējums ir novecojis
— Mūsu pienākums ir ne tikai dzēst ugunsgrēkus, bet arī glābt cilvēkus, tai skaitā arī uz ūdens. Lai nokļūtu līdz slīkstošajam cilvēkam, mūsu rīcībā ir glābšanas dēļi. Ir arī piepūšamā laiva. Taču tai ir divas vainas — laiva ir vecāka par 8 gadiem, tātad tai beidzies lietošanas termiņš un tai nav motora. Diez kā cilvēku acīs mēs izskatāmies, ja ir jāglābj slīkstošais ezera vidū, bet mēs pie viņa dodamies airu laivā. Cik operatīvi mēs šo cilvēku varam glābt?
Pirms vēlēšanām bija runa ar Ludzas pašvaldību, ka, iespējams, tā varētu mums laivas motoru iegādāties. Taču mēs esam budžeta organizācija, mums ir sava ministrija, kas mūs finansē un par mums rūpējas. Ludzas pašvaldībai jāsaka paldies jau par to vien, ka tā iedalīja līdzekļus ūdenslīdēju apmācībai un noasfaltēja laukumu pie ugunsdzēsēju depo.
Ja drīzumā nesaņemsim jaunu aprīkojumu ūdenslīdējiem, tad var gadīties, ka ūdenslīdēja darbus mūsu rajona dienests turpmāk neveiks, jo šobrīd derīgs un nokoplektēts ir tikai viens ūdenslīdēja aprīkojums. Taču saskaņā ar drošības noteikumiem viens ūdenslīdējs zem ūdens atrasties nedrīkst, jābūt vismaz diviem vai trim.
Novecojuši ir arī ugunsdzēsējiem tik nepieciešamie elpošanas aparāti. Pēc skaita to pietiek, taču 90 % elpošanas aparātu ir beidzies ekspluatācijas derīguma termiņš. Reāli mums ir tikai divi prasībām atbilstoši elpošanas aparāti uz visu rajonu.
Siltās drēbes ugunsdzēsēji pērk paši
Pirms 3 gadiem rajona ugunsdzēsējiem tika izdalīti spectērpi. To lietošanas laiks instrukcijās noteikts 3 gadi. Šogad paliek šie trīs gadi, būtu nepieciešams jauns specapģērbs. Mūsu vīri gan pret to saudzīgi izturas un, šķiet, ar spectērpu varētu iztikt vēl gadiņu. Taču šis spectērps domāts tieši ugunsgrēku dzēšanai, tam ir speciāli gumijas zābaki ar apkaltu zoli. Bet ko nozīmē gumijas zābakos dzēst ugunsgrēku (kā tas bija šogad) -30 grādu salā? Pie tam saņemtie zābaki ir ar brāķi. Visu ugunsdzēsēju izmēri Rīgā ir zināmi, taču, piesakot zābakus, mēs nevarējām zināt, ka tie jāpasūta par pāris izmēriem lielāki. Tā nu ir, kā ir. Taču iztiekam.
Par formām vispār atsevišķs stāsts. Pilnībā ar kaujas, ikdienas formu, silto jaku , formas cepurēm brigādē ir apgādāti tikai 6 cilvēki. Pirms Ziemassvētkiem vēl 3 darbinieki saņēma siltās jakas.
Ierindas un jaunākais sastāvs katru gadu saņem tikai kokvilnas formu.
Lai gan esam vienas ministrijas pakļautībā ar robežsargiem, kuri saņem gan apakšveļu, gan zeķes, gan silto apakšveļu utt., mēs neko tādu neesam redzējuši. Pēdējo reizi siltās jakas ugunsdzēsēji saņēma 1997. gadā. Nemaz nerunājot jau par kurpēm, krekliem utt.
Lai vizuāli atbilstu ugunsdzēsēja tēlam, mūsu darbinieki par savu naudu pērk siltos formas džemperus un citas mantas. Pie tam jāatzīmē, ka veikalos tos var iegādāties, bet saņemt no valsts likumdošanā paredzēto nav iespējams.
No vienas puses, it kā varētu teikt: ja nevēlies strādāt šādos apstākļos, neviens jau nespiež — raksti iesniegumu un ej projām. Taču vai tā ir izeja? Mūsu darbinieki ir profesionāļi, viņi dara to, ko prot. Protams, var jau braukt uz Īriju lasīt zemenes, taču ne visi to uzskata par pareizāko problēmas risinājumu.
Vajadzīgi vēl divi ugunsdzēsības posteņi
Rajona teritorijā būtu nepieciešami vēl divi ugunsdzēsības posteņi — viens no tiem Rundēnu, Istras, otrs — Blontu, Līdumnieku pusē. Ja ugunsnelaime notiek šajās vietās ,
Ugunsdzēsējiem uz turieni ir jābrauc pat pusstundu un vairāk. Taču Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka ugunsdzēsējiem izsaukuma vietā jāierodas 5 — 25 minūšu laikā. Kamēr jautājums ar papildus posteņu izvietošanu netiks atrisināts, iedzīvotājiem ir jārēķinās ar šādu situāciju, — tā A. Kivlenieks.
Pēc traģiskā ugunsgrēka Rīgā valdības vīri ir it kā sarosījušies. Tiek runāts par finansējuma palielināšanu VUGD vajadzībām.
24. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Ls 600 000 piešķiršanu no valsts aģentūras Materiālās reserves līdzekļiem spectērpu iegādei ugunsdzēsējiem. Par šiem līdzekļiem plānots iegādāties 2864 formas tērpu komplektus un 2000 speciālā apģērba komplektus.
Iekšlietu ministrija norāda, ka kopš 1998. gada nepietiekamā finansējuma dēļ ierindas un jaunākais komandējošais sastāvs nav saņēmis formas tērpus. Katru gadu viņiem tika izsniegts tikai kokvilnas darba tērps, kura lietošanas termiņš ir viens gads. Spectērpu iegāde nepieciešama, lai VUGD būtu gatavs efektīvi iesaistīties iespējamo ārkārtas situāciju novēršanā dažādos liela mēroga pasākumos, tajā skaitā NATO sammita un pasaules hokeja čempionāta laikā.
Laikam mūsu valdībai sametās kauns no domas vien, ka ārkārtas gadījumā šo pasākumu laikā ugunsgrēku dzēst vai cilvēkus glābt dosies noskranduši, vecos humpalu tērpos saģērbti ugunsdzēsēji. Taču sammits un hokeja čempionāts notiks Rīgā, un diez vai līdz tādai nomalei kā Ludza kāds jauns drēbes gabaliņš šoreiz atceļos.