Patiesības brīdis 2
Sergejs TIMOFEJEVSAtkal tiesvedība starp Ludzas pilsētas domi un SIA Ludzas Bio - Enerģija izgājusi finiša taisnē. Tiesai jānotiek šodien, 6. maijā. Taču viss kas var gadīties — var advokāts pēkšņi saslimt ar gripu, var ASV prezidenta vizīte izdarīt kādas korekcijas.
Pagaidām izveidojusies šāda situācija: abas puses risina pārrunas par mierizlīguma iespējām. Taču teikt, ka vienošanās panākta, ir pāragri. 5. maija rītā, kad tapa šis raksts, V. Lazovska cītīgi gatavojās domes sēdei, kam bija jānotiek plkst. 13.00, tāpēc nevarēja tikties ar E. Vīgantu. Iespējams, tikšanās notiks vakarā vai piektdien no rīta, pāris stundas pirms tiesas sēdes.
Ar ko viss var beigties, paredzēt grūti. Domē to nejautājām, jo atbilde tāpat skaidra — Dome nav pareģojumu kantoris. E. Vīgants noskaņots optimistiski un vēlas panākt mierizlīgumu, lai vēl vairāk nesarežģīt pilsētnieku stāvokli.
Neizslēgsim arī ludzāniešu, kas nemaksā par siltumu, vainu. Vai ne tādēļ Ludzas siltums savulaik tika novests līdz bezizejas stāvoklim, kad ne par kādu uzņēmuma modernizāciju un pāreju no šķidrā kurināmā uz šķeldu nevarēja būt ne runas? Katlumājas parāds domei bija 339 tūkstoši latu, Baltijas Tranzītu bankai — 130 tūkstoši latu, Valsts kasei — 12 tūkstoši latu. Šādos apstākļos E. Vīgants tika uztverts kā situācijas glābējs. Citādi kur gan mēs būtu ņēmuši siltumu?
Tagad V. Lazovska vēlas būvēt jaunu katlumāju. Taču, atceroties vēstures mācību, var paredzēt, ka to sagaidīs tāds pats liktenis. Tai pašā laikā Ē. Gutāns apgalvo, ka reāli samaksāt par apkuri nespēj apmēram 3 — 4% iedzīvotāju.