Par pensiju naudas pārvaldīšanas tendencēm
Sergejs TIMOFEJEVSLīdz 2003. gadam visi otrā līmeņa pensiju naudas uzkrājumi atradās Valsts kases pārraudzībā. Tad pamazām divu gadu laikā radās privātie pensiju fondi, ko veidoja galvenokārt bankas. Tagad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tirgu atstāj lielākais spēlētājs — Valsts kase. Kas nu pārvaldīs to 166 tūkstošu cilvēku otrā līmeņa pensiju uzkrājumus, kuri līdz šim bija tos uzticējuši Valsts kasei?
Tas ir jāzina
Iesaistīšanās otrā līmeņa pensiju uzkrāšanā ir obligāta tiem cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 2. jūlija. Brīvprātīgi to var darīt tie, kas dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam. Piespiedu kārtā (automātiski) iesaistīt viņus otrā līmeņa pensiju uzkrāšanā nedrīkst.
Personiskie līdzekļi nav jāiegulda. Šis kapitāls veidojas, ieskaitot cilvēka kontā daļu no viņa algas maksātā sociālā nodokļa. Otrā pensiju līmeņa līdzekļi kā ikmēneša piemaksa pamatpensijai tiks maksāta cilvēkam pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
Tirgus situācija
Šobrīd ir pietiekami daudz firmu, kas nodarbojas ar otrā pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu. Populārākās — Hansa Fondi, Parex ieguldījumu sabiedrība, SEB Unifondi. Šo triju lielāko otrā līmeņa pensiju pārvaldītāju rokās koncentrējies vairāk par 80% visu privātfirmu pārziņā esošo līdzekļu. Hansa Fondu mūsu rajonā nav, tāpēc sīkāk pakavēsimies pie pārējiem diviem.
Šā gada oktobrī Parex ieguldījumu sabiedrībā bija iesaistījušies 140 tūkstoši otrā līmeņa pensiju uzkrājēju. Pievēršoties tabulai, kļūst skaidrs, ka tā nav galējā robeža, jo līdz 21. novembrim viņu skaits vēl palielinājās. Pensijas plānu aktīvi š. g. oktobrī pārsniedza 12 miljonu latu, t. i., salīdzinot ar 2004. gadu, pieauga divkārt.
SEB Unifondu pakalpojumus š. g. sākumā izmantoja vairāk nekā 116 tūkstoši cilvēku, un, kā liecina tabula, šis skaits turpina palielināties. Arī pati banka uzskata, ka galējā robeža vēl nav sasniegta.
— Iespējas darboties šajā tirgus segmentā joprojām nav izsmeltas. Tā kā plānojam būt ne mazāk agresīvi arī šogad, paredzam, ka gada laikā sadarbību ar mums sāks aptuveni 45 tūkstoši jaunu klientu, — saka Unibankas projektu vadītāja Agnese Zviedre.
Bet Valsts kases pensiju fondu vadība it kā juta, ka otrā pensijas līmeņa pārvaldīšana ies garām Valsts kasei, tāpēc necentās piesaistīt jaunus klientus, gluži pretēji, pat nesaglabāja jau esošos. 2004. gada decembrī viņi apkalpoja 214 tūkstošus cilvēku, bet š. g. novembrī — vairs tikai 166 tūkstošus. Tas jau kaut ko liecina.
Domājiet, analizējiet
Kā redzams tabulā, ir triju veidu plāni: 1) konservatīvais — līdzekļi tiek ieguldīti bankas depozītos un parādzīmēs ar fiksēto ienākumu; 2) aktīvais — līdzekļi tiek ieguldīti bankas depozītos, parādzīmēs un arī akcijās, taču akcijās — ne vairāk kā 30% no visiem līdzekļiem; 3) sabalansētais — līdzīgs aktīvajam, taču akcijās ieguldīto līdzekļu īpatsvars vēl mazāks.
Ja jūs interesē lielāks ienākumu līmenis, izvēlieties aktīvos plānus. Šādu cilvēku, kā liecina tabula, ir vairākums: SEB aktīvo plānu izvēlējušies 97 579 cilvēki, Parex aktīvo plānu — 123 448 cilvēku.
Iespējams, tas tāpēc, ka prevalē vēlēšanās, lai pensijas kapitāls pieaugtu ātrāk nekā inflācija.
Ja izvēlētajā fondā vai plānā jūs kaut kas neapmierina (piemēram, ienākumu līmenis), likums pieļauj iespēju reizi gadā to mainīt.
Latvijas iedzīvotāji visai aktīvi maina savus pensiju līdzekļu pārvaldītājus. Taču iegaumējiet: nav vērts mainīt līdzekļu pārvaldītāju, ja, teiksim, kādā ceturksnī ienākums samazinājās. Pensijas uzkrājumiem ir ilgtermiņa raksturs, tāpēc jācenšas izsekot, kā mainās uzkrājumi ne vien pa ceturkšņiem, bet arī pa gadiem. Šai nolūkā ir izdevīgi izmantot informāciju saitā www.manapensija.lv.
Pievērsiet uzmanību vēl kādam rādītājam, par kuru reklāmā nemēdz runāt, proti, komisijas naudai, kuru iekasē fonds par darbu jūsu kapitāla vairošanā.