Ātrās palīdzības darbības attīstībā iegulda Eiropas struktūrfonda finansējumu
Lai informētu par plānotajām izmaiņām ātrās palīdzības organizēšanā un nodrošināšanā Latgales reģionā, valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests 25.septembrī aicināja šī reģiona pašvaldību, ārstniecības iestāžu, sadarbības organizāciju pārstāvjus un brigāžu mediķus uz semināru Eiropas Savienības struktūrfonda finansējums pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas attīstībai.
Iepazīstinot ar vienotā valsts NMP dienesta izveides gaitu, tā vadītāja Renāte Pupele seminārā uzsvēra, ka dienests šobrīd strādā vairākos virzienos. Līdz nākamā gada vidum jāpabeidz NMP funkcijas pārņemšana no pašvaldībām un pakāpeniski jāievieš vienoti principi ātrās palīdzības darbībā visā dienesta teritorijā. Ar oktobri valsts NMP dienestā iekļausies mediķu brigādes no līdzšinējiem Limbažu, Krāslavas, Ludzas un Saldus rajoniem, tādējādi dienests nodrošinās jau 76% no visiem ātrās palīdzības izsaukumiem valstī. Vienlaikus dienestā turpinās uzsāktā Eiropas Savienības struktūrfonda projekta īstenošana, lai no 2012. gada nodrošinātu pilnībā tehnoloģiski aprīkotu un vienoti vadītu NMP brigāžu darbu visā valstī. Tā kopējais finansējums ir 7, 6 milj. latu, no kuriem ERAF finansējums – 6,5 milj. latu, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums – 1,1 milj. latu.
Jāievieš vienota informācijas sistēma
Viens no piesaistītā Eiropas struktūrfonda finansējuma mērķiem ir izstrādāt un visā valstī ieviest vienotu izsaukumu pieņemšanas un brigāžu vadības informācijas sistēmu. Tas dos iespēju samazināt laiku, kādā ātrās palīdzības mediķu brigādes nokļūst pie pacienta vai notikuma vietā, tajā skaitā būs iespēja:
* precīzi noteikt un atrast izsaukuma vietu. Saņemot zvanu, dispečeriem kartēs būs redzama izsaukuma vieta. No fiksētā tālruņa zvanot, sistēmā tiks atpazīta pat konkrētā adrese, savukārt no mobilā — iespējami precīza izsaucēja atrašanās vieta. Īpaši nozīmīgi tas ir situācijās, kad zvanītāja veselības stāvoklis ir kritiski smags, viņš nevar runāt vai nespēj turpināt sarunu u.c.. Savukārt ģeogrāfiskā pozicionēšana katrā operatīvajā mašīnā ļaus nekļūdīgi un ātri brigādei atrast izsaukuma vietu;
* iespēja nosūtīt tuvāko brīvo brigādi uz notikuma vietu. Reģionālo centru dispečeri kartēs redzēs visu reģiona brigāžu reālās atrašanās vietas un to statusu (brigāde ir brīva vai izsaukumā, tiek transportēts pacients uz slimnīcu vai brigāde atgriežas bāzes punktā u.c.), kas ļaus nosūtīt uz izsaukuma vietu tuvāko brīvo brigādi;
* iespēja izsaukumu nodot brigādei mašīnā, tai atrodoties ceļā. Izsaukumi tiks fiksēti elektroniski, izsaukumu kartes ar pacienta datiem un adresi operatīvi būs nosūtāmas brigādei uz mašīnu, arī tad, ja tā būs atceļā no iepriekšējā izsaukuma vai slimnīcas u.c.;
* iespēja kontrolēt operativitāti un darba kvalitāti. Visi izsaukumi automātiski tiks reģistrēti informācijas sistēmā, sarunas ierakstītas. Tas ļaus objektīvi vērtēt izsaukumu pieņemšanas un nodošanas operativitāti, kā arī mediķu veikto darbu ar pacientu;
* iespēja sasaistei ar citām vajadzīgajām medicīnisko datu bāzēm (e-veselības ietvaros – pacienta elektronisko karti, ģimenes ārstu reģistru u.c.). Jo īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad cilvēks ir bez samaņas vai nespēj atbildēt uz mediķu jautājumiem. Tas ļaus brigāžu mediķiem iegūt informāciju par pacientu, piemēram, hroniskām saslimšanām, kādu medikamentu nepanesību vai veselībai bīstamām alerģiskām reakcijām u.c.. Šī informācija mediķiem ļaus ātrāk noteikt diagnozi un sniegt atbilstošu palīdzību;
* iespēja brigāžu mediķiem datus par kritiski smagu pacientu veselības stāvokli nosūtīt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, brigādei vēl esot ceļā (piem., kardiogrammu, datus par sirdsdarbības, elpošanas rādītājiem, skābekļa līmeni asinīs, elpināšanas režīmu utt.). Slimnīcai būs iespēja jau savlaicīgi sagatavot vajadzīgos resursus kritiski smagu pacienta uzņemšanai un tūlītējai ārstniecības uzsākšanai;
* iespēja vienkāršāk vadīt brigādes un operatīvi nodrošināt palīdzību situācijās, kad ir vairāk cietušo vienlaicīgi. Ja brigādes pārvalda un vada vienoti visā reģionā, tad īsā laikā var operatīvi mobilizēt vajadzīgos resursus, kā arī redzēt un piesaistīt blakus reģionu resursus.
ERAF finansētā projekta ietvaros plānots ieguldīt līdzekļus arī reģionālo dispečeru centru izveidei, lai tajos varētu pieņemt visa reģiona izsaukumus un vienoti vadīt brigādes. Tāpat reģionālie centri atbildēs par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu reģiona iedzīvotājiem, izvērtēs brigāžu izvietojumu, plānos nepieciešamos resursus, materiāltehnisko nodrošinājumu reģionā u.c..
Nav nepamatotu izsaukumu
Seminārā NMP dienesta Latgales reģionālā centra operatīvā darba vadītāja Astrīda Igolniece pastāstīja, ka Latgales reģionālā centra darbība aptvers piecu līdzšinējo rajonu teritorijas — Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Preiļu.
Tāpat A.Igolniece informēja, ka NMP dienests plāno Latgales reģionā tuvāko pāris gadu laikā sadarbībā ar pašvaldībām atvērt septiņus jaunus brigāžu izvietojuma punktus, lai tās būtu tuvāk iedzīvotājiem, kā arī pilnībā no jauna komplektēt piecas brigādes.
— Līdz ar valsts NMP dienesta darbības attīstību Latgales reģionā arī šajās teritorijās tiks pakāpeniski ieviesti vairāki jauni principi ātrās palīdzības darbā, — seminārā uzsvēra NMP dienesta vadītāja R.Pupele. — Viena no būtiskākajām izmaiņām – brigādes vairs nebūs ierobežotas tikai sava iepriekšējā rajona teritorijā. Tas nozīmē, ka pie pacienta ieradīsies tuvākā brīvā brigāde. Līdz šim šī problēma īpaši aktuāla bija rajonu pierobežu iedzīvotājiem.
Tāpat būtiski mainās pieeja iedzīvotāju izsaukumu pieņemšanā, uzsvēra R.Pupele, jo dienestā tiek izskausts termins nepamatots izsaukums. — Ja rodas kāda pēkšņa, akūta veselības problēma, tad ir jāzvana ātrajai palīdzībai: neatliekamā medicīniskā palīdzība pēkšņās, akūtās situācijās ir bez maksas. Ja dispečers vai dežūrārsts nevar pa telefonu novērtēt situāciju, brigāde brauc pie pacienta. Pat tad, ja izrādās, ka kādā konkrētajā gadījumā tomēr nebija nepieciešama ātrā palīdzība, maksa netiek ņemta. Un tā ir liela atšķirība starp iepriekšējo kārtību, kad ātro palīdzību nodrošināja galvenokārt pašvaldību komercsabiedrības, — uzsver R.Pupele.
Informē Ilze Bukša,
NMP dienesta Komunikāciju daļas vadītāja