Ministrs ainārs baštiks akcentē vērtību sistēmas veidošanu
Vanda ŽULINAPiektdien mūsu rajonu apmeklēja Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs BAŠTIKS un Saeimas deputāts Dzintars JAUNDŽEIKARS.
Kārsavas vidusskolā ministrs tikās ar vidusskolēniem, pedagogiem, vecākiem un pilsētas domes deputātiem. Uzruna skolēniem bija neoficiāla un sirsnīga. Tās galvenā doma: kā šai pasaulē dzīvot draudzīgi? Ministrija uzsākusi projektu Bērniem draudzīga skola. Ko nozīmē draudzīga skola? Tāda, uz kuru bērns nāk bez satraukuma un bailēm. Kāds ir šīs skolas etalons, jāizdiskutē sabiedrībā un par to jāvienojas.
— Ja jautā, kā mums trūkst, tad pirmā visbiežāk dzirdētā atbilde ir — naudas. Dzīve un pasaule arvien vairāk tiek vērtēta pēc materiālā stāvokļa, ne pēc tā, kas ir cilvēka galvā un sirdī. Materiālisms dominē. Bet ļoti svarīgs ir darbs, intereses un, protams, savstarpējās attiecības. Viena no mūsu sabiedrības nelaimēm, izrādās, ir vientulība. Cilvēki ir izslāpuši pēc attiecībām. Par to liecina interneta portāls draugiem.lv, ko apmeklē tūkstošiem cilvēku. Lai draudzētos, nepieciešamas daudzas rakstura īpašības: vajadzīga drosme uzņemties iniciatīvu, gatavība izrādīt rūpes par otru. Dzīve mūs padara par egoistiem, tomēr būtu jāatceras, ka pasaule neriņķo tikai ap mani. Nākošais priekšnoteikums draudzībai ir patiesīgums, — ministrs attīstīja savu domu.
Man īpaši patika Aināra Baštika tēze par to, ka labais jāsaka plašā auditorijā, bet nepatīkamais — privāti.
— Nauda var būt un var nebūt, to var atkal nopelnīt, bet tas, kas neatgriežas, ir laiks — dārgākais, ko varam dot otram cilvēkam.
Ministrs apsveica skolēnus, mācību gadu beidzot, un novēlēja visiem gada izskaņā šķirties draudzīgi.
Savu stāstījumu ministrs papildināja ar piemēriem no dzīves.
Šķiet, ka skolēni nebija gaidījuši tik neoficiālu sarunu un uzklausīja teikto ar lielu interesi.
Toties Dz. Jaundžeikars aicināja absolventus izvēlēties inženiera profesiju: — Tā ir sarežģīta, bet valstī ļoti nepieciešama.
Uzturlīdzekļu garantijas fonds gatavs palīdzēt nepilnām ģimenēm
Ministrs lūdza atgādināt par iespēju nepilnajās ģimenēs, kurās viens no vecākiem neatbalsta bērna uzturēšanu, lūgt uzturlīdzekļu izmaksāšanu no valsts. Kopā valstī saņemti 7792 iesniegumi, tikai 176 lietās pieņemts lēmums uzturlīdzekļu izmaksu atteikt.
Uzturlīdzekļos no šī fonda visvairāk naudas izmaksāts bērniem Rīgā un Rīgas rajonā, Latgalē šī summa ir salīdzinoši mazāka.
Izmaksāti 328 354 lati, no parādniekiem atgūti jau 11 220 lati. Tas ir viens no veidiem, kā palīdzēt ģimenēm, kurās ar bērna audzināšanu nodarbojas tikai viens no vecākiem.
Vēlas palielināt pabalstus ģimenēm
Bērnu un ģimenes lietu ministrija izteikusi vairākas iniciatīvas. Tiek atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums palielināt ģimenes valsts pabalsta bāzes lielumu no 6 uz 8 latiem, kā arī palielināt pabalsta lieluma koeficientus par trešo, ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija izteikusi priekšlikumu izsniegt 50 latu lielu vienreizēju pabalstu, bērniem uzsākot skolas gaitas.
Ministrija vēlas panākt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu (24 lati).
Jāstrādā pie vērtību skalas veidošanas
Jautājām ministram, kur viņš saskata cietsirdības cēloņus pusaudžu savstarpējās attiecībās.
Vardarbība ir sava veida mantojums: apmēram 80% vardarbības notiek ģimenēs un no radu puses. Cilvēkam jābūt skaidrībā, kā viņš savus bērnus grib audzināt: ko bērna dzīves izpratnes pamatos ieliek, to var arī sagaidīt. Otra problēma ir tā, ka mums nav ideoloģijas un vērtību sistēmas, uz kā veidojas pasaules uzskats. Televīzija, internets un iela ar draugiem var kļūt un nereti arī kļūst par svarīgākajiem vērtību sistēmas izveidošanā. Protams, tendenci uz vardarbību veido arī sociāli ekonomiskie apstākļi: bezdarbs, depresija, alkoholisms, nerūpēšanās par bērniem — faktori, kas nāk tam līdzi, ietekmē sabiedrību. Bet tas, protams, nenozīmē, ka materiālā labklājība šīs problēmas automātiski izsvītro. To pierāda vardarbības gadījumi pārticīgajā rietumu pasaulē.
Skolotājam pietrūkst laika audzināšanas darbam. Skolā vajadzētu līdzsvarot akcentus starp izglītošanu un audzināšanu.
Vai pietiek tikai ar vienu audzināšanas stundu nedēļā? Katrs konflikts ir jāizanalizē, jāizrunā, jāizvērtē, par maz ir to tikai nosodīt.
Vēl viena lieta, ko esam pēdējā laikā bērniem īpaši uzsvēruši: tev ir tiesības, tev ir tiesības... Ir bīstami runāt par tiesībām, ja proporcionāli līdzi neseko pienākumi. Dzīve izdosies tikai tad, ja cilvēks pratīs tikt galā ar pienākumiem. Gandarījumu dod ne jau viegli panākumi, bet tas, kā esi spējis pievarēt grūtības.
Arī sabiedrībai vajadzētu just lielāku līdzatbildību par to, kas notiek ar cilvēkiem, kuri dzīvo mums apkārt.
Šobrīd fakti liecina, ka sociālā riska ģimeņu skaits nevis samazinās, bet pieaug. Tai pašā laikā bērnu skaits, ko ievieto bērnu namos, nepalielinās. Tas nozīmē, ka cilvēki ir vairāk gatavi uzņemt bērnus audžuģimenēs un tā viņiem palīdzēt.
Uz sliktām lietām neviens īpaši nav jāvirza: nezāles aug pašas. Bet labo lietu iedzīvināšana prasa piepūli: par tām jārunā, jāatgādina, jamāca.
Pēc Kārsavas vidusskolas apmeklējuma ministrs iepazinās ar bērnunama - patversmes Ābelīte darbu.