Malnavas pagastu vada bijušais koledžas direktors
Iveta ČIGĀNEŠķiet, ka vislielākā intriga pagājušajās pašvaldību vēlēšanās bija Malnavas pagastā. Lai gan pirms vēlēšanām nekas neliecināja, ka pagastā varētu mainīties vadība, tās maiņa notika ļoti strauji un bija pārsteigums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan citiem pašvaldību vadītājiem.
Par pagasta padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais koledžas direktors Pēteris LABANOVSKIS.
Pēteris Labanovskis ir dzimis Kārsavā. Pēc Kārsavas pamatskolas beigšanas iestājies Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, pēc tā absolvēšanas — Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, ko pabeidza 1969. gadā un ieguva agronoma - ekonomista specializāciju.
Lai gan nākamās darba vietas izvēles iespējas bija itin plašas, pēc studiju beigšanas Pēteris Labanovskis tomēr nolēma atgriezties un strādāt dzimtajā pusē, sākumā par skolotāju tolaik vēl Malnavas sovhoztehnikumā.
1992. gadā pēc reorganizācijas tehnikums tika nodalīts no paju sabiedrības, un no tā laika veselus 13 gadus Pēteris Labanovskis ir vadījis šo mācību iestādi.
Malnavas koledžai ir jāieiet jaunā attīstības posmā
— Koledžā (savulaik sovhoztehnikumā) vienmēr ir bijis saliedēts un darbspējīgs kolektīvs. Tāpēc arī panākumi nav likuši sevi gaidīt. Taču nekas nestāv uz vietas, un arī koledžai nākotnē būs citi uzdevumi un problēmas, kas jārisina.
Jaunas prasības tiek izvirzītas pret akadēmisko personālu. Viņiem jābūt ne tikai labiem profesionāļiem savā nozarē, bet arī gataviem veikt zinātnisko darbu.
Koledžas nodrošināšana ar šādu akadēmisko personālu nākotnē var būt sarežģītāks uzdevums par materiālās bāzes izveidošanu, — stāsta priekšsēdētājs.
Labanovska kungs jau divus sasaukumus ir bijis pagasta padomes deputāts un, kā pats atzīst, ar pagasta dzīvi ir pazīstams.
— Neapstrīdami, ka koledža pagastā ir galvenais darba devējs. Pašvaldība atdzīvojas, ja tur ir daudz jaunatnes. Strādājot par direktoru, man bija izveidojusies laba sadarbība ar pagasta padomi, tā atbalstīja koledžas attīstības projektus. Taču, pildot pagasta priekšsēdētāja pienākumus, es nedrīkstu aizmirst arī to, ka mani vēlētāji grib redzēt arī padomes aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, infrastruktūras (apkure, ūdensapgāde), ceļu sakārtošanā.
Te jāpiebilst, ka pagasta un koledžas komunālā saimniecība ir savstarpēji saistīta. To sakārtojot, ieguvēji būs gan vieni, gan otri.
Svarīga ir arī teritoriālās reformas īstenošana. Protams, nākotnē es redzu Malnavas pagastu Kārsavas novada sastāvā, jo, piemēram, viena trešdaļa Malnavas koledžā strādājošo dzīvo Kārsavā.
Izteiktā uzticība ir jāattaisno
— Par to, ka tikšu ievēlēts ar pašvaldības vadītāju, nebiju pārliecināts, jo Bozoviča kungs ir ļoti daudz darījis pašvaldības labā, taču pamēģināt konkurēt jau varēja. Tikai tad, kad deputāti nobalsoja man par labu, sapratu, ka lieta ir ļoti nopietna.
Gribētu vienīgi atzīmēt, ka par manu ievēlēšanu lēma tikai vietējie cilvēki, neviens te nebrauca un neaģitēja man par labu.
Pirmais, ko izdarīju, ieradies jaunajā darbavietā, bija ieviest skaidrību, jo vienmēr, kad mainās vadība, padotajiem ir raizes par priekšnieka darba stilu, ieņemamā amata saglabāšanu utt.
Pagasta darbinieku skaits un sastāvs netika mainīts. Ja cilvēks zina savu darbu un apzinīgi veic uzticētos pienākums, nekādu problēmu būt nevar. Es taču ar visiem darbiniekiem esmu pazīstams, un komanda pagastā ir laba.
Tā kā pašvaldības budžets šim gadam jau ir pieņemts, nekādas izmaiņas tajā nav paredzētas. Taču skaidrs viens — darba pagastā netrūks.
Tāpēc kategoriski nepiekrītu centrālajā presē izskanējušiem izteikumiem par to, ka pie pašvaldību stūres raujas tie, kas vēlas iedzīvoties. Varbūt to varētu teikt par tādām pašvaldībām kā Jūrmala, kur kāpu zona vien ir gandrīz vai zelta bedre, taču Latgalē, kur visi īpašumi jau sen ir sadalīti, pagasta vadītājam ir tikai jāstrādā savas pašvaldības un iedzīvotāju labā.