Ludzas teritoriālā plānojuma izstrāde tuvojas nobeigumam
Dzintra BATŅA25. janvārī notika Ludzas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes darba grupas kārtējā sanāksme, kurā bija pieaicināta arī Latgales reģiona attīstības aģentūras Ziemeļlatgales biroja vadītāja Sandra EŽMALE, Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga KONDRĀTE un Ludzas rajona padomes Sociālās un ekonomiskās attīstības nodaļas vadītāja Anita VAIVODE, kura vada rajona teritorijas plānojuma darbu.
Sanāksmi vadīja Ludzas teritorijas plānošanas darba vadītāja Ilga BILINSKA. Viņa kā galvenos uzdevumus, plānojot pilsētas teritorijas attīstību un veidojot Apbūves plānu, nosauca īpašu apbūves noteikumu izstrādāšanu pilsētas vēsturiskajam centram jeb vecpilsētai, apgaismošanas sistēmas izveidi, Ludzas Lielā un Ludzas Mazā ezera piekrastu teritoriju sakopšanu, autostāvvietu utt. izveidošanu. Tuvākajā nākotnē nav plānota lielu dzīvojamo māju celšana, taču pie jau esošajām jāizveido infrastruktūra, jāsakārto māju fasādes, jāizveido bērnu rotaļu laukumi, gājēju un velosipēdistu celiņu tīkls u.c. Savukārt ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas pilsētā ir izkliedētas, un būtu vēlams tās vairāk virzīt uz pilsētas nomalēm.
Savs vārds apspriešanā bija sakāms Anitai VAIVODEI:
— Uz Ludzas kā uz visa rajona centra attīstību raugāmies ar lielām cerībām. Mans ieteikums, izstrādājot Apbūves plānu, ir vairāk domāt par pilsētas vizuālo tēlu un par iespējām to kontrolēt. Pilsētas apbūvē nav vienota stila. Piemērs — bijušā Komutatora ēka, kurai tagad ir četri īpašnieki, un katrs no tiem būvē, ko grib un kā grib. Arī žogi pilsētā, pat vienā ielā, ir tik dažādi!
Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga KONDRĀTE uzsvēra, ka, pateicoties izstrādājamajiem dokumentiem, pilsētas attīstības darbs ritēs plānveidīgāk un mērķtiecīgāk.
— Ārkārtīgi svarīgs ir tas pilsētas tēls, ko izveidosim. Taču tas ir ne tikai mākslinieku, arhitektu vai apzaļumotāju darbs — tajā jāiesaista arī uzņēmēji, privātmāju īpašnieki, taču ne vieniem, ne otriem nav īpaša stimula to darīt. Pilsētas vadībai jāpadomā, kā viņus aktivizēt, stimulēt rūpēties par pilsētas kopējo tēlu (varbūt ar zemes nodokļa atlaidēm vai izsludinot konkursus?). Jānāk kopā un jārunā. Diemžēl daži uzņēmēji atzīst, ka pilsētas domē nerod pat morālu atbalstu savām idejām, — teica Līga Kondrāte. Runājot par tūrisma attīstības iespējām, viņa atzina, ka bez sakārtotas infrastruktūras un pārdomāta pilsētas tēla izveidošanas par tūristu pieplūdumu pilsētā var tikai sapņot. Ir ļoti labi jāzina, ko vēlamies tūristiem piedāvāt. Pilsētā, kurai daba devusi tik daudz — piecus ezerus apkārt, brīnišķīgas ainavas — tomēr nav nevienas labiekārtotas pludmales, nav izdomāts līdz galam, ko tieši un par kādu cenu mēs varam piedāvāt tūristiem.
Ir pamatotas bažas par pilsētas vēsturisko centru: daudzām ēkām īpašnieki liek plastikāta logus un durvis, pārbūvē un maina fasādes utt. Ja tā arī turpināsies, drīz mēs pazaudēsim unikālo vecpilsētu ar baraktipa koka ēku ansambļiem, kādu nav citās Latvijas pilsētās.
Valsts kultūras pieminekļu vecākā inspektore Aija ZĪMELE paskaidroja, ka vēsturiskajā centrā aizsargājami objekti ir tikai Tadeuša kapella un pilskalns, bet pārējās ēkas — nē, tādēļ iedzīvotāji tās apsaimnieko bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Apbūves noteikumos, kas top, ierobežojumi gan esot paredzēti.
Sandrai EŽMALEI bija vairāki konkrēti tehniskas dabas ieteikumi, kas teritoriālā plānojuma izstrādātājiem jāņem vērā. Dokuments jau ir tuvu savam galīgajam variantam, vēl tikai jāsaņem atzinumi no piecām institūcijām.
Un vēl. Vērojumi liecinot, ka lielākajai daļai latviešu esot tāda pozīcija: kaut tik man būtu labāk nekā kaimiņam!, savukārt ludzāniešiem pozīcija ir daudz pieticīgāka: kaut tik man nebūtu sliktāk kā kaimiņam!Kamēr vien tā būs, attīstība nav iedomājama. Jākļūst ambiciozākiem, tad veiksies.