Ludzas piensaimnieks pārkārtojies un gatavs darbam

31. janvārī tika veikta uzņēmuma Ludzas piensaimnieks pārbaude — atzīšanas process atbilstoši Eiropas Savienības un nacionālajām prasībām. Atzīšanas protokolā tika uzrādītas uzņēmumā atklātās nepilnības un konstatētās neatbilstības normām, un 8. februārī Ludzas piensaimnieks saņēma atbildi — uzņēmums netiek atzīts. Par to LZ rakstīja 11. februāra numurā. Uzņēmuma kontrolpaketes turētājs J. LUKAŠENOKS ar pārliecību toreiz teica, ka nedēļas laikā — līdz 15. februārim — nepilnības tiks novērstas, eksperti uzņēmumu izvērtēs vēlreiz un dos galīgo slēdzienu.
Taču līdz pat šodienai vezums nekust ne no vietas. Par uzņēmuma turpmāko likteni skaidrības nav. Ludzas Zemes redakcijā ar jautājumiem nepārtraukti vēršas gan uzņēmumā strādājošie, gan bijušie piena piegādātāji.
Aicinājām uz sarunu J. Lukašenoku un lūdzām atspoguļot pašreizējo situāciju Ludzas piensaimniekā.
— Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka kolektīvs absolūti nav bijis gatavs strādāt atbilstoši pašreizējām prasībām. Pirms dažiem gadiem redzēju, ka uzņēmumu ir iespējams tehniskajā plānā pilnveidot, tāpēc uzdrošinājos ieguldīt tajā līdzekļus. Taču... tagad no Ludzas PVD darbiniekiem uzzinu, ka uzņēmumā strādājošie pat nezina, kādai jābūt piena temperatūrai vienā vai otrā ražošanas procesa brīdī. Te gan vairs nav ko teikt.
Es uzticējos uzņēmuma vadībai, bet viņi 3 gadu laikā nespēja pārkārtoties un pielāgoties jaunajām prasībām. Lai nezaudētu uzņēmumu, vēl decembrī izlēmu arī tagad nopietni palīdzēt, investējot ievērojamus līdzekļus telpu un iekārtu tehniskajai uzlabošanai.
Pārkārtojumu ieviešanai un uzņēmuma sakārtošanai tika dots laiks līdz 31. janvārim. Diemžēl šajā laikā nepieciešamie darbi netika paveikti, un tas ir bēdīgi. Vairāku gadu laikā uzņēmuma vadība (un es viņus uzskatīju par sava darba profesionāļiem) nevarēja sagatavot tehnoloģiskās un paškontroles programmu, un tagad jāaicina cilvēks no Rīgas, kurš to var izdarīt, savādāk kā par absurdu radušos situāciju nenosaukt.
Tāpēc jau arī pēc pārbaudes rezultātiem Ludzas piensaimnieku kā uzņēmumu vajadzētu slēgt. Taču mēs panācām kompromisu un līdz nepilnību novēršanai tikai daļēji apturējām uzņēmuma darbību. Aicināsim atkārtoti komisiju izvērtēt paveikto un izdarīt galīgo slēdzienu — Ludzas piensaimnieks tiek atzīts vai netiek atzīts.
Taču jāņem vērā arī objektīvie apstākļi. Eiropas valstu uzņēmumi, t.sk. arī piena ražotāji un pārstrādātāji, pilnveidojās vai pusgadsimta garumā, bet mums savi pārkārtojumi bija jāpaveic sešu gadu laikā. Protams, ir konkrēti atrunātas kvalitātes prasības, kas uzņēmumam Eiropā obligāti jāpilda, bet ir arī jautājumi, kam Eiropā ir tikai rekomendējošs raksturs, bet mūsu valsts ierēdņi to iztulko kā obligātu normu.
— Vai nav par vēlu ko darīt uzņēmuma glābšanai, jo daudzus piena piegādātājus jau esat zaudējuši?
— Man kā biznesa cilvēkam ir personiskie kontakti, pateicoties kuriem, piemēram, viena Rēzeknes rajona ferma mums var piegādāt 50 % nepieciešamā piena apjoma. Jā, zaudēts šobrīd ir daudz, daudzus uzņēmuma piena piegādātājus pārvilinājuši citi ražotāji. Bet visu vēl var vērst uz labo pusi. Problēma dziļāka: aizvērt ražotni šodien ir vieglākais solis, bet atvērt no jauna — tas jau ir ļoti, ļoti grūti paveicams darbs, lai neteiktu, gandrīz neiespējams. Ja uzņēmumu slēgtu kaut uz dienu vai nedēļu, tās būtu beigas. Tad jau varētu nākt likvidators un darīt savu darbu.
— Pieņemsim, Ludzas piensaimnieks atsāks darbu, bet uzņēmums neliels, apjomi mazi, kā domājat iekarot tirgu?
— Ja Ludzas piensaimnieks tiks atzīts un uzņēmumam būs atbilstošs sertifikāts, var cerēt piesaistīt investoru. Puse telpu šobrīd stāv tukšas, tā ka ir iespēja šīs brīvās platības izmatot kādas jaunas produkcijas, piemēram, sausā piena ražošanas, uzsākšanai. Ceru, ka viss nokārtosies, jo mēs darām visu iespējamo.
— Kāpēc tad nebijāt aktīvi līdz šim un divus ar pusi gadus neko nedarījāt lietas labā?
— Kolektīvam sevi jāpārvar un jāiemācās strādāt. Tērēt naudu protam visi... Uzskatu, ka nauda jānopelna. Bet dāvināt tāpat, kā to darīju šos gadus, es vienkārši nevaru atļauties. Diemžēl pēc savas pieredzes varu teikt, ka tajos uzņēmumos, kur vadība mēģina strādāt ar padomju laiku domāšanu, nekas labs nav gaidāms. Salīdziniet: Elmarkets tagad sekmīgi strādā, bet Ludzas tirdzniecības uzņēmums (LTU), nespēdams pielāgoties šodienas prasībām, likvidējās. Kā gan tas varēja pastāvēt un strādāt, ja grāmatvedībā, piedodiet, sēdēja gandrīz 10 cilvēki, kuri saņēma algu, lai arī veikali strādāja ar zaudējumiem, un nemaz necentās saprast, kāpēc tā notiek. Biznesā tomēr jārēķina un jāskaita arī izdevumi un ieņēmumi.
— Bet kāds ir Ludzas piensaimnieka finansiālais stāvoklis?
— Gan mēs esam parādā, gan mums ir parādā... Strādājošajiem daļēji algu pagaidām izmaksāšu no savas kabatas. Lai arī alga netiek izmaksāta, pašreizējie remontdarbi tiek veikti ne jau uz cilvēku rēķina, kā varbūt daudzi domā. Stādājošajiem jāsaprot, ka no uzņēmuma atzīšanas vai neatzīšanas ir atkarīgs arī viņu liktenis. No ētiskās puses tas varbūt nebūs pilnīgi pareizi, taču es uzskatu, ka katram strādājošajam uz savas ādas ir jāizjūt visi ražošanas plusi un mīnusi. Katram jāsaņem atalgojums atbilstoši ieguldītajam darbam.
— Ludzas Zemes lasītāji jautā, kad beidzot norēķināsieties ar piena piegādātājiem? Daudzi vēl par 2004. gada oktobrī nodoto pienu nav saņēmuši naudu. Arī uzņēmumā srādājošie vēlas algu saņemt laicīgi.
— Uzņēmuma valde sastādīs grafiku un jau tuvākajā laikā sāks norēķināties ar piena piegādātājiem. Bet tas gan nebūs uzreiz un vienā mirklī. Varu apsolīt, ka pusgada laikā ar visiem būsim norēķinājušies. Bet par algām strādājošajiem teikšu tā — kā strādās, tā arī pelnīs.
— Atgādiniet, kas ir uzņēmuma akcionāri? Un cik strādājošo ir šobrīd?
Akciju sabiedrības Ludzas piensaimnieks pamatkapitāls ir 140 tūkstoši latu, kas sadalīts 28 tūkstošos akciju pa Ls 5, viena akciju pakete (69 akcijas) ir Ls 345 vērtībā. Pavisam kopā ir 122 akcionāri, no kuriem šobrīd 31 cilvēks strādā uzņēmumā. Lielākā daļa akciju pieder J. Lukašenokam — 19306 akcijas Ls 96530 vērtībā (68,9 %). Ar trim akciju paketēm seko M. Barkāne — 207 akcijas Ls 1035 vērtībā (0,7 %), divām akciju paketēm — 138 akcijas Ls 690 vērtībā (0,5 %) — A. Bartuševs, M. Kamzole un L. Maslovskis. Pārējiem akcionāriem katram ir pa vienai akciju paketei.

Uzņēmumā šobrīd ir 71 strādājošais.
— Ja Ludzas piensaimnieks netiks atzīts, ko tad? Vai pārdosiet uzņēmumu Preiļiem, kā baumo?
— Ja uzņēmums netiks atzīts, viņš nevienam nebūs vajadzīgs. Taču šobrīd mēs esam labi pastrādājuši un novērsuši visas nepilnības. Jebkura komisija var droši nākt un vērtēt mūs. Esam gatavi turpināt darbu un ražot produkciju. Tikai uzaicinātā komisija nez kādēļ kavējas, droši vien viņiem arī daudz darba.
Par uzņēmuma pārdošanu es teikšu tā: kaut vai šodien pārdotu to jebkuram, arī Preiļiem, bet viņi paši ir dziļā krīzē. Esmu gatavs Ludzas piensaimnieku pārdot tam, kas uzņēmumu nevis aizklapēs ciet, bet centīsies attīstīt. Un pārdošu pat par nosacītu cenu uzņēmējam, kas ražošanas atīstībā gatavs ieguldīt 150 tūkstošus latu. Lai arī, pārdodot uzņēmumu par simbolisku cenu, palikšu zaudētājos, tomēr vēlos, lai Ludzā attīstītos ražošana, būtu darba vietas...

***

Kā informē PVD Ludzas sektora inspektore I. ATMANE, atzīšanas process Ludzas piensaimniekā nozīmēts uz 9. martu. Uzņēmumā šobrīd ir padarīts daudz, un Ludzas piensaimnieks tiešām gatavs strādāt.