Lielie strādnieki — sliekas
slieku biznesu. Oficiāli Latvijā sliekas audzē 6 uzņēmēji. Viņi ir reģistrējušies arī slieku audzētāju biedrībā.Diemžēl Latvijā gan zemnieki, gan mazdārziņu kopēji nav informēti par to, cik daudz laba dārzā var paveikt tāda slieka. Nelielu dārzu īpašnieki savā speciāli sliekām aprīkotajā komposta kaudzē iegūst bezmaksas darbaspēku, kas cītīgi pārstrādās visas kūtsmēslu, organiskās atliekas, pārtikas atkritumus, lapas, veco zāli, salmus utt. Pie tam šīs sliekas dzīvos tikai komposta kaudzē, nerāpos no kastes, kurā tiek pavairotas.
Kalifornijas sarkanā slieka ir ilgdzīvotāja — tās mūžs var sasniegt 16 gadus. Pagaidām nav bijis arī tādu slimību, no kurām šīs sliekas varētu nomirt. Atšķirībā no daudziem saviem sugas brāļiem, šīs sliekas vairojas, dējot oliņas. Dienā viena slieka apēd divas reizes vairāk nekā sver pati.
Pagaidām Latgalē cilvēki vēl nav tā īsti sapratuši, ka bioloģiski tīrā lauksaimniecība ir tā sfēra, kuras attīstībai no Eiropas Savienības var saņemt labus līdzekļus. Nesen pie manis bija ieradies uzņēmējs no Igaunijas, kurš vēlējās sliekas iegādāties darbam savā zemnieku saimniecībā. Pirms pāris dienām 4 kg slieku nopirka mazdārziņu īpašnieki no Rīgas. Domāju, ka arī mūsu rajona zemnieki un mazdārziņu īpašnieki varētu ieinteresēties par tik savdabīgu un izdevīgu dabīgā mēslojuma ražotāju.
Esmu savā piemājas dārziņā izmantojis biohumusu. Zemē, kas bagātināta ar biohumusu, izauga tik garšīgi kartupeļi, kādus vēl ēdis nebiju. Skaidra lieta, dabīgo mēslojumu pat salīdzināt nevar ar minerālmēsliem. Pie tam visā pasaulē pieprasījums pēc bioloģiski tīriem produktiem pieaug ar katru gadu. Šo biznesu uzsāku, vairāk domājot par nākotni.
Gan Eiropas Savienības valstīs, gan Amerikā sliekas strādā ne tikai biohumusa ražošanā, tās ir arī lieli palīgi atkritumu iznīcināšanā. Nedaudz ieskatoties Ludzas pilsētas un rajona nākotnē, skaidrs, ka atkritumu izvešanas cenas augs, jo atkritumu izgāztuve būs Rēzeknes rajona Ozolainē. Te par palīgiem varētu nākt sliekas. Piemēram, Zviedrijā atkritumi tiek sīki šķiroti, un organiskie atkritumi tiek nogādāti privātuzņēmējiem, kuri uz savas zemes ir ierīkojuši dzīvās atkritumu pārstrādes fabrikas, kurās galvenie darbarūķi ir — Kalifornijas sliekas. Tas ir labs un, galvenais, stabils bizness — atkritumi būs vienmēr.
Varbūt kādam šī informācija šķiet kā pasaka, taču tā ir dzīves realitāte, kas drīzumā būs aktuāla arī pie mums. Vai pirms pāris desmit gadiem kāds domāja, ka par siltumu, ūdeni, gāzi būs jāmaksā tik barga nauda?
Slieka — arī proteīna avots
Latvijā drīzumā tiks atvērts Kalifornijas slieku pārstrādes uzņēmums. Lai gan tas skan nedaudz šausminoši, taču sliekas biomasa satur veselu bioloģiski vērtīgu vielu klāstu un gan pārstrādātā, gan dzīvā veidā tiek izmantota gan dzīvnieku, gan zivju barošanai. Sliekas tāpat tiek izmantotas olbaltumvielu miltu, kuri satur 67% olbaltumvielu un 20% tauku, ražošanai. Šie milti tiek izmantoti kombinēto barību ražošanai un arī kā uztura bagātinātājs. Tā ka arī šajā jomā slieku audzēšana ir perspektīva.