Katram — paša darināts rožukronis
Vanda ŽULINACilvēka dzīvē notiek visdažādākie pavērsieni. Dzīves piepildījumu katrs atrod savādāk.
Pagājušajā nedēļā Pušmucovas pamatskolā viesojās ļoti interesants cilvēks — Konrads PLANKS no Bavārijas apgabala Vācijā. Viņa vadībā katrs skolas bērns, kurš vēlējās, varēja izgatavot sev rožukroni.
Dievmāte palīdzēja man, es gribēju palīdzēt citiem
Konrads Planks nāk no Bavārijas, kur gandrīz visi ir katoļticīgie. Šobrīd Bavārija visā pasaulē tiek pieminēta kā jaunā pāvesta Benedikta XVI dzimtene. Konrads audzis ticīgā septiņu bērnu ģimenē, kur allaž ievērotas visas kristīgo tradīcijas. Pat vārdus bērniem vecāki izvēlējušies no svēto kārtas. Konrada dvīņu brālis ir Georgs, lai arī vārda dienas pēc kristīgo tradīcijas abi svinētu gandrīz kopā.
Savā darba mūžā viņš ir bijis vienkāršs strādnieks.
Kad Konradu piemeklēja smaga slimība, viņš devās uz svētvietu Medžugorjē un pēc sirsnīgām lūgšanām saņēma izdziedināšanu.
— Atgriezies domāju, kā gan es varu Dievmātei pateikties. Mana māsa jau agrāk mājās gatavoja rožukroņus. Izlēmu, ka arī es tos gatavošu un dāvināšu cilvēkiem. Medžugorjē ir iespējams nopirkt rožukroņa zīlītes, kas gatavotas no bērza koka, krustiņus, medaljonus, īpašas aukliņas, uz kā visu savērt. Konrada izgatavoto rožukroņu skaits skaitāms desmitos tūkstošu. Tos viņš dāvinājis prāvestiem, lai varētu izdalīt savās draudzēs, misionāriem, kas dodas uz tālām Āfrikas un Āzijas valstīm, bērniem.
Mums neierasts ir mazais rožukronis ar desmit posmiņiem, ko pat ceļojumos, ejot pa ielu, var turēt uz pirksta uzvilktu un sev nozīmīgos brīžos noskaitīt desmit lūgšanas.
Latvija ik gadu kā svētceļojuma vieta
Pirms četriem gadiem rekolekcijās Slovākijā Konrada kungs sēdēja pie viena galda ar ticības mācības skolotāju no Latvijas Manetu Anševicu. — Es gribu jūsu bērniem aizsūtīt rožukroņus,— Konrads piedāvāja. Maneta pateicās, atjokojot, ka bērnu viņai daudz — katrs skolēns priecātos par tādu dāvanu. Manetas un Konrada kunga sadarbība pēc šīs īsās sarunas izvērtās necerēti auglīga.
Nu jau četrus gadus Konrada kungs brauc uz Latviju, Maneta viņu ir aizvedusi uz daudzām skolām Latvijā, sākot no katoļu ģimnāzijas Rīgā līdz daudzām mazām skolām Latgalē. Konrads bērniem stāsta, cik daudz cilvēka dzīvē nozīmē sirsnīga lūgšana un ticība, atceras gadījumus no dzīves, kad tieši paļaušanās uz Dievu cilvēku ir izglābusi.
Viņam ļoti patīk Latvijas bērni, tāpēc gadā vienu reizi viņš brauc uz šejieni kā svētceļojumā. Kaut gan pensija pēc Vācijas mērauklām viņam ir neliela, visus ceļa izdevumus, materiālus rožukronim viņš gādā par savu naudu, pats ar savu kundzi ikdienā dzīvojot ļoti askētiski. Konrads ir ļoti vienkāršs un sirsnīgs, bet viņa misijas apziņa un gara spēks ir patiesi apbrīnojams.
Kaut arī rožukroņa izgatavošanas nodarbības bija brīvprātīgas, uz tām atnāca gandrīz vai visi bērni. Pirmajā dienā kopā ar viesi skolā bija Pušmucovas draudzes prāvests Andrejs Jonāns. Bērniem palīdzēja ticības mācības skolotāja Veronika Kukurāne. Kā dāvanu katrs skolas bērns un skolotāji saņēma Svētā Benedikta medaljonu un mazo rožukroni, bet lielo, mums pierasto, katrs izgatavoja sev pats.
Tas, ka Konradam ticība ir viņa dzīves organiska sastāvdaļa, bija jaušams ik brīdi: īsa, klusa lūgšana pirms un pēc pusdienām, nodarbības sākot.
Pats dzīves veids apliecina Konrada kunga nesavtīgo kalpošanu Dievam. No materiālā viedokļa tas viņam taču nes tikai zaudējumus. Viņa ieguvumus naudā nevar izmērīt. Jāpiebilst, ka pēdējos divus gadus vasarā viņš aicina viesos bērnu grupu no Latvijas, iepazīstina ar Bavārijas skaistākajām vietām.
Lepnums par novadnieku
— Mūsu valsts īpaši lepojas ar to, ka par pāvestu konklāvs izvirzīja bavāriešu izcelsmes kardinālu Jozefu Racingeru — Benediktu XVI, — atzīst Konrada kungs. — Es ļoti ceru, ka viņš daudz izdarīs ticības nostiprināšanai.
Bet arī pats Konrads Planks, vienkāršs vācu pensionārs, ir ļoti daudz izdarījis ticības iedzīvināšanai daudzās sirdīs — tā, kā viņš to spēj un prot.