Katram mazturīgajam — kukulīti maizes

Sergejs TIMOFEJEVS

Katram mazturīgajam Latvijas iedzīvotājam 2 — 3 reizes nedēļā bez maksas jāsaņem pa baltmaizes kukulītim. Tā vēl 2005. gada maijā lēma ES. Pavēle dota, taču tās izpilde kavējas.
Pirmais solis

Ludzas Zeme šo jautājumu sāka pētīt pēc astoņiem mēnešiem, kad Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vizītes laikā 5. janvārī šis jautājums tapa zināms. Un pareizi vien darīja, ka nesteidzās, jo līdz pat šim laikam vēl daudz kas ir miglā tīts.
Zemkopības ministrs nebija diez cik runīgs. Viņš paziņoja vien to, ka šobrīd ir panākta vienošanās ar Maiznieku biedrību un visos reģionos būs maizes ceptuves, kas šim nolūkam maizīti ceps. Taču ar maizes izplatīšanu, t.i., nogādāšanu līdz patērētājam, ministrijā gan nenodarbosies. To veiks sabiedriskās organizācijas, savukārt tās izraudzīties ir Integrācijas lietu ministrijas kompetencē.
Maiznieku biedrībā masu medijiem apliecināja, ka viņi gatavi maizi cept. Tiks izmantoti pirmās šķiras milti, bet uz kukulīša būs burtiņš E, lai to nevarētu pārdot veikalā.
Ar maizi viss daudz maz ir skaidrs. Lai gan arī te ir savi knifiņi. Uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš gatavojas šādu maizi cept, pastāstīja, ka jāsastopas ar neredzēti lielu birokrātiju un līdz pat šim laikam vēl nav izsludināts konkurss starp maizes ceptuvēm.
Otrais solis
Gribējās uzzināt, kas tad izplatīs maizi. Tā kā M. Roze norādīja Integrācijas lietu ministrijas virzienā, vērsāmies tur. Uzzinājām, ka 2005. gada 21. novembrī noslēdzies atklātais konkurss par tiesībām izplatīt maizi. Bija visai daudz atlases kritēriju. Mēs pievērsām uzmanību šādam: izplatītājam jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta apliecinajums, ka organizācijai ir pieejamas telpas, kurās uzglabāta pārtika un veikta tās sadale, kā arī pieejami nepieciešamie cilvēki un administratīvie resursi pārtikas izdalei.
Konkursa uzvarētāju skaitā — 9 organizācijas. Ministrijas preses sekretāre Gunta Kāle izteica pieņēmumu, ka Ludzas rajonu varētu apkalpot vai nu Sarkanais Krusts, vai arī Maltas ordeņa palīdzības dienests. Jautājuma precizēšanai viņa ieteica vērsties Lauku atbalsta dienestā, jo tieši šis dienests slēgs līgumu ar attiecīgo sabiedrisko organizāciju.
Trešais solis
Ko lai dara, vērsāmies tur. Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sandra Peškova atbildēja: — Lauku atbalsta dienestam nav informācijas par to, kura organizācija apkalpos Ludzas rajonu. Vai tas būs Sarkanais Krusts, jānoskaisdro Sarkanajā Krustā. Tiklīdz no labdarības organizācijas tiks saņemta visa nepieciešamā informācija, tiks izsludināts konkurss uz ražošanu un piegādi. Visu informāciju par to, kā noritēs šī programma, var atrast Ministru kabineta noteikumos Nr. 909.
Izlasījām tos. Tur uzskaitītas prasības sabiedriskajām organizācijām un maizes piegādātājiem. To ir daudz, un ne katram būs iespēja 100% izpildīt šīs prasības.
Ceturtais solis
Mums tomēr ļoti gribējās noskaidrot, kas apkalpos Ludzas rajonu. Tā kā Maltas ordeņa pārstāvniecības rajonā nav, paklausot S. Peškovas padomam, devāmies uz Sarkanā Krusta komiteju. 23. janvārī runājāmies ar priekšsēdētāju Sholastiku Maksimenkovu. Viņa pastāstīja, ka Sarkanais Krusts pagaidām oficiālu lēmumu nav pieņēmis. Rit pārrunas ar šai pasākumā iesaistītajām valsts struktūrām. (Taču vēl pagājušajā nedēļā Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Imants Bočkāns atbildēja LZ, ka viņa vadītā organizācija vispār nav vēlējusies iesaistīties maizes izdalīšanā).
S. Maksimenkova atzīmēja, ka šai jautājumā viss nemaz neesot tik vienkārši, kā varētu izskatīties no malas. Katram maizes izdalītājam nepieciešama sanitārā grāmatiņa. Bez tam viņam nav paredzēta nekāda samaksa, vienīgi viens maizes kukulītis. Arī maizes sadales vieta ir jāpārbauda Pārtikas un veterinārajam dienestam — tātad tiek izvirzītas ļoti stingras prasības.
Termiņi spiež
Kad īsti sāksies maizes dalīšana? Vai vēl ilgi varēs stiept gumiju? S. Maksimenkova sacīja, ka laika atlicis maz. Jau 1. aprīlī šim procesam jāsākas.
Starp citu, arī par termiņiem viedokļi nesaskan. M. Roze sacīja, ka maizes dalīšana sāksies noteikti šogad. Integrācijas lietu ministrijā apgalvoja, ka programma oficiāli sāk darboties ar 1. jūliju. Lauku atbalsta dienestā saņēmām šādu atbildi: — Pēc mūsu aprēķiniem, maizes piegāde varētu sākties aprīlī.
Pie tam ierēdņi vēl nav noteikuši, cik ilgi šī labdarības akcija turpināsies.
Sadales mehānisms
Lasot MK noteikumus NR. 909, var noprast, ka programma paredzēta 2006. gadam. Aprēķināts, ka Latvijā ir ap 170 — 180 tūkstošu mazturīgo, kam šāda palīdzība nepieciešama. Vienam cilvēkam — 400 g maizes kukulītis no kviešu miltiem, rauga un sāls. Tātad 540 tūkstoši kukulīšu ik nedēļu.
S. Maksimenkova sacīja: kamēr notiek pārrunas, viņa nespēj konkrēti rakturot izplatīšanas mehānismu. Vispārējās līnijās skaidrība it kā ir, bet precīzāk varēs ko pateikt tuvāk pavasarim, kad beigsies pārrunas ar pagastiem. Lai arī pagaidām vēl daudz neskaidrību, maznodrošinātajiem uztraukumam nav pamata — visi, kam pienākas, maizīti saņems. Speciāli doties uz sociālo nodaļu nav vajadzības — par visu parūpēsies pašvaldības.
No Lauku atbalsta dienesta saņēmām vispārīgu atbildi: — Tiesības saņemt bezmaksas maizi ir ģimenēm, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par garantēto minimālo ienākumu līmeni. Lai saņemtu produktus, personām jāuzrāda pašvaldību sociālā dienesta izziņa. Tiesības saņemt maizi ir personām bez noteiktas dzīvesvietas, viņiem izziņa nav nepieciešama.
Integrācijas lietu ministrijā runā pa diviem maizes izsniegšanas variantiem: 1) mazturīgais saņem pašvaldībā izziņu un pats dodas uz maizes izsniegšanas vietu; 2) sabiedriskās organizācijas kopā ar sociālo dienestu sastāda to personu sarakstu, kurām jāizsniedz maize. Tādā gadījumā cilvēkam nebūs līdzi jānēsā izziņa, pietiks vien uzrādīt pasi, bet bezpajumtnieki saņems maizi pat bez dokumentu uzrādīšanas.
J. Lukašenoks prognozē: ja valdība neizstrādās skaidru rīcības shēmu un nenozīmēs vienu vienīgo atbildīgo, vilcināšanās neizbēgama.
— Es varu piedāvāt konkrētu risinājumu, — saka uzņēmējs. — Man ir 6 autoveikali, ir veikalu tīkls, maizes ceptuve un pat dzirnavas. Tātad esmu spējīgs organizēt visu šo ķēdi no miltiem līdz pat maizes sadalei 100% Ludzas rajonā, 40% apjomā Rēzeknes rajonā un daļēji pat Rīgā. Sabiedriskajām organizācijām taču nav ne sertificētu produktu sadales vietu, ne automašīnu maizes pārvadāšanai.
Priekšlikums visai interesants, taču diemžēl viņam nav savas sabiedriskās organizācijas. Saskaņā ar noteikumiem, tikai tām ir tiesības veikt šo darbu.
Rezumējam pirmos rezultātus. Pavasarī jāsākas maizes sadalei, bet pagaidām nav skaidrības nedz par maizes sadales vietām, nedz arī par to, kas ar maizes piegādi nodarbosies.