Kārsava rāda piemēru
Sergejs TIMOFEJEVSPar to, ko nozīmē energoefektivitāte un kā to paaugstināt, mēs esam rakstījuši ne vienreiz vien. Taču, neraugoties uz visdažādākajiem ekspertu ieteikumiem, nebūt ne visi ir gatavi papildus izdevumiem pie ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķiniem. Tāpēc kārsaviešu, kuri pirmie nolēmuši siltināt savu māju, pieredze mūs ieinteresēja.
Pārliecinās ar darbiem
— Mūsu pilsētā tas ir pirmais gadījums. Divas mājas piekrita veikt siltināšanu. Tiks pilnībā nosiltinātas ārsienas, nomainīts jumts un dūmvadi, jo šais mājās ir krāsns apkure. Vienā mājā siltināsim arī bēniņus. Otra māja pēdējā brīdī no tā diemžēl atteicās. Bet velti. Tēriņi pieaugtu vien par 500 latiem, toties rezultāts būtu vēl labāks, — saka SIA Kārsavas namsaimnieks valdes loceklis Andrejs IVANOVS.
Iespējams, siltināmo māju būtu vairāk, taču cilvēkiem ne vien Kārsavā, bet visā valstī saglabājies paradums nopelt, lamāt par neizdarību un pieprasīt, aizmirstot, ka viņi paši ir savu dzīvokļu īpašnieki. Kolīdz runa ir par to, ka savs īpašums arī jāremontē, uzreiz dzird — lai to dara pašvaldība, valdība vai kāds cits. Šai problēmai uzmanību pievērš arī A. Ivanovs:
— Jāatzīmē, ka cilvēkus ir pārņēmusi neticība. Netic nevienam. Viņiem šķiet, ka kāds uz viņu rēķina grib iedzīvoties. Par nākotni domā nelabprāt, īpaši vecākā paaudze. Viņi dzīvo ar attieksmi — kam man tas viss, manam mūžam tāpat pietiks.
Ceru, ka tad, kad šīs divas mājas nosiltināsim un rezultāti būs labi, arī pārējo māju iedzīvotāji aizdomāsies.
Tagad, kad katrā mājā uzstādīti skaitītāji, ir atšķirība arī rēķinos: vieniem jāmaksā daudz, otriem rēķini ir zemāki. Neredzu citu izeju kā vien māju siltināšanu, lai samazinātu apkures izdevumus.
Malkas vajadzēs uz pusi mazāk
Skaidrs, ka tikai ar īres maksu šādiem remontiem nepietiks. Būs nepieciešami banku pakalpojumi. Šoreiz tā bija Hansabanka.
— Nebija jāizveido dzīvokļu īpašnieku biedrība. Pietika ar iedzīvotāju sapulces lēmumu par mājas remontu un kredīta ņemšanu. Pēc Hansabankas noteikumiem, bija jāsaņem 75% dzīvokļu piekrišana. Banka pievērsa uzmanību arī īrnieku parādiem. Tātad pirms dokumentu iesniegšanas kredīta ņemšanai ir jāuzlabo komunālo maksājumu rādītāji, — atceras noieto ceļu A. Ivanovs.
— Es zinu, ka cilvēki baidās ņemt kredītu, domā, ka viņi ieķīlā savus dzīvokļus bankā un kādā jaukā dienā banka var tos atņemt. Bet šai gadījumā gan tā nav. Kredīts ir solidārais. To faktiski ņem gan iedzīvotāji, gan Kārsavas namsaimnieks. Mēs apņemamies iedzīvotāju iemaksāto naudu pārskaitīt bankai.
Uzskatu, ka iedzīvotāji ir tikai vinnētāji. Riska nav nekāda, bet māja tiks nosiltināta. Šādu māju iedzīvotāji atrodas, var teikt, privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar privāto māju īpašniekiem. Lai veiktu privātmājas remontu, māja jāieķīlā bankā, bet šai gadījumā cilvēks ar savu dzīvokli neriskē.
Balstoties uz analoģiski rekonstruēto māju piemēru Rēzeknē, domāju, ka malkas patēriņš samazināsies apmēram uz pusi, nemaz nerunājot par to, ka izremontētā māja izskatās daudz labāk un tās vērtība, līdz ar to arī katra dzīvokļa vērtība, ievērojami pieaug. Nav mazsvarīgi arī tas, ka nu atkrīt jautājums — es maksāju, bet kur tā nauda paliek? Lūdzu, tā ieguldīta jūsu mājas remontā.
Kredīts, protams, jāatdod. Maksājumu apmērs katrā gadījumā tiek skatīts individuāli, raugoties, cik mājā dzīvokļu, cik liels aizņēmums, kāda procentu likme, uz cik ilgu laiku kredīts noformēts utt..
Kārsavā remontu veiks pats Kārsavas namsaimnieks. A. Ivanovs apgalvo, ka tāmes aprēķins ir mazāks, nekā bija, remontējot analoģiskas mājas Rēzeknē. Īrnieki paņēma kredītu uz 12 gadiem. Tas nozīmē, ka 12 gadu laikā par 10 santīmiem paaugstināsies īres maksa par 1 kvadratmetru.
Tātad kāds varētu teikt — uz 12 gadiem iedzīvotāji uzlikuši sev kaklā sakas. Taču elektroenerģijas cenu samazinājumu neviens nesola, gluži otrādi, baida ar to pieaugumu. Un vēl — pēc speciālistu prognozēm: ja neveiksim masveida namu rekonstrukciju, 2040. — 2050. gados dzīvojamais fonds Latvijā var kļūt katastrofisks.