Kad saimniecībā nevis 2, bet 230 govis...
Vanda ŽULINA
FOTO: Tā nav operāciju, bet govju slaukšanas zāle. Žurnālistiem skaidro, kā viens cilvēks var divarpus stundu laikā izslaukt pārsimt govju ganām-pulku
Rajona avīžu žurnālistiem bija iespēja pabūt dažās saimniecībās, kurās sekmīgi tiek izmantota Eiropas nauda (SAPARD programmas līdzekļi un tagad iesniegts projekts struktūrfondu apguvē). Viena no tādam ir Mežacīruļi Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Kaut arī ar mūsu sīkajām naturālajām saimniecībām tāda lielsaimniecība, protams, nav salīdzināma, iepazīt to vienalga ir interesanti.
Dažādas viesdelegācijas Mežacīruļos ir bieži, tāpēc žurnālistu ierašanās te nevienu nepārsteidza. Svešu personu apmeklējumi tomēr tiek ierobežoti, un ar to nodarbojas rajona veterinārais dienests.
Kopā Mežacīruļi apsaimnieko 748 hektārus zemes, specializācija — piena lopkopība. Ganāmpulkā šobrīd ir 230 govis, saimniecībā audzē arī graudus un rapsi. Pastāvīgi strādā 12 algoti strādnieki, sezonas laikā — arī vairāk.
Visās trīs SAPARD programmās projekti rakstīti uz maksimālo summu — par šiem līdzekļiem iegādāta tehnika, fermas iekārtas, šķirnes govis. Nu pienākusi kārta lauksaimniecības mašīnu iegādei — iesniegts pieteikums struktūrfondiem.
Saimnieks Juris Cīrulis ir veterinārārsts ar augstāko izglītību, saimniece Vija — bioloģijas, ķīmijas skolotāja, tagad Zaļenieku pagasta padomes priekšsēdētāja. Palīdz arī viens no dēliem. Ferma privatizēta 1993. gadā, jau pirmajā gadā nomainīts viss ganāmpulks, jo govis kopsaimniecībā bija slimas ar leikozi.
Līdz 1997. gadam nodarbošanās ar piena lopkopību bija nerentabla, to uzturēja ar līdzekļiem no citām nozarēm — audzēja cukurbietes, graudus. Sliktākajos gados ganāmpulks samazināts līdz 50 govīm. Tomēr saimnieks spītīgi turējās pie šīs nozares, jo, kā viņš saka, darbs ir smags un konkurence tāpēc nav tik liela. Piena cenas ar laiku noteikti palielināsies.
Protams, ražošanas apjomi ir ļoti lieli. Rudenī, ziemā, kad ir mazais piens, saimniecībā dienā saražo 30 tonnas augstvērtīga piena.
Aukstums govīm nekaitē, —
ir pārliecināts Mežacīruļu saimnieks. Arī tagad pa dienu govis atrodas ārā, bet fermas ēka izbūvēta tā, ka tai nav mums ierasto stikloto logu. Logu ailes vienā vai otrā pusē var aiztaisīt ar žalūzijām, lai nebūtu caurvēja. Pat ziemā, kad bijis ap 30 grādu sals, govis šādā kūtī jutušās normāli, nav slimojušas, izslaukumi nesamazinājušies. Kūtī ir vēss un sauss.
Govis nav piesietas un var brīvi pieiet pie barības. Uz 12 govīm ir viena automātiskā dzirdinātava un barības padeves vieta. Katrai govij ir identifikators, kas izvietots uz kakla siksnas. Ferma datorizēta. Ja govs pienāk pie barotavas, viņa tiek tūlīt atpazīta un automātiski saņem tik barības (spēkbarības maisījums), cik tieši viņai paredzēts. Ciet aizlaistās govis tur atsevišķā kūtī.
Identificētā zona ir arī slaukšanas zāle, tīra telpa, kur govis tiek tikai slauktas, bet nesaņem barību. Vienlaicīgi tiek slauktas 14 govis. Katras govs izslaukums tūlīt tiek fiksēts datorā, un pārraudzei ir skaidrs, kā katrai no viņām mainās izslaukums, kā jāmaina barības deva. Visu govju izslaukšanai tiek tērētas 2,5 stundas, ar to tiek galā 1 cilvēks. Slaucēja (te gan vietā tiešām ir vārds operatore) tikai notīra tesmeni un pieliek aparātu, pēc slaukšanas tas tiek noņemts automātiski.
Metatrona programma izveidota tā, ka nekvalitatīvs piens neaiziet kopējā piena vadā. Protams, ir milzīgs piena dzesētājs. Pienu nodod Rīgas piensaimniekam siera ražošanai.
Fermas darbs tiek vadīts no datortelpas, kurā darbojas piena pārraudze.
Darbs ir sarežģīts
Neskatoties uz datorizāciju un augsto mehanizācijas līmeni, fermas darba vadība tomēr ir saspringta un kreņķu pilna — cenu svārstības ietekmē arī lielās saimniecības darbu.
Ir ņemti lieli kredīti, tāpēc jārūpējas, lai ienākumi būtu tādi, ka varētu norēķināties. Neskatoties uz lielo pieredzi šai jomā, saimniece atzīst, ka šobrīd iegūt kredītu ir gana sarežģīti un dārgi. Pirmo kredītu ņemot, bija apķīlāta pat mēslu bedre ar visiem kūtsmēsliem.
G-24 kredītu nesaņēma arī šī lielā saimniecība, bet laukkredīta saņemšanai nācās sēdēt rindā trīs dienas, jo gribētāju bija ļoti daudz.
Tagad saimnieki ir visu izrēķinājuši un nav apķīlājuši visus īpašumus. Ja gadās kāda neveiksme, lai nav ubaga tarba kaklā jākar.
Tas, ka saimniecībā viss izrēķināts un izplānots, ir jūtams. Pieredze rāda, ka vienmēr jāapsver, cik dziļi tais projektos galvu var bāzt, — puspajokam saka saimnieks.
Nākošais, ko darīs saimniecībā, būs vides sargātāju un zaļo augsto prasību izpildīšana, tas ir, notekūdeņu attīrīšana un citi līdzīgi projekti.
— Piena lopkopība tomēr ir Latvijā tradicionāla nozare, tāpēc centīšos no tās neatkāpties, — spriež J. Cīrulis. No cukurbiešu audzēšanas saimniecībā atteikušies, jo rudenī tas ir tik darbietilpīgi, ka nav iespējams visus darbus apvienot un pārraudzīt. Šogad pirmo gadu audzēta kukurūza, par perspektīvu tiek uzskatīts arī rapsis.
Saimniecībā var aplūkot arī citas interesantas lietas, piemēram, rugaines sējmašīnu, ar ko sēj bez aršanas, lopbarības miksētāju un līdzīgus mehānismus, kas mūsu pāris vai pārdesmit hektāru mazajās saimniecībās šķiet no sērijas fantastika. Bet ir arī tādas saimniecības Latvijā.