Informācijas pietiek, trūkst motivācijas un attiecīgas vides
Dzintra BATŅASabiedrības integrācijas padomes sēde 23. decembrī izvērtās par diskusiju un diezgan drūmās realitātes konstatāciju.
Zināms, ka sabiedrības integrācija nav tas pats, kas naturalizācija, bet gan daudz plašāks jēdziens un process. Tomēr sēdes sākumā Naturalizācijas pārvaldes Ludzas nodaļas vecākā referente Valentīna SUDAKOVA tika lūgta atspoguļot naturalizācijas gaitu rajonā aizejošajā gadā. Kā jau ne vienu vien reizi rakstījām avīzes slejās, šis gads bijis auglīgs — saņemti 165 iesniegumi. Organizēta tikai viena valsts valodas apguves grupa LR pilsonības pretendentiem. Ļoti aktīva bijusi Zilupes puse, bet galīgi vienaldzīgi pret naturalizēšanos — Kārsavas zonas iedzīvotāji.
Valentīna Sudakova izteica priekšlikumu pašvaldībām vai rajona padomei uzņemties atbildību par projektu rakstīšanu, lai dabūtu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) naudu latviešu valodas kursu rīkošanai. Projektu konkurss tiks izsludināts februārī.
Padome vienojās, ka šīs aktivitātes ir tādas rajona padomes institūcijas kā Pieaugušo izglītības centrs kompetencē. Taču sākumā Pieaugušo iuzglītības centram vajadzētu apzināt, cik cilvēkiem kurā pašvaldībā būtu šādi kursi vajadzīgi, jo var gadīties, ka piekrišanas nebūs.
Izskaidrojums vienkāršs — tie, kas vēlas integrēties, līdzdarboties gan valsts, gan pašvaldības dzīvē, gan sabiedriskajos pasākumos un pašdarbības kolektīvos, to tāpat dara, un viņus nekavē valodas barjera.
Cita lieta — kādā vidē cilvēki dzīvo. Ja, piemēram, Lauderos vai Rundēnos, vai citā pagastā ar izteikti krievisku vidi sarīko šādus kursus, bez attiecīgas vides tiem būs nulles vērtība. Dažā labā vietā neraida neviens Latvijas TV kanāls (Vladimiru Putinu tur sauc par mūsu prezidentu), tur neklausās radio programmas latviešu valodā, un, piemēram, Lauderu bibliotēkā netiek parakstīta pat prese latviešu valodā. Bet krievu preses noskaņojums ir zināms. Šādos pagastos latviešu valodas kursiem ne vien nebūtu jēgas, bet iedzīvotājiem pat nav motivācijas apgūt valsts valodu, jo daudzi no viņiem neko savā dzīvē negrasās mainīt. — Motivācijas gan naturalizēties, gan vienkārši integrēties sabiedrībā, justies piederīgam tai trūkst jebkurā pagastā dzīvojošajiem, — uzsvēra Eduards LUCKĀNS, kā piemēru minot dažu pušmucoviešu attieksmi. Kādai Pušmucovas pagasta pusmūža iedzīvotājai vienīgā motivācija iegūt Latvijas valsts pilsonību ir tā, ka tad viņai darba stāžam pieskaitīs arī Krievijā nostrādātos 7 gadus. Lūk, motivācija, kurai nav nekāda sakara ar patriotiskumu, bet vai var kaut ko pārmest, ja cilvēks vēlas pensijā saņemt to, ko ir nopelnījis? Tā ir radušās situācijas, valsts politikas, nevis pašu cilvēku vaina.
Cilvēkiem vienkārši par daudz ko zudusi interese. Ja tu nestrādā, dzīvo kaut kur dziļos laukos, tad esi praktiski aizmirsts. Pieaugošo pasivitāti apliecināja arī Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Vladislavs KRIŠTOPĀNS:
— Tagad pat ir grūti nokomplektēt mācību grupas bezdarbniekiem, jo viņi taču nezina, vai dabūs darbu, vai iegūtā specialitāte būs pieprasīta.
Integrācija ir strupceļā, it īpaši Latgalē un Ludzas rajonā.