Ikvienam jārūpējas par vides aizsardzību

— Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet lasītājus ar jūsu iestādes darba virzieniem? Uz ko tiek likts akcents?
— Arī mūsu dienestā esam apkopojuši pagājušajā gadā paveikto. Tāpat ir sagatavoti plāni šim gadam un turpinās ikdienas darbs mūsu daudzajās iestādēs.
Valsts vides dienesta un tā struktūrvienību galvenie uzdevumi ir veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli. Atļaujas un nosacījumus darbībām pie mums saņem gan ražošanas uzņēmumi, gan autoremontdarbnīcas, gan lopu fermas, gan karjeru izstrādātāji, gan atkritumu apsaimniekotāji un dzeramā ūdens urbuma ierīkotāji un daudzi citi, kuru darbība ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu un piesārņojuma novadīšanu. Nosacījumu ievērošanu kontrolē vides inspektori.
Ludzas rajonā pagājušogad inspektori veica 360 pārbaudes. Daudzos objektos ir vērojama situācijas uzlabošanās, bet ne visi uzņēmumi ievēro vides aizsardzības prasības. Gaisa aizsardzības jomā pārkāpumi ir novēroti kokapstrādes uzņēmumos, kuri nav aprīkoti ar skaidu savākšanas bunkuriem un kuros skaidu novietnes nav aprīkotas tā, lai vēja ietekmē netiktu piesārņota blakus esošā teritorija. Vecie bunkuri ir nolietojušies, un to efektivitāte ir ļoti apšaubāma. Bieži uzņēmumi neveic gaisa monitoringu (regulārus mērījumus). Kurināmais (malka, šķelda, skaidas) pie katlumājām nereti visu apkures sezonu tiek uzglabāts bez nojumes, negatīvi ietekmējot gan tā kvalitāti, gan palielinot tā nepieciešamo patēriņu, kā arī veidojot nepievilcīgu ainavu.
Būtiskākie normatīvo aktu prasību pārkāpumi pazemes ūdeņu aizsardzības jomā degvielas uzpildes stacijās ir pretinfiltrācijas seguma un pretinfiltrācijas uztvērēja trūkums darba zonā un ap cisternu uzpildes iekārtām, radot draudus avāriju gadījumā piesārņot grunti un pazemes ūdeņus.
Lai samazinātu izgāztuvēs nonākošo atkritumu daudzumu un nodrošinātu racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas izveidi, ir jānodrošina iepakojuma savākšana un nodošana tālākai pārstrādei, nevis atkritumu nokraušana neatļautās vietās. Par pārkāpumiem atbildīgās personas ir sauktas pie administratīvās atbildības, kā arī tiek izdoti rīkojumi un noteikti termiņi pārkāpumu novēršanai.
— Minējāt kokzāģētavas, bet kā ar lopu fermām?
Īpaša vērība tika pievērsta arī lopu novietnēm un kūtsmēslu apsaimniekošanai. Diemžēl bieži vien kūtsmēslu kaudzes pamatne nav izklāta ar noteci aizkavējošiem materiāliem — salmiem, kūdru. Arī to virsma nav izklāta ar materiāliem, kas kavē mēslos esošā amonjaka un metāna izgarojumus vidē, kā tas ir noteikts prasībās. Pie lauku saimniecības kūts tas būtu ne tikai videi draudzīgāk, bet arī vizuāli pievilcīgāk gan pašiem saimniekojot, gan garām braucošajiem. Lielākām saimniecībām termiņš vēl līdz 2014. gadam ļauj būvēt krātuves kūtsmēslu un vircas uzkrāšanai, jo tas prasa lielus naudas ieguldījumus.
— Vai Ludzas rajonā 2007. gadā ir konstatēta dabas piesārņošana, kur, kāda, vai sodīti vainīgie?
— Ludzas rajonā 2007.gadā notika divas nopietnas avārijas, kurās pastāvēja vides piesārņošanas draudi. Viena avārijas situācija bija saistīta ar ceļu satiksmes negadījumu Isnaudas pagastā, kā rezultātā tika bojāta autokrava un vidē nokļuva ķīmiskās vielas — krāsas un lakas. Lai mazinātu piesārņojumu, operatīvi tika uzsākti avārijas seku likvidācijas darbi, piesaistot vietējos uzņēmumus, bet tālāku avārijas seku likvidāciju veica speciālisti ar pieredzi šādās situācijās, tāpēc vide tika pasargāta no ķīmisko vielu ietekmes. Otra avārijas situācija saistīta ar negadījumu uz Ludzas dzelzceļa līnijas pārbrauktuves Runtortā, kur sadūrās vilciena sastāvs ar kravas automobili. Negadījumā tika bojāta vilciena lokomotīves degvielas tvertne un vidē nokļuva dīzeļdegviela. Lai mazinātu piesārņojumu, sākotnēji gar dzelzceļa līniju noplūdes pusē grāvī tika izbērts absorbents. SIA SG Baltic veica piesārņotā sliežu ceļa posma 1340 m garumā apstrādi ar speciāliem tīrīšanas līdzekļiem. VAS Latvijas dzelzceļš Daugavpils ceļu distances Rēzeknes nodaļa izstrādāja un iesniedza VVD Rēzeknes RVP pasākumu plānu piesārņojuma likvidācijas darbiem, kuri turpināsies līdz laikam, kamēr tas neradīs draudus videi un cilvēku veselībai.
— Pašlaik daudzi būvējas un rok piemājas dīķus. Ko varat teikt šajā sakarā? Vai tiek konstatēti kādi pārkāpumi? Kas jāievēro zemes īpašniekiem?
— Jā, ļoti izplatīta darbība pēdējā laikā ir dažāda izmēra un dažādiem nolūkiem paredzētu dīķu rakšana. Dīķa kā mākslīga ūdensobjekta ierīkošanas darbi ir uzskatāmi par būvniecību. To ierīkošanas kārtība ir noteikta. Tāpēc personām, kas plāno savā īpašumā ierīkot dīķi, pirmkārt, ir jāgriežas savā pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai šī darbība atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Nākamais solis ir Būvvaldē noskaidrot, vai ir nepieciešams būvprojekts un būvatļauja. Tie nav nepieciešami, ja pēc būvdarbu apjoma un būvvietas saskaņošanas LAD teritoriālajā struktūrvienībā viena zemes īpašuma robežās veic šādus būvdarbus — raktu dīķu ierīkošana bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha.
Pirms dīķu rakšanas, jo sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (dabas liegumos, dabas parkos u.c.) un ūdensobjektu (ezeru, upju un strautu) aizsargjoslās, zemes īpašniekam ir jāapmeklē Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, kur jānoskaidro, vai dīķa rakšana tur ir atļauta un kādi dokumenti ir jāsakārto. Tādējādi tiks samazināta iespēju iekulties nepatikšanās nezināšanas dēļ.
Ja dīķa ierīkošana plānota lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemēs, tad nepieciešams saņemt zemes transformācijas atļauju. Ja dīķa rakšanas rezultātā izņemto zemi (grunti) paredzēts realizēt vai pārvest uz citi īpašumu, zemes īpašniekam Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē ir jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir sarežģīts process, bet tas ir paveicams, un tad īpašniekam nav problēmu ar platību mērījumiem un izmaiņām zemes robežu plānā.
— Painformējiet, lūdzu, kas būtu noteikti jāzina iedzīvotājiem, pašvaldībām, iepazīstiniet ar, jūsuprāt, aktuālāko vides aizsardzības jomā!
— Risinot jautājumus par apkārtējās vides saudzēšanu un kopšanu, esam guvuši atbalstu un sadarbojušies ar Valsts mežu dienestu, Lauku atbalsta dienestu (LAD), Ludzas būvvaldi, Zemes dienestu, Zemesgrāmatu nodaļu, policiju un pašvaldībām. Paldies arī tiem aktīvajiem pilsoņiem, kam patiesi rūp dabas aizsardzība un kas mūs informē par dažādām aizdomīgām darbībām tālākās un tuvākās Ludzas rajona vietās, jo pārvaldes inspektoru iespējas un resursi ir ierobežoti. Paldies tiem, kas izsaka savus priekšlikumus par kaimiņos pieteiktajām darbībām, jo tas var būt pamatojums prasību noteikšanai un īpašas uzmanības pievēršanai kādam objektam.
Daudzu uzņēmumu pārstāvji jau vaigā pazīst mūsu prasīgos inspektorus, kuri ar atbildību pilda savus dienesta pienākumus, gan modri uzraugot objektus un konsultējot interesentus, gan sodot pārkāpējus, kuru rīcība izraisījusi nevēlamas izmaiņas vidē. Uzliktās soda naudas pārkāpēji pārskaita valsts budžetā, tāpēc nepamatoti ir izteikt pārmetumus inspektoriem par materiālo ieinteresētību, piemērojot sodu, jo nekāda saite tur nepastāv. Administratīvo pārkāpumu sodi par vides aizsardzības prasību neievērošanu ir bargi. Daudzos likuma pantos noteiktie sodi fiziskai personai ir no Ls 50 līdz pat vairākiem simtiem latu. Tāpēc šaubu gadījumā pirms darbības uzsākšanas dabā aicinām neslinkot un vērsties pēc informācijas pie Ludzas nodaļas kolēģiem, jo tas atmaksāsies neuzlikto soda naudu apjomā un novērsīs negatīvas emocijas. Soda nomaksa neatbrīvo no paveiktās skādes novēršanas, un tad izrakto dīķi var nākties aizrakt vai uzbērto krastu — attīrīt, iegūtā smilts vai grants krava izmaksās desmit reizes dārgāk par cerēto.
— Vai varat pateikt dažus labus uzmundrinošus vārdus sarunas nobeigumā?
— Pielikt roku vides saudzēšanā vajadzētu ikvienam. Veicot nelielus darbiņus ikdienā, katrs var sniegt savu devumu. Piemēram, nededzinot krāsnī plastmasas pudeles, veco TV un tosteri nododot pārstrādei, nevis izmetot mežā, taupot dzeramo ūdeni, jo mūsu akās tas vēl ir tīrs, bet daudzviet pasaulē to jau pērk veikalā, izmantot auduma tīkliņu, ejot iepirkties, nevis vairot plastmasas maisiņu birumu pār pasauli, krūmu un zaru dedzināšanai cirsmās un ceļmalās neizmantot melni kūpošās riepas u.tml.. Pavisam drīz saulīte nokausēs salu no nogāzēm. Ja pagājušogad nav nopļautas laukmalas, tad jāņem rokās grābeklis, nevis sērkociņi, jo uguns savā ceļā neko nežēlo.
Un tad, iespējams, arī mazbērni priecāsies par Latvijas dabu, svaigo gaisu un mūsu domas būs pievērstas ilglaicīgākām vērtībām.