ēdināšana lauku un pilsētas skolās tiek organizēta atšķirīgi

Iveta ČIGĀNE

Domāju, ka lielu daļu vecāku uztrauc tas, ko un kad viņa bērns ēd skolā. Šim jautājumam pieskārāmies pērn, kad rakstījām par skolēnu ēdināšanu Ludzā, Kārsavā un Zilupē. Šoreiz to apskatīsim nedaudz citā aspektā — kā tiek ēdināti skolēni lauku pamatskolā un pilsētas lielas skolas ēdnīcā?

Visiem Pušmucovas pagasta skolēniem — brīvpusdienas
Lai noskaidrotu, cik skolēna ēdināšanai tiek tērēts lauku skolā, sazinājāmies ar Pušmucovas pamatskolas skolotāju Veroniku KUKURĀNI.
— Mūsu skolā pagasta padome ir nodrošinājusi brīvpusdienas visiem pašvaldībā dzīvojošajiem skolēniem. Mēnesī vienam skolēnam tiek tērēti 4 lati 50 santīmi. Bērni no citiem pagastiem par ēdināšanu maksā skaidrā naudā, taču tāpat Ls 4,50.
Ēdienkarte skolā ir daudzveidīga. Tiesa, tikai vienu dienu ir zupa, pārējās dienās — otrais un saldais ēdiens.
Esam ievērojuši, ka tad, kad tika piedāvāti trīs ēdieni, zupa parasti netika apēsta. Tāpēc tagad esam palikuši pārsvarā pie otrā ēdiena un saldā.
Par gaļas piegādi esam noslēguši līgumu ar Rēzeknes gaļas kombinātu (viņi skolām piedāvā dažādas atlaides), maize tiek atvesta no Balviem, — tā V. Kukurāne.
Savukārt skolas direktore Alla LOČMELE atzīst, ka tik nelielu maksu nevarētu saglabāt, ja skolēnu ēdināšanas procesā neiesaistītos bērnu vecāki. Viņi sagādā skolas kopgaldam burkānus, sīpolus, kartupeļus, kāpostus, ābolus utt..
Pušmucovas skolā algu pavāram, maksu par izlietoto enerģiju un visus pārējos tēriņus apmaksā pašvaldība.

Ludzas skolu ēdnīcās strādā privātfirmas
Ludzā, kur pilsētas ģimnāzijā mācās 750 skolēnu, ēdināšanas problēmas ir pavisam citas. Par bērnu ēdināšanu skolā rūpējas divas privātfirmas — SIA Raut V un SIA Lean.
Sarunā ar firmas RautV vadītāju Anitu SMIRNOVU noskaidrojām, ka jau nākamajā domes sēdē firma lūgs atļauju domes deputātiem paaugstināt maksu par pusdienām.
— Jau divus gadus maksa par pusdienām gan mūzikas pamatskolā, gan 2. vidusskolā, gan LPĢ nav tikusi palielināta. Taču to, cik strauji pieaug dzīves dārdzība un inflācija, izjutusi ir katra ģimene.
Pilsētnieki atrodas pavisam citā situācijā nekā lauku skolēni. Tā kā mēs esam privātfirma, mums ir jāmaksā par visu pašiem. Arī par elektrību, telpu īri Ludzas domei, utt.. Ludzas pašvaldība, izņemot kontroli un brīvpusdienu piešķiršanu (LPĢ brīvpusdienas piešķirtas 49 skolēniem), šajā procesā pilnīgi neiesaistās. Tas viss atsaucas uz pusdienu cenu skolās. Cik tas ir pareizi? Neņemos spriest, taču salīdzināt lauku pašvaldību un Ludzas pilsētas tēriņus šajā jomā nevar.
Tas ir mūsu privātais bizness. Ja iekasētie līdzekļi mums būtu jāizmanto tikai produktu iegādei un 18 darbinieku atalgojumam, tad par ēdināšanu būtu jāmaksā pavisam cita summa. Taču tagad, kad esam pievienoti pilsētas apkures sistēmai, tikai par siltumu firmai ir jāmaksā ap 400 latu mēnesī. Bet kur paliek maksa par elektrību, īre, algas, nodokļi, utt.? Ar zaudējumiem taču nevar strādāt neviens uzņēmums. Arī mēs.
Esam ieguldījuši lielus līdzekļus kafejnīcu remontā internāta ēkā un 2. vidusskolā. Un, galvenais, esam izveidojuši veselu sistēmu, lai panāktu, ka bērni ēd veselīgas pusdienas, nevis čipsus vai saldumus. Kafejnīcā ir vairāku veidu kartes.
Komplekso pusdienu karte maksā 3 latus nedēļā, un tajā iekļautas pusdienas (visi trīs ēdieni) katrai dienai.
Tuvākajā nākotnē plānots, ka šī pusdienu karte dalīsies : par vienu varēs iegādāties pusdienas ar 3 ēdieniem, par otru — tikai otro ēdienu, kompotu un maizi. Šis ir vēl viens solis, ko uzņēmums sper pretī skolēnam. Gadās taču, ka vecākiem nav tik daudz naudas, lai iegādātos pilno komplekso pusdienu karti, vai arī bērns nevēlas ēst zupas.
Ir pusdienu karte nedēļai. Uz tās ir norādīts bērna vārds un uzvārds, kā arī klase, kurā viņš mācās. Tas izslēdz iespēju, ka šo karti varētu atņemt un izmantot lielākie skolēni. Ja bērns nav pusdienojis, palikusī naudiņa tiek pārskaitīta uz nākamo karti.
Pie mums ir iespēja iegādāties arī beztermiņa pusdienu karti. Tās cena arī ir 3 lati, un arī uz tās ir norādīts bērna uzvārds, vārds, klase. Beztermiņa karti var izmantot jebkurā kafejnīcas darba laikā un iegādāties ēdienu, ko bērns vēlas. Tiesa, pie mums netiek pārdoti neatļautie saldumi,čipsi vai limonādes. Ar beztermiņa karti var paēst gan internāta kafejnīcā, gan mūzikas pamatskolas kafejnīcā.
Vēl ir diētiskā karte. Pēc izskata tā ir tāda pati kā citas, tikai uz tās ir atzīme — diētiskā. Izmantojot to, bērns var iegādāties tikai tādus produktus, kādi viņam ir atļauti. Šīs kartes tiek izdotas individuāli, pēc konsultācijas ar vecākiem. Tiesa, visu 7 gadu laikā, kamēr strādā kafejnīca, šo karti vēl nav izmantojis neviens skolēns. Iespējams, ka vecāki par šādu iespēju nav informēti.
Pēc mūsu sistēmas vienādu pusdienu karti saņem gan tas skolēns, par kuru maksā vecāki, gan tas, kuram pašvaldība ir piešķīrusi brīvpusdienas. Lai arī kādam tas var šķist sīkums, taču bērni šajā ziņā ir ļoti jūtīgi, bet mūsu karšu sistēma ļauj sociālo problēmu apiet.
Dienā internāta kafejnīcā tikai kompleksās pusdienas ēd ap 300 skolēnu.

Mūzikas pamatskolā situācija nedaudz savādāka
Arī ar bērnu ēdināšanu nodarbojas SIA Raut V, taču situācija ir nedaudz savādāka, jo pusdieno ap 60 bērniem, visi ierodas ēst skolotāja pavadībā. Pavārītes zina katru bērnu, katra gaumi. Cits ēd vairāk, cits mazāk.
Katrai porcijai ir noteikti izmēri. Visās kafejnīcās pusdienās ir paredzēti 250 g zupas, ne mazāk kā 50 g gaļas, putras — 200 g, (kartupeļi — 150 g), salāti — 20 g. Klāt kompots un maize.
Mazajiem bērniem šīs porcijas varbūt ir par lielu, savukārt 12. klasei — par mazu. Taču mēs rēķinājām vidējo.

Nepieciešams pašvaldības atbalsts
Protams, Ludzā situācija ir savādāka kā lauku pašvaldībās, kur katrs skolēns ir zelta vērtībā un jāizmanto dažādi atvieglojumi, lai pievilinātu savas pašvaldības skolai bērnus. Arī ar brīvpusdienām. Taču atbalsts skolēnu ēdināšanas jautājumā nepieciešams arī privātajam uzņēmumam.
SIA Raut V nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu skolēnu ēdināšanu, taču, kā atzīst uzņēmuma vadība, ar labdarību tā nodarboties nevar. Tāpēc arī Ludzas pašvaldībai būtu jāatrod iespēja iet pretī uzņēmumam, kaut vai samazinot īres vai apkures maksu.