Dzīvokļu jautājums
Sergejs TIMOFEJEVSValsts aģentūra Mājokļu aģentūra no š. g. 19. janvāra līdz 8. februārim rīkoja konkursu. Tā uzvarētāji — 100 daudzdzīvokļu nami — varēja iegūt tiesības uz bezmaksas energoauditu. Laime uzsmaidīja arī Ludzai. Māja 18. Novembra ielā 16 ieguva šīs tiesības. Ko tas nozīmē šī nama iedzīvotājiem? Kas tas ir — energoaudits?
Nedaudz teorijas
Ar 2006. gadu stāsies spēkā ES direktīva Ēku energoefektivitāte, kas pieprasa samazināt enerģijas patēriņu, līdz ar to ierobežojot apkārtējās vides piesārņojumu un samazinot valsts atkarību no importētajiem energoresursiem. Direktīvas mērķis — panākt, lai katrā Eiropas valstī tiktu ievēroti būvnormatīvi. Mūsu valsts būvnormatīvi paredz gadā izlietot 80 kWh siltumenerģijas uz vienu kvadrātmetru. Šīm prasībām atbilst tikai neliela dzīvojamo namu daļa. Daudz saražotā siltuma iet zudumā caur namu jumtiem, logiem, sienām... ES cīnīsies pret nepamatotiem siltumenerģijas zudumiem. Varētu tikt piemērotas sodu sankcijas par direktīvas Ēku energoefektivitāte neievērošanu, kā arī palielināts nodoklis par atmosfēras piesārņošanu.
Skaidrs, ka nevajadzētu gaidīt soda sankciju piemērošanu, turklāt siltumenerģijas ekonomija ir pašu iedzīvotāju interesēs. Tāpēc Mājokļu aģentūra jau kopš 2003. gada realizē programmu Mājokļu energoefektivitāte. Šīs programmas ietvaros arī tika organizēts minētais konkurss. Mājokļu attīstības departamenta direktors Valdis ZAĶIS ir apmierināts ar konkursa rezultātiem. Tajā piedalījās 195 nami. Visaktīvākais bija Vidzemes novads. Taču arī Latgalē nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Konkursam bija izvirzīti 37 nami, 13 no tiem kļuva par uzvarētājiem.
Šajos 100 daudzdzīvokļu namos divas firmas — Ekodoma un CarlBro — novērtēs apkures un ventilācijas sistēmu, mājas konstrukciju tehnisko stāvokli, lai noskaidrotu siltuma zuduma vietas. Mājai tiks izsniegta t.s. energopase, kurā būs norādīts, kādi pasākumi jāveic siltuma zudumu samazināšanai.
Un tagad — dzīves proza
Mājas vecākais B. ZADVINSKIS, protams, ir priecīgs, ka izdevies kļūt par konkursa uzvarētāju. Energoaudits mājā tiks veikts bez maksas. Taču viena māja — tas ir piliens vajadzību jūrā.
— Energoaudits un it īpaši renovācija būtu jāveic visām celtnēm pilsētā,— zina teikt SIA Ludzas apsaimniekotājs rīkotājdirektors Ēriks GUTĀNS. — Bet, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus, neviens līdz šim vēl nav pateicis. Cerēt, ka iedzīvotāji visu izdarīs par saviem personiskajiem līdzekļiem? Energoaudits, protams, nepieciešams, taču vājos punktus mēs zinām tāpat. Tie ir jumts, ārsienas, pagrabi, logi, durvis. Svarīgi zināt arī, kad beidzas namu lietošanas termiņš (namu dzīves cikls), cik ilgi tie vēl spēs kalpot bez remonta. Arī par ES fondu palīdzību šo jautājumu risināšanā pagaidām nekas nav dzirdēts.
Dzīvokļu jautājums kļūs īpaši aktuāls pēc gadiem 30-40, kad beigsies paneļu namu lietošanas laiks. Eksperti apgalvo, ka ķieģeļu namu, t.s. hruščovku, ekspluatācijas termiņš ir 120 gadu, jo tiem pamati esot ielikti ļoti stipri, pat četrreiz stiprāki nekā vajadzēja, un to būvniecībā izmantots īpašs betons. Turpretī paneļu namiem tik ilgs mūžs netiek prognozēts.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2004. gadā sāka izstrādāt programmu, kuras mērķis — stimulēt iedzīvotāju iesaistīšanu energoaudita un tam sekojošu remontdarbu veikšanā laikā no 2005. līdz 2008. gadam. Taču tās reāla izpilde pagaidām nav jūtama.
Šā gada februārī ministrija izrādīja vēl vienu iniciatīvu — panāca vienošanos ar Hipotēku un zemes banku par hipotekārā kredīta piešķiršanu dzīvokļu iegādei un remontam. Valsts garantiju nodrošināšanai tiks izmantoti mājokļu garantijas fondam piešķirtie līdzekļi. Valsts sāks izsniegt galvojumus pirmajām iemaksām. Bet pirms tam jāveic izmaiņas Mājokļu attīstības kreditēšanas programmā.
Ideālais variants: pēc energoaudita veikšanas un energopases saņemšanas mājas iedzīvotāji vēršas ar lūgumu bankā izsniegt aizdevumu mājas renovācijai. Par garantu var būt gan pašu iedzīvotāju izveidotā mājas apsaimniekošanas sabiedrība, gan namu pārvalde. Taču dzīvē viss nav tik vienkārši.
— Cik es saprotu, valdības politika ir vērsta uz to, lai paši iedzīvotāji ņemtu kredītu mājas renovācijai,— iesākto turpina sarunu Ē. Gutāns.— Summa nav mazā — apmēram 30 līdz 70 tūkstoši. Kā to saņemt? Ja mājai nebūtu parādu (būtu apmaksāts vismaz 95 % rēķinu), mēs varētu palīdzēt. Renovācija, protams, iedzīvotājiem būtu ļoti izdevīga. Pēc profesionāli veikta energoaudita un kvalitatīva remonta maksa par siltumu samazinātos gandrīz divkārt. Bet ko darīt ar parādiem?
Remonts uz parāda
Mājas vecākais B. Zadvinskis ir visai piesardzīgs, runājot par bankas kreditēšanu: — Kredītu paņemt ir viegli, bet pamēģini to pēc tam atmaksāt. Aizņēmumu var ņemt ražošanas uzņēmums, jo ir cerība, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies. Bet māja taču neko neražo. Pie tam ne jau visi īrnieki strādā.
Kā alternatīvu risinājumu viņš redz visu ludzāniešu kooperēšanos. Lūk, kā viņš to iedomājas.
Ir SIA Ludzas apsaimniekotājs. Uz tā bāzes varētu veidot krājsabiedrību vai akciju sabiedrību: Ludzas apsaimniekotāju sadalīt kapitāldaļās vai akcijās. Daļu no tām sadalīt starp ģimenēm, kas dzīvokļus privatizējušas, bet neprivatizēto dzīvokļu īrnieku daļu nodot domei. Kolīdz cilvēks dzīvokli privatizē, viņa akciju daļu dome nodod īpašniekam. Līdz ar to, spriež B. Zadvinskis, ikviens iedzīvotājs būs ieinteresēts un jutīsies kā saimnieks. Kopsapulcēs varētu lemt, kā izlietot līdzekļus. Esošos līdzekļus, piemēram , šogad novirzīt kāda nama renovācijai. Citas mājas iedzīvotāji zina, ka šogad viņu mājā nekas netiks izdarīts, toties nākošgad tiks uzlikts jauns jumts. Līdz ar to nevajadzēs ņemt bankā aizņēmumu un Ludzas apsaimniekotājam pasūtījumu netrūks.
Protams, tas ir tikai priekšlikums. Cik tas ir ekonomiski pamatots un vai nav pretrunā ar Latvijas likumdošanu, jāizvērtē speciālistiem. Atcerēsimies tikai, ka dzīvojamais fonds netiek atjaunots jau kopš 1991. gada. Un cik ilgi bez kapitālā remonta mums kalpos daudzdzīvokļu nami? Izeja jāmeklē.