Dzidra dukšta darbu sāk ar optimismu

No direktores CV
Dzidra ir dzimusi viļāniete, beigusi LU Bioloģijas fakultāti, pēc profesijas bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja, vēlāk Rēzeknes Augstskolā ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu. 21 gadu viņa strādājusi Kaunatas vidusskolā par ķīmijas skolotāju un 13 no tiem bijusi direktora vietniece mācību darbā, vadījusi Rēzeknes rajona ķīmijas skolotāju metodisko apvienību, 8 pēdējos gados paralēli darbam skolā bijusi lektore RA bakalaura programmās, bet pērn — arī maģistrantūras programmās.
Dzidras Dukštas CV izlasām, ka pēdējo sešu gadu laikā viņa ir pabeigusi vēl 20 dažādus kursus, tostarp ieguvusi skolu vērtēšanas eksperta sertifikātu, ir viena no 16 Latvijas pedagogiem, kas UNDCP un ANO kursos ieguvusi multiplikatora sertifikātu konkurss bija 50 uz 1vietu, ir vadījusi tālākizglītības seminārus un kursus Latgales skolotājiem audzināšanas, metodiskā darba, veselības mācības jautājumos.
Dzidra ir vai nu pati izstrādājusi, vai arī iesaistījusies darba grupās daudzu vērienīgu, arī starptautisku projektu rakstīšanā un realizēšanā.
No daudzajām oficiāli gūtajām atzinībām vislielāko gandarījumu pašai sagādājis laureāta nosaukums RA rīkotajā 1. kursa studentu akcijā Mans skolotājs.

— Jūsu dzīvē ir noticis krass pavērsiens. Maināt dzīves un darba vietu, amatu, kurā daudz sasniegts. Tas ir ļoti nopietni. Kas Jūs pamudināja spert šādu soli?
— 13 gadus esmu nostrādājusi par direktora vietnieci mācību darbā. Pa šo laiku esmu pabeigusi maģistrantūru, darbojusies ar studentiem RA, ieguvusi un praksē pārbaudījusi daudzas jaunas idejas. Visu laiku mācos pati un palīdzu to darīt citiem. Apzinājos, ka varu paveikt vairāk nekā, esot savā amatā. Izaugsme līdz direktora amatam bija notikusi, bet tai pašā laikā es nevēlējos nevienu pastumt malā, lai ieņemtu viņa vietu. Tas nebūtu godīgi. Tāpēc tad, kad Rēzeknes rajona avīzē izlasīju par konkursu uz LPĢ direktora amatu, nolēmu piedalīties. Vienīgais, ko pirms tam noskaidroju, vai konkurss nav formāls, vai te nav jau agrāk izvēlēts savs kandidāts. Man domē atbildēja, ka izvēle notiks tieši konkursa rezultātā. No konkurences nebaidījos. Nekad nebūtu piedalījusies konkursā ārpus Latgales, jo uzskatu, ka vislabāk cilvēks var justies tieši savā novadā. Manam lēmumam mainīt dzīvi bija arī citi priekšnoteikumi. Kaunatas skola tikko ir sekmīgi akreditēta, tāpēc bez sirdsapziņas pārmetumiem varu aiziet, atstājot kolēģiem padarītu darbu. Mani dēli ir pieauguši, tāpēc arī šai ziņā esmu neatkarīga. Jauno darbu uztveru kā iespēju realizēt uzkrātās zināšanas dzīvē. Jau domē teicu, ka nāku ar lielu apņemšanos strādāt.
— Pastāstiet, ar ko interesanta ir Kaunatas vidusskola? Ko īpašu Jums izdevies paveikt?
— Skolā mācās 350 skolēni. Vislielāko prieku un gandarījumu man sagādā darbs klasē. Vienmēr ar prieku eju stundās. Saskarsme ar skolēniem allaž pozitīvi uzlādē. Visas problēmas atrisinām mierīgi, uz līdzvērtības principiem. Man allaž izdevies to izdarīt, nepaceļot balsi. Visi zina, ka esmu stingra, bet problēmas var atrisināt. Skolā realizējam 7 izglītības programmas. Bez vispārizglītojošām abās (krievu un latviešu) valodās ir arī humanitārā virziena programma un divas programmas bērniem ar speciālām vajadzībām.
Esam Eiropas sertificēta veselību veicinoša skola.
Esam vienmēr ļoti centušies, lai skolotāji skaidri zinātu, kā strādāt, lai pedagogam nebūtu jādzīvo stresā par jaunām, nesaprotamām prasībām. Tā tas bija ar jauno standartu. Tāpēc pērn sadarbībā ar Viļānu vidusskolu uzrakstījām projektu LVAVA, lai vasarā saviem skolotājiem varētu piedāvāt nometni, kurā kopā izpētītu jauno standartu, reizē izmantojot arī ekskluzīvas atpūtas iespējas. Tā mēs 7 dienas dzīvojām sanatorijā Rāzna — pa dienu strādājām, gatavojāmies jaunajam mācību gadam, paralēli standarta studēšanai pēc jaunas metodikas izstrādājām pārbaudes darbus dabas zinībās 4. klasei visam gadam, arī skolēniem ar speciālām vajadzībām.
Otrs nometnes posms notika atpūtas bāzē Ezerkrasti pie Rāznas ezera. Nometnes rezultāts — skolotājs ir komfortabli atpūties un sagatavojies strādāt pēc jaunajām prasībām. Pirmo septembri uzsākām bez stresa. Es ļoti priecājos, ka izdevās reāli palīdzēt skolotājiem.
Savā skolā attīstījām skolēnu pašnovērtējumu, kad katrs skolēns regulāri analizē savus sasniegumus, salīdzinot viena semestra rezultātus ar nākamā, arī mācību gados. Ar skolēniem, kuriem sekmēs vērojams liels kritums, strādājām individuāli. Vēlāk daudzi ir teikuši paldies, ka laikus pamanījām viņu problēmas. Tā mums ir iestrādāta sistēma. Ļoti jauka metodika, kas labi strādā un dod rezultātu gan pedagogam, gan skolēnam, gan vecākiem.
Ar lielu lepnumu varu stāstīt, kā šogad veicās samariešu kustības konkursā Glābiet — 2006. Izgājām atlases kārtu (bioloģija, pirmā palīdzība, intelektuālais tests), tikām Latvijas finālā, visiem par pārsteigumu, pārliecinoši uzvarējām, bet pasaules sacensībās Vācijā mūsu komanda ieguva trešo vietu. Tas ir kolosāls sasniegums, kas pierāda: ar darbu var sasniegt visu, un nav svarīgi, kur tu mācies. Izsludinot konkursu, starp citu, bija norāde, ka piedalīties vajadzētu lielajām pilsētu skolām.
Par Kaunatas skolu varu stāstīt bezgala daudz, bet svarīgākais — esmu centusies, lai skolā visi varētu strādāt mierīgi, nosvērti, pārliecināti. Lai nebūtu milzīga stresa pirms pārbaudēm, visu esmu radusi izdarīt laikā un sistemātiski. Līdz lēmuma pieņemšanai skolā to izdiskutējam, izstrīdamies, bet, ja pieņemam, tad stingri pildām.
Galvenais — izanalizēt situāciju, izvērtēt. Tad ir skaidrs, kas un kāpēc man ir jādara. Nekad viss nebūs ideāli. Viss ir procesā. Bet rīcībai jābūt plānotai un apzinātai.
— Esat sākusi iepazīt skolu. Vai Jums bija kāds agrāk izveidojies priekšstats? Tas apstiprinājās vai mainījās?
— Ludzā esmu kādreiz bijusi kā ekskursante. Tas arī viss. Man te nav ne radu, ne draugu, ne paziņu. Tikko atklāju, ka Kārsavā strādā mana klases biedrene ārste Silvija Jaudzema.
Pirms iesniedzu dokumentus konkursam, atnācu paskatīties, kur skola atrodas. Ieraugot skolas ēku, sirds sāka pukstēt straujāk: mūsdienīga, renovēta. Ir prieks tādā strādāt. Kad izstaigāju telpas, šis priekšstats vēl pastiprinājās. Paldies visiem, kuri ir strādājuši pie renovācijas. Te ir redzams, cik mērķtiecīgi izmantoti līdzekļi un labs rezultāts sasniegts. Gribētos, lai skolēni novērtētu un saudzētu šīs telpas. Ludzas skolēniem tiešām ir dota brīnišķīga iespēja mācīties tik mūsdienīgā un sakoptā vidē.
Esmu jau satikusies ar direktora vietniecēm Valentīnu Abricku un Renāti Bondari — ļoti erudītas, atbildīgas kolēģes. Man ir liels prieks, ka tas ir tā.
Mācību darbā, domāju, pāriesim uz citu metodiku savā darba izvērtēšanā, būs izmaiņas arī metodiskajā darbā. Ģimnāzijā tikai 5% pedagogu pabeiguši maģistrantūru. Tas nav daudz. Vēlos rosināt skolotājus izvēlēties studijas maģistrantūrā. Starp darbu ģimnāzijā un maģistrantūras zināšanām nākotnē, domāju, būtu jābūt vienlīdzības zīmei. Jāmācās visu mūžu. Skolēni aug, mums jāaug viņiem līdzi. Tas arī maina domāšanu. Vairāk būtu jāpilnveidojas audzināšanas jomā. Pavisam maz pedagogu ir izglītojušies audzināšanas kursos. Tas ir ļoti būtiski saskarsmei. Ir jaunas metodikas, ko var izmantot. Ir ļoti svarīgi apzināties, ko prasa jaunais standarts. Tas katram sev jāsaliek pa plauktiņiem un jārada iekšējā stabilitāte. Ir vieglāk pieņemt visu jauno, ja pats studē. Tāpēc es domāju, ka mācības maģistrantūrā ir ļoti būtiskas. Kaunatā jau 30% skolotāju ir šī līmeņa izglītība.
2008. gadā ir skolas akreditācija. Mums ir 5 semestri laika tai rūpīgi un pakāpeniski sagatavoties.
Plānoju, ka skolā pievērsīsimies arī zinātniski pētnieciskajam darbam, kas mūsdienu skolniekam ir ļoti vajadzīgs, sagatavojoties studijām.
Ļoti labi, ka darbu sāku tagad, vasarā pietiks laika visu izpētīt, un augustā metodiskajās komisijās un pedagoģiskās padomes sēdē varēsim jau runāt par konkrētām lietām. Nekāda revolūcija nenotiks, varbūt nedaudz mainīsim pieeju.
— Vai Jūs pārstāvat kādu politisko partiju?
— Nē! Nepārstāvu nevienu partiju. Esmu savulaik bijusi vienīgi komjaunatnē. Uzskatu, ka skolā nav jābūt politizētai videi. Nedomāju arī nevienai partijai pievienoties.
— Ludzā gandrīz visi viens par otru kaut ko zina. Mazpilsētas īpatnība. Tāpēc arī par Jūsu kā jaunatnācējas personību ir liela interese. Pastāstiet par savu ģimeni!
— Labprāt. Man ir liels prieks par abiem dēliem. Vecākais ir beidzis Aizsardzības akadēmiju, maģistrantūru DU, papildinājis zināšanos Kembridžā un strādā Rēzeknē, Robežsardzes koledžā, dzīvo Rēzeknē. Viņš turpina izglītoties.
Jaunākais arī jau ir ieguvis I līmeņa augstāko profesionālo izglītību Policijas akadēmijā, tagad turpina tur mācības. Strādā Viļānos, dzīvo Rikavā. Man ir ļoti paveicies ar abām vedeklām, saprotamies ļoti labi. Abu dēlu ģimenēs ir pa meitiņai. Ļoti priecājos par mazmeitiņām, jo savulaik pati esmu vēlējusies meitas. Nu sapnis piepildījies.
Dēli nekad man nav sagādājuši lielus sarūgtinājumus. Arī tad, kad viņi mācījās skolā, man nav nācies par viņiem sarkt. Uzskatu, ka bērniem noteikti ar kaut ko interesantu jānodarbojas arī ārpus stundām, tas veido raksturu, iemāca organizēt laiku. Abi mani puiši savulaik dejoja balles un tautas dejas, pievērsās sportam, jaunākais — mūzikai. Vienmēr esam spējuši saprasties, esmu priecīga arī par to, ka dēli nesmēķē, ka ģimenēs ir rūpīgi tēvi un saprotoši vīri.
Ģimene man dod drošības un stabilitātes sajūtu. Mana māsa ir direktora vietniece Viļānu vidusskolā, Latgalē dzīvo arī mani brālēni un māsīcas. Arī dēli nemeklēja laimi svešās zemēs. Ja ģimenē klājas labi, cilvēks arī strādā ar lielāku atdevi, ir nosvērts un mierīgs.
— Kādas īpašības cilvēkos vērtējas visaugstāk, kādas nepieņemat?
— Godīgumu, cilvēkmīlestību, sapratni un zinātkāri vērtēju visaugstāk. Cenšos pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, bet ļoti sāpina, ja pedagogs vardarbīgi veido saskarsmi ar skolēnu un ja skolēns tīši provocē skolotāju uz šo vardarbīgo saskarsmi. Šādas situācijas vienmēr jācenšas ar sapratni risināt, jo tās rada smagus pārdzīvojumus gan skolēnos, gan skolotājos.
Man patīk kolēģos arī tas, ka viņi visu izdara laicīgi, bez steigas, pārdomāti, neatstājot uz pēdējo brīdi. Tas palīdz darbā.
— Jūsu vaļasprieki?
— Projektu rakstīšana un realizēšana ir viens no maniem vaļaspriekiem. Tas ir pat zināms azarts, es gūstu adrenalīnu, kā cits, lecot ar gumiju. Uzrakstu projektu un gaidu, vai tas ir atbalstīts. Ja esmu uzvarējusi lielā konkurencē, tas dod kolosālu pašapziņu, paver jaunas darba iespējas. Ļoti ceru, ka arī Ludzā atradīsies domubiedru pulciņš, kam patiks darbs pie projektu izstrādes, piemēram, iesaistītos starptautiskās sadarbības programmās, kas šobrīd ir ļoti vajadzīgas svešvalodu apguvē, pieredzes apmaiņai u.tml. Domāju, ka iesaistīsimies Socrates programmā, man ir arī sadarbība ar Spāniju vides projektu jomā. Ceru, ka arī tajā darbosimies. Plānu ir daudz. Ļoti ceru uz kolēģu atbalstu.
Spēlēšanās ar mazmeitām man sagādā patiesus laimes brīžus. Arī ciemošanās dēlu ģimenēs vai viņu ierašanās ir skaists vaļasprieks, kas sagādā saskarsmes prieku.
Man patīk čatot draugos. Tā ir ļoti jauka saikne ar skolēniem.
Labprāt strādāju dārzā. Izravēta vaga vai ziedoša puķe man nes prieku.
Patīk lasīt dzeju un ... metodisko literatūru.
Kādreiz daudz tamborēju un adīju, tagad vairs gandrīz nē.
Televīzijā man ļoti patīk raidījums Kas notiek Latvijā? Būtu žēl, ja tas pārtrauktu darbību. Kad pārnāku no skolas, parasti noskatos kādu seriālu, šobrīd tas ir Dziedējošā mīlestība. Tā man ir stunda smadzeņu atslodzei, kad var nedomāt par darba lietām, bet ļauties filmas notikumiem, skatīties to vienkārši kā pasaku, īpaši neiedziļinoties.
Krievijas TV ir ļoti jauki koncerti, jo tie ir saikne ar mūsu jaunību. Ar lielu prieku skatīšos Jauno vilni.
— Jūsu horoskopa zīme?
— Esmu tipisks strēlnieks. Aša, darbā nopietna, atbildīga un precīza. Esmu gan dzimusi pērtiķa gadā un aktivitātēs ārpus darba esmu pavisam savādāka — jautra, atraktīva. Esmu vadījusi kāzas un jubilejas. Nošķiru to, kāda esmu darbā, no tā, kāda brīvajā laikā. Zināmā mērā horoskopu zīmēs dotais raksturojums man atbilst.
— Jūsu noskaņojums šobrīd?
— Esmu noskaņota strādāt. Es ienāku sakārtotā vidē, skolā ar labiem sasniegumiem un lielu potenciālu. Par to paldies direktorei Veronikai Putānei un visam kolektīvam. Paldies par uzticību pilsētas domei. Es domāju, ka darbi mums veiksies. Jau šajā gada kopā ar Rēzeknes rajonu izglītības pārvaldi un Viļānu vidusskolu iesaistīsimies RA Pedagoģijas fakultātes vadītajā projektā Kompetenču paaugstināšana Latgales reģiona skolotājiem jauna pamatizglītības standarta realizēšanai vispārizglītojošā skolā, turpināsim iesāktos darbus.
Mans princips, kas bijis līdz šim un uz ko balstīšos, — novērtēt un izmantot labo, kas ir katrā cilvēkā un kolektīvā. Tas dod stimulu attīstībai.