Darbs eiropā: ko iegūstam un ar ko riskējam?
Dzintra BATŅAIespēju strādāt Eiropā pēc šā gada 1. maija, kad valsts pievienojās ES, apsver aizvien lielāks cilvēku skaits. Daudziem gan ir grūti izšķirties, jo vairāk par visu baidāmies riskēt. Tāpēc tiem bezdarbniekiem, kas piedalījās seminārā Darbs Eiropā: tolerance, iespējas, tiesības, riski, iespējams, būs vieglāk izvēlēties — braukt un nopelnīt, vai palikt te un cerēt, ka darbs pats atradīs darītāju. Tiesa gan, interesi par semināru izrādīja tikai 15 cilvēki, pārsvarā gados jauni, bet arī 15, pēc semināra vadītāju vārdiem, ir daudz.
Sociālie labumi netiek garantēti uzreiz
Eiropas Savienība ir noteikusi pārejas periodu attiecībā uz brīvā darbaspēka kustību no jaunajām dalībvalstīm. Šobrīd tas ir noteikts divu gadu garumā, taču var tikt pagarināts. Šajos pārejas posma gados katra valsts noteikusi, cik darba meklētāju ielaidīs savā valstī un cik lielā mērā sniegs tiem sociālās garantijas. Kaut arī daudzu valstu durvis mūsu darba meklētājiem ir atvērtas un, strādājot legālu darbu, mēs maksājam nodokļus, tomēr valsts sociālās garantijas — pabalsti, pensija, ārstēšanās izdevumu segšana — netiek izšķērdīgi dalīti, turklāt katra dalībvalsts pati nosaka, kādos gadījumos un cik lielā mērā piešķirt sociālo palīdzību. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli. Lai saņemtu kādu pabalstu, prasītājam jāprot argumentēti izklāstīt savu vajadzību. Un te nu bez daudz maz normālām angļu, vācu vai franču valodas zināšanām ir grūti iztikt. Tāpēc valoda ir svarīga, meklējot oficiālu darbu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Izņēmums ir Zviedrija, kas savu sociālo sistēmu ir pilnīgi atvērusi.
Visas ES dalībvalstis ir noteikušas, ka iebraucējs darbu drīkst meklēt 3 mēnešus, bet pēc tam, ja tas nav atrasts, jāpieprasa uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz darba atļauju. Izņēmums ir Dānija, kura darba meklēšanas laiku ir pagarinājusi līdz 6 mēnešiem. Bet, lai dzīvotu Dānijā bez darba sešus mēnešus, jābūt ļoti bagātam, jo tā ir dārga valsts.
Sākot ar jauno gadu, Dānija ir nolēmusi lielā vairumā izsniegt darba atļaujas sezonas darbiem jauno dalībvalstu pilsoņiem, jo ir liels pieprasījums. Bet obligātas ir angļu vai dāņu valodas zināšanas.
Vairākās valstīs darba atļaujas atvieglotā kārtībā izsniegs uz tām vakancēm, kurās paši eiropieši nevēlas strādāt: medicīnas māsas radioloģijā, lopkautuvju, zivju pārstrādes strādnieki, starptautiskie pārvadātāji.
Atgādināsim, ka bez darba atļaujām drīkst doties uz Lielbritāniju, Īriju un Zviedriju.
Vakances meklējiet EURES !
Lai noskaidrotu, kurā Eiropas Savienības valstī var noderēt jūsu prasmes un darba iemaņas un kur, liekot tās lietā, var nopelnīt labu algu, interesējieties EURES tīklā. Tas ir Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls. Tā adrese internetā — http://europa.eu.int/eures. Tur var atstāt arī savu CV, ko izlasīs tikai darba devēji, kuri šim nolūkam speciāli reģistrējas. Protams, pēc palīdzības var vērsties Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas nodaļā pie Ināras Konovalovas vai jebkurā citā nodaļā visā Latvijā.
Profesionālā atzīšana
Viens no būtiskākajiem nosacījumiem darbaspēka kustības reālajai nodrošināšanai ir diplomu un profesionālo kvalifikāciju atzīšana. Lielākā daļa Latvijā izsniegto profesionālās izglītības diplomu tiek atzīti Eiropā (ja mācību iestāde ir akreditēta). Bet ir daudzas profesijas, kas prasa īpašu zināšanu salīdzināšanu (juristi, medicīnas darbinieki, grāmatveži, metālapstrādes speciālisti u.c.).
Lai uzzinātu, vai jūsu profesija atzīta, jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā (AIC) Rīgā, Vaļņu ielā 2 vai tās interneta mājas lapā www.aic.lv http://www.aic.lv. AIC sniedz informāciju un pēc izvērtēšanas izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību jeb sertifikātu.
Galvenie riski
Risks sākas, jau izvēloties firmu, kuras starpniecību izmantot, meklējot darbu. Pirmkārt, jāuzzina, vai firma ir sertificēta. Semināra dalībnieki saņēma sertificēto firmu sarakstus. Atsaucoties uz laikrakstu sludinājumiem, jānoskaidro, vai firmai ir tiesības iekārtot darbā.
Nelegālās darbā iekārtošanas firmas šobrīd pievērsušās Latgalei, jo lielo pilsētu iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki. Un lielākais risks — vienkārši samaksāt prasīto naudu, bet, nokļūstot galapunktā, konstatēt, ka tur jūs negaida ne solītais cilvēks, ne darbs.
Darbā iekārtošanas firmām licenci izsniedz tikai NVA, un katra firma drīkst iekārtot darbā noteiktās valstīs. Protams, jums jau tepat, Latvijā, būs darīts zināms, kurā valstī, kādā firmā un kādu darbu strādāsiet.
Ja esat izvēlējies strādāt nelegālu darbu, jūs nemaksājat nodokļus, tātad jums nav nekādu sociālo garantiju, netiek skaitīts darba stāžs utt., darbs jums var tikt uzteikts jebkurā brīdī. Pastāv jūsu ekspluatācijas risks, bet tikai jūs pats esat atbildīgs par sevi, ja devāties darbā uz savu roku, nelegāli. Risks ir lielāks nekā ieguvums, un tas ir spēcīgs arguments, lai dotu priekšroku likumīgam darbam.
Vēl der atgādināt, ka nekad, nekādos apstākļos nevienam neuzticiet savu pasi, neizlaidiet to no acīm un no rokām! Labāk uzreiz sataisiet vairākas kopijas!
Lai mājiniekiem drošāk!
Mājās palicējiem, saviem tuviniekiem vai draugiem, atstājiet darba līguma kopiju, pēc iespējas detalizētāku informāciju par savu darba devēju ārzemēs, adresi, kur jūs strādājat, kā arī ziņas par firmu, kas iekārtoja jūs darbā!