Bļitkotāji ir optimisti
Vanda ŽULINA
25. janvāris. Otrdiena.
2005. gada pirmā īstā ziemas diena. Naktī minimālā gaisa temperatūra beidzot sasniedz -6°... -7°. Atkal izveidojusies ledus sega uz apkārtējiem ezeriem — gan vēl ne tāda, lai pa ledu droši varētu staigāt un cirst āliņģus. Uz dažiem ezeriem ledus vēl nav, piemēram, daļa Nirzas ezera nav aizsalusi. Spīd saule. Bezvējš, ap pusdienlaiku -3°. Patīkams laiks.
Plkst. 11.00 priekšpusdienā.
Apbraucām Ludzai tuvākos apkārtnes ezerus. Uz Runtortas ezera neviena bļitkotāja. Uzkāpjot uz ledus, tas nokrakšķ. Ledus biezums — ap 7 centimetri netālu no krasta. Blontu dīķi aizsaluši, pat iepriekšējās brīvdienās (22. — 23. janvārī) bļitkotāji te ir manīti. Šoreiz tikai uz viena no lielākajiem dīķiem vientulīgs zemledus makšķernieks. Ledus biezums — ap 8 centimetri. Jānis stāsta, ka makšķerē te apmēram stundu. Neķeras. Izvilkts viens rotans — uz citām zivīm te nav ko cerēt. Rīta pusē bijuši vēl pāris bļitkotāji, bet, tā kā loma praktiski nav, aizbraukuši.
— Vai nav bail kāpt uz tik šaubīga ledus?
— Ja prāts ir, rudenī, kad ūdeņi sāk aizsalt, visus riskus var novērtēt. Ja jūt, ka ledus plāns, neviens prātīgs cilvēks tālāk neies, — skaidro Jānis. — Es jau arī kāpju tikai uz tādas ūdenskrātuves ledus, kur zinu visas zemūdens straumes. Uzmanīgam jābūt. Daudzmaz droši var iet, ja ledus ir vismaz 10 cm biezs. Daudz riskantāk ir pavasarī, kad ledus izturību grūti novērtēt. Pat pieredzējuši bļitkotāji ir ielūzuši ar visu inventāru.
Jānis lielākos lomus šoziem vilcis uz Lielā Pildas ezera. Blontu dīķos ziemas pirmajā pusē bijis reizes 2. Ja ziemā brauc uz šejieni, tātad pēc rotana. Garšīga zivs. Tās dzīvelīgums ir taisni apbrīnojams — atved mājās, iztīra, ieliek ledusskapī, pēc nedēļas izvelk, lai izceptu, bet tā atkususi vēl kustas. Pie dīķa, uz kura esam, plāksnīte ar uzrakstu Privātīpašums, bet saimnieks makšķerniekus prom nedzen. Ja kāds izdomā likt tīklus — tad gan. Jānis uzskata, ka malu zvejnieku melnos darbus ļoti atvieglo katram vienkārši nopērkamie tīkli. Padomju laikos tos varēja dabūt ar lielām pūlēm, tagad — cik vēlies. Kā daudzas preces, tos var uzskatīt par vienreiz lietojamiem. Dažs labs tā arī dara — tikai vienreiz tīklus iemet, zivis izņem, bet sapiņķerējušos tīklu izmet, pat necenšoties sakārtot.
Lielais Ludzas ezers vēl pirms pāris dienām viļņojās kā jūra. Šodien tas izskatās mierīgs. Ledus ir. Tomēr visi nedaudzie bļitkotāji sakoncentrējušies niedrājā pāris metrus no krasta. Te pamatā ir ledus, kas nebija lielajos atkušņos izkusis, un tagad izveidojusies jau biezāka ledus sega. Tālāk par 10 metriem no krasta garantēta aukstumpelde katram, kas tur uzdrošinātos kāju spert. Bļitkotāji ir vietējie ludzānieši, kuri atnākuši, lai baudītu skaisto dienu. Viņi atzīst, ka Lielajā Ludzas ezerā zivju mazāk nekļūst. Nu jau ir trešā ziema, kopš ezerā pārtraukta rūpnieciskā zveja. Rezultātus jau var novērtēt. Var noķert lielākas zivis.
Irinai un Sergejam Rebinoviem zemledus makšķerēšana ir kopīgs ģimenes vaļasprieks. Irinu par to ieinteresējis vīrs. Par vislielāko guvumu viņi uzskata līdakas un zandartus. Šai reizē loms pagaidām tikai Sergejam — pārdesmit sīkas zivtiņas, galvenokārt asarīši. Būs zivju zupa.
Bet visi satiktie bļitkotāji ir optimisti — vēl jau labākie sezonas mēneši priekšā.
Patiešām, gribas šos cilvēkus nosaukt par optimistiem, pesimisti sēž mājās un vaimanā, ka ziemas nav.
FOTO: Viss makšķernieka guvums — pārdesmit sīkas zivtiņas
