Birokrātijas ir par daudz
Aivars SEIDARS19. maijā Madonas rajona Ērgļos notika Latvijas Pašvaldību savienības 16. kongress, kurā piedalījās 289 delegāti (LPS biedri). No Ludzas rajona šo saietu apmeklēja lielākā daļa pašvaldību vadītāju.
Kongresu atklāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, bet uzstājās un klātesošos sveica arī ministri un Saeimas deputāti M.Kučinskis, A.Štokenbergs, K.Šadurskis, S.Šķesters, Dz.Jaundžeikars, D.Staķe, K.Pētersone, I.Gudele, M.Grīnblats, A.Brigmanis.
Galvenā tēma — birokrātija, kas apgrūtina un bremzē darbu pašvaldībās. A.Jaunsleinis uzstājoties piezīmēja, ka LPS 16. kongresa moto ir Mēs varam, jo protam un spējam! Viņš runāja arī par uzticības krīzi sabiedrībā un aicināja izvērtēt un diskutēt, kā varētu mazināt lielo birokrātijas slogu.
Par kongresā dzirdēto lūdzām dalīties savos iespaidos Ludzas rajona padomes priekšsēdētāju Juri DOMBROVSKI.
— Tie kas uzstājās, arī Jaunsleinis, kritizēja to, ka pašvaldībām netiek dota iniciatīva, bet plaši ieviesies tāds mehānisms kā kontrole virs kontroles. Kritizēja arī KNAB, jo tas nerok lielas lietas, kur apgrozās miljoni un valsts tiek aplaupīta. Tas tiek noklusēts, bet bieži vien pārbaudītāji iejaucas pašvaldību darbā un meklē visādus sīkumus, piemēram, pārkāpumus pie pabalstu izsniegšanas vai darba algām. Ja būtu nopietni trūkumi, ja pašvaldības, piemēram, lobētu kādu konkrētu firmu, kaut vai rīkojot iepirkumu konkursu, to vēl varētu saprast. Bet, noņemoties ar sīkumiem, noslāpē pašvaldību iniciatīvu. Un kādi papīru plūdi! Cik mēs nesaņemam jaunus noteikumus, instrukcijas, norādījumus! Daudz arī tādu dokumentu, uz kuriem jāatbild, bet tā ir bezjēdzīga laika tērēšana.
Taču iesēdināti vai no darba noņemti vainīgie nav, jo pie lielajiem ierēdņi nevar pieķerties. Paskatieties, ja pret kādu no lielajiem ierosina lietu, tiesa viņus praktiski uzreiz atjauno darbā un vēl kompensācijas izmaksā.
Kā izteicās Jaunsleinis, birokrātiju nepieciešams apkarot, taču vajag arī vairāk uzticēties cilvēkiem pašvaldībās, jo viņi uz vietas zina lietas būtību.
Vai tas reāli ir iespējams, grūti pateikt. Daudzu partiju pārstāvji kupli apmeklēja kongresu un ar interesi klausījās. Jācer, ka izdarīs secinājumus.
— Vai pašvaldībām ir reāls spēks?
— Jā. Tieši caur pašvaldībām ir daudz kas panākts, un pašvaldības ir spēks. Kādreiz mums teica apmēram tā: ko jūs tur lecaties, jūs jau nepārstāvat vairākumu, jūs nevarat runāt visu pašvaldību vārdā. Toreiz LPS bija iestājusies tikai viena trešdaļa pašvaldību, bet pēdējos gados — praktiski visas. Tagad visa sarunu procedūra, visa likumdošana Saeimā, Ministru kabineta noteikumi — viss iet caur pašvaldību komitejām, un, saskaņojot jautājumus, tiek ņemts vērā arī pašvaldību viedoklis.
Liels pluss — pēdējos gados pieaug pašvaldību budžeti.
— Kā tika vērtēta pašvaldību apvienošanās?
— Daudzi izteica viedokli, ka nevajadzētu pieprasīt pašvaldību piespiedu apvienošanos, bet ļaut, lai tās brīvprātīgi un bez termiņa ierobežojuma veido novadus tad, kad tam ir gatavas. Viss tiks noregulēts ar finanšu mehānismu. Ja nauda nenāks, nebūs dotāciju un vajadzēs iztikt tikai ar savu budžetu, pagasts būs spiests apvienoties ar kādu lielo kaimiņu.
— Varbūt konkrēti — kas pašvaldībām sasien rokas, kā izpaužas birokrātija?
— Tā uzreiz nevaru pateikt. Kaut gan, strādājot pašvaldībā jau vairāk nekā desmit gadus, secinu: tik milzīgi papīru plūdi nav bijuši. Jo tālāk, jo lielākas papīru kaudzes. Bieži vien mums liek darīt to, kas nemaz nav pašvaldību funkcijas.
— Vai optimismam ir kāds pamats?
— Optimismam vienmēr ir vieta. Jaunsleiņa runā izskanēja jau sen cilāta doma par to, ka varētu nedaudz mainīt vēlēšanu sistēmu. Proti, pusi Saeimas deputātu vajadzētu ievēlēt tieši no rajoniem vai reģioniem. Piemēram, viens deputāts pārstāvētu Ludzas rajonu — mēs viņu ievēlētu, no viņa varētu prasīt arī par paveikto. Bet tagad par deputātiem ievēlēti praktiski vieni rīdzinieki, kuri nomalēs pazīmējas tikai pirms vēlēšanām.
Kongresa laikā pieņēma vairākas rezolūcijas, tai skaitā tādu, kas aicina politiķus, valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus atteikties no sīkas katra darbinieka darbības reglamentēšanas, tika ieteikts arī samazināt kontrolējošo iestāžu skaitu, ļaut pašvaldībām lielāku brīvību.
Kongresā piedalījās arī Pureņu pagasta priekšsēdētāja Ilga MIKIJANSKA, un savas domas par to izteica ļoti īsi:
— Rezolūcijas, ko pieņēma, un viss, par ko kongresā runāja, izklausījās skaisti. Bet ar to viss arī beidzās. Kad sākās debates, neviens no augstākajām amatpersonām zālē vairs nebija palicis. Tikai mēs, pašvaldību vadītāji, diskutējām, un, kā precīzi izteicās kāds kolēģis, tikai nolaidām tvaiku, bet reāli, kā bijis, tā arī, iespējams, paliks.