Bērni runā patiesi. māmiņ, pieraksti!

— Mamma, pastāsti man, kāds es biju maziņš!
Šo jautājumu paaugušies bērni dažkārt pirmo reizi uzdod tad, kas paši jau kļuvuši vecāki. Un izrādās, ka atmiņa mūs ir pievīlusi. Spilgtās epizodes, interesantie teicieni nav vairs atminami, ja savulaik nav pierakstīti.
Tieši tāpēc rosinājām mūsu lasītājus sūtīt pierakstītos bērnu izteicienus. Sirsnīgs paldies visām māmiņām un vecmāmiņām, kuras atsaucās. Nu ar savu bērnu dienu asprātību un tiešumu varēs iepazīties arī daži no divdesmitgadīgajiem.
Visvairāk teicienu iesniedza Iveta Seņkova, bērnudārza Pasaciņa skolotāja. Ivetai, vecmāmiņai Annai Kozlovskai no Bobrovas, Māra māmiņai Ivetai no Ludzas pienākas nelielas pārsteiguma balvas — dāvanu kartes no Veikala Sākums A.
Vecmāmiņa Anna saņems dāvanu pa pastu, bet abas ludzānietes lūdzam ienākt redakcijā.
Bet mūsu galvenais mērķis bija aicināt vecākus fiksēt notikumus. Bērni taču izaug tik ātri!
Mārim nu jau divpadsmit gadi, bet viņa māmiņa Iveta savulaik pierakstījusi dēla interesantākos izteicienus, kurus tagad abi labprāt pārlasa un kopā pasmejas.
Mārim trīs gadi. Viņš vērtējoši nolūkojas uz savu vecmammu un saka: — Es pirkšu sev citu babu. Par santīmu.
***
— Babai visi zobi izkrituši. Tas tāpēc, ka viņa košļāja konfektes kā cūka, bet vajadzēja sūkāt.
Mārim četri gadi.
— Ar zobu pastu nav labi mazgāt zobus. Vajag uzbērt cukuru un tikai tad mazgāt.
***
— Babai daudz sirmu matu, bet kāpēc nav pļeškas?
***
Mamma saka: — Dēliņ, cik tu esi skaists šinī kreklā!
—Jā, man vajag tikai tauriņu, un es būšu īsts sieviešu cienītājs.
***
— Kad es izaugšu liels, es nekad nedzeršu. Nu tikai, ja mani meitenes noķers, turēs un ielies šņabi mutē un tas tur nošļūks lejā, tad gan būšu piedzēries.
Vecmāmiņa Anna no Babro¬vas atsūtījusi savu mazbērnu izteikumus, par kuriem dzedam ar babu uz kādu brīdi pat valoda aizraujas.
Raivim četri gadi, abi ar babu skatās fotoalbumu. —Redz, Raivīt, tavs tēvs maziņš raudāja un niķojās tāpat kā tu tagad.
Raivis atbild: — Kad tēti fotografēja, manis nebija mājās.
***
Bērnudārzā audzinātāja jautā:—Ko vakar tev dzimšanas dienā uzdāvināja?
— Dzeds atnesa kaku (samagonku), — Raivis visā nopietnībā izstāsta.
***
Egitai 4 gadi. Visi kopā skatāmies televizoru. Egita sēž dzedam klēpī. Filmā rāda, kā dzer vīnu un skūpstās. Egita nopietni skaidro:— Redz, kā mīlējas, pēc tam būs sekss.
***
Egita spēlē priekšnieci kantorī: — Dzeda, sasmērē man baltmaizi ar sviestu, uzliec sieru, sataisi kafiju un atnes man uz kabinetu.
Kaspars un Kristaps jau pieauguši. Vecmamma savulaik pierakstījusi mazbērnu iztei¬kumus. Lūk, daži no tiem.
Kasparam 4 gadi. Pusdienām attaisa siļķu bundžu. Bērns pārsteigts iesaucas: — Redziet, tur zivis paču paču!
***
—Vectēv, kāpēc tev bārda aug ausīs?
***
— Dieviņš guļ vai stāv? Arī mirst?
Vecmamma skaidro, ka mirst tikai cilvēki, bet Dievs ir mūžīgs.
— Es arī gribu būt mūžīgs!
***
Kristaps ļoti negrib iet uz bērnudārzu:— Tas zābaks tāds gudrinieks, nevar apaut. Un kāpēc man tik ilgi jāiet uz dārziņu, ja es jau gribu iet uz skolu?
***
Atmodas laikā TV bieži rāda Gorbačovu. Kristaps kādu reizi ieskatās uzmanīgāk un ļoti satraucies ziņo: —Skatieties, Gorbačovam kāds zupu izlējis uz galvas!
Māmiņa Ruta atceras, kā viņas dēliņš Sandis, mazs būdams, prasījis ēst: — Mammu, vai tu mani vari pabarot kaut reizi gadā! (Ar gadu bija domāta diena).
Bērnudārza audzinātāja Iveta pierakstījusi savu audzinā¬mo un arī māsas dēliņa izteikumus.
Katrīna (5gadi): — Daina, tu dzirdi, ko tev audzinātāja saka?
Daina (5 gadi): — Nē, man ausis guļ!
***
Notiek zīmējumu konkurss. Jāzīmē ilustrācija pasakai. Ervīns uzzīmējis debesis un kalnu. Viņš paskaidro: — Tā ir pasaka par gailīti. Gailītis te jau bija un aizgāja.
***
Raivis (5 gadi) stāsta: — Ir tādi kaķi, un viņiem uzvārds — Lūši.
***
Zane (5 gadi) : — Es visus dzejoļus zinu no galvas līdz kājām.
***
Ēriks (4 gadi) modina Baibu pēc pusdienas miega: — Daina, tu modini galvu, es modināšu kājas.
***
Elīna (4 gadi) skatās uz attēlu un komentē: — Zirgs un zirdzene.
***
Artis (6 gadi), skatās pārvērtību raidījumu No pīlēna — par gulbi un secina: — Galvenais ir ķermenis , mati tā — dēļ smukuma.
***
Aujot kājas, viņš nedaudz satraucas: — Kājai taču zābakā ir tumšs!
***
Artis redz, ka vannā ir ūdens. — Kas te mazgāsies?
—Drēbītes.
— Kā? Vai pašas? Vai tad viņām ir sirsniņa?
***
— Kāpēc naktīm nav nosau¬kumu? Dienām taču ir : pirmdiena, otrdiena...
Violai ir divi gadi un pieci mēneši. Viņas teicienus pie¬raksta mamma Rita.
Viola ciemojas pie tantes Taņas: — Kāpēc tēvocis Vova tik ātri aizmiga?
— Viņš atnāca no darba noguris, paēda, apsēdās uz dīvāna un aizsnaudās.
Viola: — Nu tieši kā Sniegbaltīte.
***
Violai jautā: — Par ko tu mīli savu māmiņu?
— Par to, ka viņa atnāca no darba.
Mamma Inga pierakstījusi dēlēna Ņikitas domu graudus.
Ņikita (3 gadi) samīļo mammu, glāsta viņai galvu un apcerīgi runā: — Māmiņ, tu esi man tik skaista un tik stulba!
Arī Jura (4gadi) mammu sauc Inga. Mamma mācās autovadītāju kursos.
Rītā visi brauc ar auto uz dārziņu. Māmiņa jautā bērnam, ko nozīmē zaļā, sarkanā un dzeltenā gaisma luksoforā. Dēlēns atbild visu pareizi un pēc brīža neizpratnē jautā:
—Mammu, ja jau tu visu to nezini, kā tad tu vispār vari vadīt automašīnu?
***
Anniņai divi gadi. Omīte pārnākusi no darba. Mazā mudina vecmāmiņu iet kopā pastaigāties. — Pagaidi, bērniņ, drusciņ iekodīšu, un iesim.
Anna ar izbrīnu vēro apkārtni:
Ome, kam tu kodīsi?