Istras pareizticīgajiem ļaudīm – jauns priesteris
Ziemassvētkos savu priestera kalpojumu Vecslabadas pareizticīgajā dievnamā sāka tēvs Sergijs (Kiričenko). Viņš kalpo arī Brodaižā un Vertulovā.
Februāra sākumā Istrā ieradās arī priestera dzīvesbiedre Kristīne. Viņa mācījās Gaiļezera medicīnas koledžā un izglītību plāno turpināt Stradiņa universitātes filiālē Rēzeknē. Tēvam Sergijam - 24 gadi, Kristīne ir vēl jaunāka. Abi - bijušie rīdzinieki.
Vēl 12 gadu vecumā tēvs Sergijs izlēma, ka būs priesteris.
Svētās Trīsvienības baznīca
Viss sākās ar svētdienas skolu, kas darbojas pie Svētās Trīsvienības baznīcas Pārdaugavā. Nodarbības tur pēc vecāku ieteikuma t. Sergijs apmeklēja kopš 11 gadu vecuma. Pēc 5 gadiem viņš saņēma diplomu, bet vēl gadu turpināja apmeklēt nodarbības, jo bija radusies lielāka interese.
Svētās Trīsvienības baznīcai ir bijusi liela nozīme jaunā priestera izaugsmē - te viņš apguva baznīcā lietojamo senkrievu valodu, te iepazina rituālus, piekalpoja pie altāra. Te kā priestera palīgs viņš apguva visas garīdznieka amatam nepieciešamās zināšanas.
Draudzes locekļi ļoti atbalstīja un mudināja jaunieti izglītoties par priesteri. Arī garīdznieki saskatīja viņā nākamo priesteri. Reiz kopā ar citiem svētdienas skolas audzēkņiem t. Sergijs apmeklēja kādu klosteri Lietuvā. Tur viņu vienīgo starp citiem uzrunājis kāds garīdznieks, dodot īpašus ceļavārdus dzīvei.
-- Viņš taču mani absolūti nepazina, bet starp citiem puišeļiem pie autobusa uzrunāja tieši mani, -- atceras t.Sergijs. - Viņš noteica, kas man būtu jādara, ko ne. Novēlēja, lai neizdaru pārsteidzīgus soļus, bet lēnām un mierīgi eju nodomāto ceļu uz priesterību. Ne visus viņa novēlējumus, ceļavārdus es atcerējos, bet tajā, ko atcerējos, pieļāvu arī kļūdu. Tiesa, Dievs man norādīja uz to, un nopietnu dzīves kļūdu es nepieļāvu ...
