Augstākā izglītība iegūstama ne tikai rīgā

Turpinam iepazī­s­tināt vidusskolēnus ar iespējām mācīties Latvijas augstsko­lās. Šoreiz — par Latvijas Lauk­saimniecības univer­sitāti. Par stu­dijām LLU mums stāsta Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmēj­darbības specialitātes 4. kursa students Egīls Britiks, Lud­zas pilsētas ģimnāzijas absol­vents.

Pirmie iespaidi
— Vidusskolā retais zina, ko tieši viņš vēlas mācīties. Iespēju it kā ļoti daudz, tāpēc izvēlēties grūti. Arī man bija tāpat. Negribēju mācīties Rīgā. Tik liela pilsēta mani nomāc. Nevēlējos studēt tehnis­kās specialitātes. Meklēju studijas, kas saistītas ar tūrismu. Jelgavas universitātē bija šī specialitāte, tāpēc izdomāju, ka man tā derēs. Dokumentus iesniedzu tikai vienā augstskolā. Toreiz bija pēdējais gads, kad studijām ieskaitīja pēc vidējās atzīmes un vērtējuma profilējošajos priekšmetos, tagad ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Izrādījās, ka budžeta grupā netiku. Piekritu maksas studijām. Toreiz maksa gadā manā specialitātē bija 320 lati. Tagad summa ir augusi — ap 500 latiem. Noformēju kredītu. Domāju, ka no tā īpaši baidīties nevajadzētu, ja ir skaidrs mērķis iegūt augstāko izglītību. Pēc pirmā gada rezultātiem mani ieskaitīja budžetniekos.
Mūsu kursā 40 cilvēki studē par budžeta līdzekļiem, 15 — par maksu, bet katrā specialitātē šīs proporcijas ir atšķirīgas. Gribu piebilst, ka šai specialitātē maksa ir pieņemama. Par līdzīgām studijām Turībā jāmaksā divreiz vairāk.
Pirmais mēnesis augstskolā ir tāds kā nezinīšu laiks. Nav jau iz­pratnes, kas ir sesija, kas — lekci­jas, kā darbojas visa augstskolas sistēma. Apkārt visi sveši. Domāju, ka vidusskolā varētu aicināt augst­skolu studentus vai pasniedzējus un reāli izskaidrot, kā mainās mācīšanās sistēma. Citādi parasti skolēnus baida: augstskolā būs grūti! Bet, ko tas nozīmē, neviens nepaskaidro.

Svarīgākais — neiestigt parādos
Galvenā atšķirība pieejā — tu atbildi pats par sevi. Man tas patīk pat labāk nekā tā auklēšanās, kas pastāv skolā. Vidusskolā man ne īpaši patika matemātika, bet pirmajā kursā bija gan fizika, gan matemā­tika, gan ķīmija — tā universitātē ir visās specialitātēs. Un nekādas problēmas neradās. Ikdienā mājās nav daudz jāmācās, tikai gatavojo­ties kontroldarbiem. Svarīgākais — izstrādāt visus laboratorijas un praktiskos darbus. Citādi — neaizej uz vienu laboratorijas darbu, vēl kāds kontroldarba parāds — un tā sīkumu sakrājas jau daudz. Šķiet, gan jau! Līdz sesijai paspēšu. Bet tas stipri sarežģī dzīvi. Pašam jāsameklē pasniedzējs, jāvienojas par kārtošanas laiku — tā jau ir tava, ne pasniedzēju problēma. Bet pie sesijas nevar tikt pat ar vismazāko parādu. Sarunās ar citu augstskolu studentiem atklājās, ka Jelgavā mācīties ir diezgan grūti. Uz dullo izbraukt nav iespējams. Tā pārtikas tehnologos iestāties ir vieglāk nekā manā specialitātē, bet mācību laikā atsijājas vismaz puse. Tur ir ļoti sarežģītas ķīmijas studijas. Arī mūsu specialitātē līdz pēdējam kursam nav tikuši visi, bet lielum lielākā daļa gan.
Jāpiebilst, ka par eksāmenu un kontroldarbu pārkārtošanu, īpaši tad, ja priekšmetu mācāmies citā fakultātē jāmaksā. Esi pasniedzēju sarunājis, vienojies par laiku, iemācījies — parādi čeku, ka esi samaksājis, lūdzu, vari kārtot. Tas zināmā mērā disciplinē.

Iztikas minimums
Pašreizējā stipendiju sistēma ir tāda, ka, stipendiju saņemot, var iztikt, bet to saņem ļoti maz stu­dentu. Mēs kursā esam 55, stipen­diju saņem 5, pārtikas tehnologos no 15 — tikai viens vai divi. Tas nozīmē, ka sesijā vidējai atzīmei jābūt ap 9. Esmu dažus gadus stipendiju komisijā un redzu, ka tie parasti ir vieni un tie paši cilvēki. Ir jābūt tādam mērķim — nopelnīt stipendiju, bet tad jāmācās pama­tīgi, citam laika neatliks.
Sev tādu mērķi nekad neesmu izvirzījis, jo man ir vēl daudz citu interešu (Egīls nodarbojas ar mūziku un sportu, nodibinājis savu mūzikas grupu, raksta dzies­mas, arī ieraksta tās).
Studenta iztikas minimums mēnesī šobrīd varētu būt ap 60 latiem. Ja nelietotu mobilo telefonu un atteiktos vēl no dažām iespē­jām, varbūt šo summu varētu samazināt, bet ne būtiski.
Kopmītnes tālāko rajonu, tai skaitā, Latgales, studentiem Jelga­vā ir nodrošinātas. Maksa nav liela — 9 — 10 lati mēnesī. Pusdienas gatavojam paši, jo tā iznāk daudz lētāk.

Jelgavas pievilkšanās spēks
Ar ko Jelgavas augstskola var piesaistīt īpaši? Tas, kas šai pilsētai neapšaubāmi piemīt, ir studen­tiskums. Apmēram 1/3 daļa jelgav­nieku ir studenti. Ir tā vienojošā kopības sajūta, ir gadu desmitu laikā iesakņojušās tradīcijas. Te iegūst patiesi labu izglītību visdažādākajās specialitātēs, pie tam tās nav tikai lauksaimniecības. Piemēram, tieši tādu specialitāti, kā iegūstam mēs Jelgavā, var apgūt vienīgi Lietuvā. Te ir vienīgā augst­skola, kur studē veterināriju, mežsaimniecību. Ļoti populāras ir Socioloģijas un Ekonomikas fakultātes.
Pluss ir arī tas, ka katrs students, kurš to vēlas, var attīstīt sevi arī brīvajā laikā. Koris, deju ko­lektīvs, studentu pašpārvalde, kor­porācijas — vajag tikai darboties.
Te iegūst gan akadēmisko, gan profesionālo izglītību, visu laiku universitātē studijas modernizējas, nāk klāt jauni priekšmeti. Par plusu es uzskatu arī to, ka prasības kopu­mā te ir stingras. Jāpiebilst, ka Jel­gavā mācās ļoti daudz latgaliešu.
Jā, Jelgavā studentam nav tik vienkārši atrast darbu paralēli mācībām. Varbūt tikai pēdējā laikā darba vietu skaits palielinājies. Prakses vietas (vismaz mūsu specialitātē) jāmeklē pašam. Daudzi vasarā no universitātes brauc pelnīt uz ārzemēm. Protams, tas vēl nenozīmē, ka peļņa vienmēr ir cerētā. Kā nu kuram paveicas.
Pēc bakalaura darba aizstāvēša­nas uzņēmējdarbības vadībā par uzņēmuma vadītāju kļūst retais, lielākā daļa sāk savu karjeru daudz zemākos amatos, tomēr augstākā izglītība dod katram izaugsmes iespējas. Tas ir pavisam cits skatī­jums uz dzīvi, cita pieredze, zināša­nas, daudz draugu un paziņu visā Latvijā.
Es iesaku vidusskolēniem neskatīties tikai Rīgas virzienā. Arī citās pilsētās ir iespēja iegūt labu izglītību, tostarp Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Liepājā un citur, — nobeidz savu stāstījumu Egīls.
Informāciju par LLU meklējiet internetā: www.llu.lv
28. februāra Dienas pielikumā Izglītības Diena publicētas 2006./07. m. g. studiju programmas Latvijas augstskolās. Norādīts budžeta vietu skaits, nepiecie­šamie eksāmeni, mācību maksa.