-
TIRGUS MĒRDZENĒ AR „CIGARKU” TĪŠANU UN KARTUPEĻU DEGUSTĀCIJU
Pagājušo sestdien Mērdzenē notika Miķeļdienas tirgus. Dieviņš bija parūpējies par ļoti skaistu laiku, atvasara pilnā spēkā. Savukārt tirgotāji — par to, lai katrs atnācējs kaut ko iegādātos.
Mērdzenes pagasta pārvaldnieks Jānis Koļčs teica, ka Miķeļdienas tirgus Mērdzenē notiek jau ne pirmo gadu.
— Diemžēl tirgus tradīcija iedzīvojas ļoti lēni un diezgan pagrūti. It kā pārdevēji būtu, it kā pircēji arī, taču tirgus dienā liela andelešanās nesanāk. Šogad apmeklētāju skaits grozījās ap 50 cilvēkiem, taču tie, kuri atnāca, domāju, to nenožēloja, — tā J. Koļčs.
-
OTRAJOS MEŽVIDOS ĪSTENOS ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU IERĪKOŠANAS PROJEKTU
22. septembrī notika kārtējā Kārsavas novada domes sēde. Darba kārtībā — 19 jautājumi.
Jau rakstījām, ka novada dome ir atbalstījusi projektu par 2. Mežvidu attīrīšanas iekārtu ierīkošanu.
Tika izsludināts pieteikšanās konkurss šo darbu veikšanai un jau iepriekš aprēķināta iespējamo izdevumu summa. Taču pēc pieteikumu analīzes atklājās, ka agrāk plānoto 15 000 latu, ko dome bija paredzējusi šī projekta īstenošanai, nepietiks. Nepieciešami vēl vismaz 12 000 latu. Sakarā ar to, ka pašvaldības ņemtajiem kredītiem ir mainīgas procentu likmes un pēdējā gada laikā tās ir pazeminājušās, pašvaldības budžetā radās ietaupījums, kas ļāva palielināt Mežvidu projekta finansējumu par nepieciešamajiem 12 000 latu.
-
BRIĢOS ATJAUNOTS TAUTAS NAMS
Doma par to, ka Briģos jāremontē Tautas nams, radās vēl pirms pašvaldību reformas. Toreiz pagasta priekšsēdētāja Valentīna Smirnova un galvenā grāmatvede Valda Jurčenoka sagatavoja dokumentāciju projektam vienā no Lauku atbalsta dienesta programmām. Taču, Briģu pagastam ienākot Ludzas novadā, uz laiku projekts tika apturēts, lai pie tā piestrādātu. Kad tam atkal tika dota zaļā gaisma, iepirkums par darbu veikšanu tika izsludināts trīs reizes. Tikai 3. reizē uzvarēja firma Latgalija no Rēzeknes, un šī gada jūnija beigās sākti reālie darbi.
-
KĀ SADZĪVOT AR KAIMIŅIEM — MEŽAZVĒRIEM
Dažas piezīmes no Meža konsultāciju pakalpojumu centra Austrumlatgales nodaļas rīkotā un Valsts Lauku tīkla finansētā semināra, kas pagājušajā piektdienā notika Malnavā. Tēma — Kā aizsargāt jaunaudzes un lauksaimniecības kultūras no mežazvēru postījumiem.
Visā pasaulē savvaļas dzīvnieki nodara postījumus lauksaimniecības zemēs. Tas ir dabiski, jo dzīvnieki grib ēst un izvēlas vieglāk pieejamo un garšīgāko barību. Ar to jārēķinās.
Ja visapkārt vairāku hektāru platībā ir neapstrādātas zemes, tad katrs kultūraugu pleķītis ir vairāk apdraudēts. Zemgalē, kur ir lieli zemes īpašumi un lieli lauki, mežacūku izrakņāto hektāru divsimt hektāru liela lauka malā saimnieks neizjutīs kā lielu zaudējumu, bet, ja rukšu saime izraks piecas kartupeļu vagas, kas ģimenei ir vienīgās, viņiem tas būs liels mīnuss budžetā. Dzīvojot mežainā apvidū, zemes īpašniekiem būtu jāslēdz līgumi ar mednieku kolektīviem, jo medniekiem ir jāmedī lauksaimniecības postījumu vietās, un jāapgūst arī zināšanas par to, kā iespējami efektīvi cīnīties pret zvēru sirojumiem.
-
SLIMNĪCA STRĀDĀ PA JAUNAM
Ir pagājis gads, kopš Ludzas rajona slimnīca strādā jaunā statusā — kā sociālās aprūpes slimnīca un dienas stacionārs. 2009. gada septembrī valdība, realizējot kārtējo masterplānu, pārtrauca pasūtīt un apmaksāt Ludzas slimnīcai neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Tieši neatliekamās palīdzības sniegšanai stacionārs tika būvēts un aprīkots, vismaz 60 gadus slimnīca šo uzdevumu veiksmīgi pildīja.
Pret slimnīcas kā stacionāra slēgšanu iebilda mediķi, slimnīcas personāls, ar protestiem Saeimas deputātus pie slimnīcas sagaidīja simtiem pilsētas iedzīvotāju. Tomēr valdība bija nepiekāpīga: pārmaiņas skāra gandrīz pusi no Latvijas daudzprofilu slimnīcām, tai skaitā mūsējo, un jau vairāk kā gadu tās strādā kā aprūpes slimnīcas vai pat ambulatorie centri.
Par slimnīcas darbu šodien stāsta SIA Ludzas rajona slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris ATSTUPENS.