-
Kā padarīt gaidīšanas laiku skaistāku?
Sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Lielajās pilsētās svētku noskaņa jau iznāk ielās, bet Latgalē tradicionāli Ziemassvētku egli mājās vedam tikai pašā svētku priekšvakarā. Tomēr gribas kādu akcentiņu: kaut svecīti tumšajā logā, kaut vainadziņu pie durvīm vai puzuru pie griestiem.
Krāšņāk izrotāti parasti ir veikalu skatlogi, kopējam pilsētas vai ciemata noformējumam mūsu pusē parasti nepietiek naudas, bet varbūt arī vēlēšanās un gribas. Šobrīd par svētku tuvošanos vēl nekas īpaši neliecina. Laiks padrūms, cilvēki norūpējušies.
Visrosīgākie gaidīšanas laikā ir bērni. Tieši viņu neviltotā ticība rūķīšiem un Ziemassvētku vecītim, vēlme darboties pašiem, veidot rotājumus, gatavot dāvaniņas padara tumšo decembri jautrāku un gaišāku. -
Nebaidīsimies noformēt vienošanās juridiski
Ludzas pilsētas Sociālās palīdzības nodaļas darbinieces ierosināja mums uzrakstīt par vienu no sāpīgākajām un svarīgākajām vecu cilvēku problēmām — kā mūža nogalē rīkoties ar savu īpašumu, lai negribot nepazaudētu jumtu virs galvas.
Pat tad, ja cilvēkam ir ļoti labi bērni un mazbērni, izšķiršanās aiziet dzīvot pie viņiem bieži vien ir ļoti smaga. Bet vēl sāpīgāk, ja vientuļi cilvēki savas lētticības dēļ vieglu roku paši atteikušies no sava dzīvokļa vai mājas, un nu vienīgā izeja ir dzīve pansionātā. Dažam tas ir labākais risinājums, jo aprūpe nu nodrošināta līdz mūža galam, bet daudzi tā arī nespēj samierināties ar šo faktu, jo vecumdienas iztēlojušies daudz savādāk. Kādi tad ir tipiskākie gadījumi, kad cilvēki var palikt bez mājām?
Kā stāsta Līga BABRA, sociālā darbiniece, kas strādā ar veciem cilvēkiem un invalīdiem, visbiežāk zaudētāji izrādās cilvēki bez ģimenes, kuri, cerot uz mūža aprūpi un nodrošinājumu, savu dzīvokli uzdāvina vai pārdod (precīzāk, noformē kā pārdošanu) savam radiniekam, kaimiņam vai arī pilnīgi svešam cilvēkam, pretī saņemot mutvārdu solījumu: — Mēs jūs aprūpēsim! -
Ziņas no pasienes pagasta
Pasienē vienā ēkā atrodas pagasta padome, ambulance, bibliotēka, tautas nams, tūrisma centrs. Pamazām gan par valsts , gan par pašvaldības līdzekļiem šī ēka tiek savesta kārtībā. Rudenī kosmētiskais remonts, logu un durvju nomaiņa tika veikta tautas nama telpās. Šim mērķim tika tērēta valsts dotāciju piešķirtā nauda (7000 latu) un 3000 latu — pašvaldības līdzfinansējums. Tagad jau tuvojas nobeigumam feldšerpunkta remonts.
Pasienes pagasts jau vēsturiski pieder pie Zilupes novada, tāpēc arī pagasta iedzīvotāju un deputātu lēmums veidot novadu kopā ar Zilupes pašvaldību neizsauca nekādas diskusijas.
Kā uzsver priekšsēdētājs, tagad tikai jāsagaida solītie 200 000 latu un šī nauda jārealizē.
Jau nākamajā gadā par piešķirtajiem līdzekļiem plānots veikt 4 galvenos darbus. Pirmkārt, Šuškovā jāierīko attīrīšanas iekārtas, jo tur to vispār nav bijis. Tad jārenovē attīrīšanas iekārtas Pasienē un pie kopējās sistēmas jāpieslēdz Līvānu māju rajons. -
Apstiprināts 2008. gada budžets
29. novembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers apstiprināja 2008. gada valsts budžetu. Todien un arī neilgi pirms tam masu plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par to, ka pašvaldībām piešķirto naudas līdzekļu daudzums ir tieši atkarīgs no pašvaldības vadītāja partijas piederības. Prezidents saņēma vēstules no neapmierinātajiem pilsētu un pagastu pašvaldību vadītājiem. V. Zatlers lūdza premjeru sniegt paskaidrojumus.
Parasti, izstrādājot budžetu, valdošo partiju deputātiem tika piešķirtas t.s. kvotas, kuru ietvaros viņi var lemt, kurai pilsētai vai pagastam iespējams palīdzēt. Parasti tas ir deputāta dzimtais novads, vieta, no kurienes viņš ievēlēts Saeimā. Līdz ar to, nākamās vēlēšanas sagaidot, deputāts var teikt — lūk, es esmu pildījis doto vārdu un šos četrus gadus jums palīdzējis. Ja gadījumā jūs mani ievēlēsit vēlreiz, es jums atkal palīdzēšu. Pateiksim vēl vairāk. Pirms pēdējām vēlēšanām cilvēkiem pavisam atklāti tika pateikts: ja nebalsosiet par valdošajām partijām, jūsu pašvaldība neko nesaņems.
Opozīcijas deputātiem šādas kvotas netika piešķirtas, un viņu priekšlikumi, sastādot budžetu, tika noraidīti.
Šoreiz no kvotām bija atteikušies, taču bez skandāliem neiztika. -
Par ceļu uzturēšanu šoziem
Uzsniegot pirmajam sniegam, Ludzas Zemes lasītāji kārtējo reizi vēlas uzzināt par ceļu uzturēšanu 2007./2008. gada ziemā. Par aktuālāko aicinājām pastāstīt VAS Latvijas Valsts ceļi Ludzas nodaļas vadītāju Imantu KALVĪTI.
— Lūdzu, īsumā pastāstiet, cik lielā mērā jūsu dienests gatavs ziemai?
— Lai ieviestu skaidrību par to, kuri dienesti un uzņēmēji nodarbojas ar Ludzas rajona ceļu uzturēšanu, avīzes lasītājiem varu paskaidrot, ka VAS Latvijas Valsts ceļi Latgales reģiona Ludzas nodaļa veic valsts ceļu pārvaldītāja funkciju Ludzas rajonā un nodarbojas ar valsts ceļu uzturēšanas kontroli. Valsts ceļu uzturēšanas darbus saskaņā ar noslēgto līgumu veic VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Rēzeknes ceļu rajona Ludzas nodaļa. Šo ziemas sezonu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uzsāka ar jaunu līgumu, kurš noslēgts uz 7 gadiem. Visu republikas ceļu uzturēšanas darbi tika sadalīti un izsolīti 12 lotēs. Viena no lotēm aptver Rēzeknes, Ludzas un Balvu rajonu.
Ludzas nodaļā 2007./2008.gada ziemas sezonas darbu veikšanai ir 7 ar sniega lāpstām un kaisīšanas iekārtām aprīkotas automašīnas, 6 autogreideri, 5 ekskavatori iekrāvēji, 6 traktori ar sniega lāpstām. Ceļu kaisīšanai iegādātas 187 tonnas sāls un 657 kubikmetri smilts un sāls maisījuma, kas pēc vajadzības tiek papildināti.
Pagastu ceļu un pilsētu ielu uzturēšana ir pašvaldību pienākums, un tās savukārt ir noslēgušas līgumus ar uzņēmējiem par ceļu uzturēšanas darbu veikšanu.