-
Advents ir klāt
Advents — šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks — daudzās ģimenēs sākas ar pirmās svecītes iedegšanu Adventa vainagā. Adventa vainags atgādina, ka Jēzus Kristus ir īstā saule, bet uz durvīm pakārts Adventa vainags simboliski aicina: — Nāc iekšā, durvis ir vaļā!
Tāpēc laikus jāsagādā pats vainags. Čaklākie velk ārā pa vasaru sarūpētos dabas materiālus vai sameklē ko noderīgu veikalos, bet citi pasūta vai nopērk jau gatavu mākslas darbu.
Bērnu un jauniešu centrā skolotāja Natālija Losāne piedāvāja visiem, kas vēlas, vainagus pagatavot pašiem. Atsaucās gan skolnieces, gan BJC darbinieces. -
Ziņas no zilupes novada domes
Pagājšnedēļ notika kārtējā Zilupes novada domes sēde. Darba kārtībā jautājumu nebija daudz, un tie ātri vien tika izskatīti.
Izskatot z.s. Vika, kas nodrošina skolēnu ēdināšanu Zilupes vidusskolā, iesniegumu par vecāku maksas palielināšanu, dome to atbalstīja. No nākamā gada 1. janvāra maksa par ēdināšanu būs Ls 2,10 nedēļā pašreizējo Ls 1,90 vietā.
Ludzas rajona Policijas pārvalde vērsās Zilupes domē ar iesniegumu atļaut iegādāties telpas Amatnieku ielā 10a, bet pašreizējās telpas vēlāk nodot domes bilancē. Deputāti labprāt tam piekrita, jo izbrīvējušās telpas domei lieti noderēs. -
Sētnieka darbs veido pilsētas seju
Kad bērniem jautā, par ko viņi kļūs, sētnieka profesija populārāko vidū noteikti nav. Diez vai arī tiem, kuri tagad strādā par sētniekiem, jaunībā tas ir bijis viņu sapņu darbs. Bet dzīvē ir dažādi neplānoti pavērsieni. Un mūsu mazpilsētu nabadzīgajā darba tirgū iegūt sētnieka vietu nemaz nav tik viegli.
Mēs visbiežāk par sētnieku iedomājamies tad, kad paslīdam uz nenokaisītas ietves. Vai arī tad, kad vēl caur agra rīta sapņiem tumsā dzirdam gar logu lāpstu skrapstam — sētnieks jau strādā.
Ludzā strādā pavisam 40 sētnieki, kas kopj gan parkus, skvērus, gan pagalmus. Kā vienu no rūpīgākajām darbiniecēm F. Fiļimonovs nosauc Mariju GUITĀNI. Mariju noteikti pazīst Dagdas, Parku un Latgales ielu iedzīvotāji, kuri dzīvo pašā Ludzas pilsētas sākumā (no Rēzeknes puses iebraucot). Tas ir Marijas objekts jau vairākus gadus ar kopējo platību — ap 2 hektāri.
Zilupē patstāvīgā darbā sētnieka pienākumus pilda tikai viens cilvēks, pārējo darbu veic palīgstrādnieki pilsētas uzkopšanas darbos — bezdarbnieki, kurus finansē Nodarbinātības valsts aģentūra.
Uzņēmumā Kārsavas namsaimnieks ir četri sētnieki, vienu sētnieku algo dome. Vecā parka uzkopšanā un citos labiekārtošanas darbos iesaista arī bezdarbniekus. Visilgāk, no 1990. gada, Kārsavas namsaimniekā par sētnieci strādā Anna HOMČENKO. Izrādās, ka līdz aiziešanai pensijā 10 gadus par sētnieku strādāja viņas vīrs, bet tagad — arī vedekla. Vesela dinastija. -
Arī īrijā neesi pasargāts no dzīves likstām
Īrijā šobrīd dzīvo un strādā ap 30 – 40 tūkstošiem cilvēku, kas izbraukuši no Latvijas. Par šīs parādības plusiem un mīnusiem šoreiz nerunāsim. Bet ... par dzīves problēmām gan.
Latvieši Īrijā strādā un izklaidējas, precas un šķiras, dzimst un arī mirst. Jā, viņiem ir labāks materiālais nodrošinājums, bet no dzīves likstām, slimībām, nelaimēm pasargāts nav neviens.
Tiek prognozēts, ka nākamo gadu laikā Īrijai būs nepieciešami 30 līdz 50 tūkstoši strādnieku jaunu darbavietu aizpildīšanai. Bez viesstrādniekiem neiztikt. Un noteikti būs jauni ieceļotāji no Latvijas. Kas cilvēkam būtu jāņem vērā, ja viņš ir nolēmis meklēt darbu Īrijā?
Ivars Lasis, Latvijas konsuls Īrijā, uzskata: — Vajag labāk sagatavoties darba gaitām Īrijā. Tas noteikti mazinās pārpratumus un neveiksmes.
Viņš aicina iepazīties ar informāciju konsulāta mājas lapā (www.am.gov/lv/ireland). -
Kas tiešām vēlas strādāt, tas darbu atrod
Ieskatoties statistikas datos, redzam, ka NVA Ludzas filiāle projekta Apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām, iekļaujot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalstu invalīdiem ietvaros (līdz š.g. 1. novembrim) dažādās mācību grupās iesaistīja 252 bezdarbniekus. Apmācības jau beiguši 183 bezdarbnieki, darbā no tiem iekārtojušies 53 cilvēki.
Pašlaik mācību procesā ir četras grupas — pavārs, šuvējs, informācijas ievadīšanas operators, augstspiediena katlu mašīnists. Savukārt decembra beigās ir plānots uzsākt mācības vēl vienai 6 cilvēku grupai, kuri apgūs friziera profesiju.
Nolēmām painteresēties, vai, beidzot, piemēram, frizieru kursus, bezdarbniekam ir iespēja iekārtoties darbā un pilnvērtīgi strādāt. Frizētavā Marta sastapām kādreizējo bezdarbnieci, kas beigusi šādus kursus, Lolitu RIČIKU.