ZIEMA IR PĀRBAUDĪJUMS ARĪ ZEMNIEKIEM

Vai stādījumi laukos ir apdraudēti? Ziema šogad bargāka nekā pēdējos gados ierasts. Kā tas ietekmēs ziemāju sējumus, augļu kociņus? Ko prognozē lauksaimniecības speciālisti?

Šo jautājumu uzdevām Anitai Trūpai, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākajai ekspertei.

— Grūti šobrīd izteikt precīzas prognozes,vēl priekšā otrais ziemas mēnesis. Domāju, ka kopumā rudzi būs normāli pārziemojuši, arī kvieši un tritikāle, ja vien izvēlētas vietējās šķirnes un, ziemai sākoties, sējumi jau bija sasnieguši cerošanas fāzi. Tagad sniega sega ir pietiekami bieza, bet atcerēsimies, ka ziema sākās ar stipru kailsalu, un tieši tas varēja sējumiem kaitēt. Tagad visiem sējumiem ir miera periods. Ceru, ka arī rapsis pārziemos normāli. Rudenī rapša lauki jūsu rajonā izskatījās skaisti sakuplojuši. To, kā pārziemos ziemāji, ietekmē arī to sēšanas laiks. Slapjajā  rudenī zemākajos laukos daudziem sēja iekavējās, un šie tīrumi tad arī ir visvairāk apdraudēti.

Ja runā par augļu dārziem, tad liela skāde tiem nevarētu būt nodarīta. Bīstami var izrādīties februāra sali, ja saglabāsies tikpat zemas vai vēl zemākas temperatūras. Lielāks apdraudējums, protams, ir jauniestādītiem augļu dārziem. Šādas bargas ziemas vēlreiz pierāda, ka labāk augļu dārzos izvēlēties mūsu platuma grādiem atbilstošas šķirnes, nevis eksotiskus dienvidzemju kociņus. No tradicionālajiem augļu kokiem visapdraudētākās ir bumbieres, kas parasti cieš visvairāk.

 Ļoti svarīga arī dārza atrašanās vieta. Daudz drošāk vienmēr bijis augļu dārzu stādīt dienvidu, nevis ziemeļu nogāzē.

Ir svarīgi, lai dārzam būtu kāda aizsargjosla, kas pasargā no aukstajiem vējiem. Nav jāaizmirst mūsu senču tradīcijas dārza veidošanā, jo mūsu mainīgā klimata īpatnības tomēr nav salīdzināmas ar dienvidzemju maigajām ziemām. Es uzskatu, ka pats svarīgākais tomēr ir pie mums audzētu un pārbaudītu šķirņu izvēle, — tā Anita  Trūpa. — Precīzāk par šo ziemošanas periodu varē­sim spriest tikai pavasarī, bet par augļu kociņiem — februāra beigās.

Kārsavas novada lauku attīstības speciāliste Antoņina Babāne ir noskaņota visai optimistiski: — Lielam satrau­kumam it kā pagaidām nav pamata. Sniegs sega ir bieza, un tas sējumus pasargā. Bīstams ir sals, kas pārsniedz trīsdesmit grādus un ir ilgstošs. Mūsu, Malnavas pagastā, sestdienas rītā Zeļčevā sals sasniedza mīnus 31 grādu, bet tas bija tikai vienu rītu. Pagaidām nav tik traki.

Situāciju  skaidroja  Vanda  ŽULINA