UZ KRIEVIJU PĒC BENZĪNA UN PĀRTIKAS...
Zināms ekonomikas stāvokļa barometrs ir situācija uz Latvijas — Krievijas robežas: jo lielāks bezdarbs valstī, mazākas algas, jo garākas rindas robežkontrolpunktos. Ne jau no labas dzīves cilvēki dodas uz kaimiņvalsti, lai tur iegādātos lētākus produktus, uzpildītu automašīnas ar degvielu.
Likumdošanā noteikto preču daudzumu, ko drīkst vest pāri robežai, tās šķērsotāji zina labi un ved tikai tik, cik atļauts (runa šoreiz nav par kontrabandistiem, kuri, liekot lietā izdomu un ieviešot tehniskos jauninājumus, savās automašīnās cenšas ievest kontrabandas preces). Vieni uz Krieviju brauc katru otro dienu, citi — reizi nedēļā. Daļa robežu šķērso kājām.
Katrs dzīvo, pareizāk, izdzīvo, kā māk. Likumu nepārkāpj neviens. Stāv garās rindās, dažreiz pierobežā nonīkst pat 12 un vairāk stundas.
Pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas, diennaktī Terehovas RKP Krievijas virzienā robežu šķērso vidēji 300 automašīnas, bet Grebņevas RKP —nedaudz mazāk. Viss atkarīgs no tā, cik gara rinda. Vienu dienu iebraukšanu kaimiņvalstī var gaidīt pat 390 vieglo automašīnu, citreiz — 350 spēkratu.
14. aprīlī ap plkst.10.30 Grebņevas RKP rindā stāvēja vien piecas vieglās automašīnas. Pēdējās no tām robežas šķērsošanu gaidīja tikai apmēram 10 minūtes. Bijām izbrīnīti par tik mazu rindu, taču izskaidrojumu tam neatradām. Aptaujātie autovadītāji ar presi runāja nelabprāt, jo, ne jau labas dzīves dzīti, dodoties uz Krieviju.
— Es uz Krieviju braucu reizi nedēļā. Uzpildu pilnu bāku benzīna, nopērku atļauto daudzumu produktu un braucu uz mājām. Mana maizes devēja ir mašīna, daudz braucu, tātad vajag daudz benzīna, atļauties to pirkt degvielas uzpildes stacijās Latvijā nevaru, jo tas ir ļoti dārgi. Degvielas cenu atšķirība Krievijā un Latvijā ir pietiekami liela, lai mērotu ceļu pāri robežai. Es benzīnu citiem nepārdodu. Protams, tā laikam saka visi, bet man benzīns tiešām nepieciešams savām vajadzībām. Produktus vedu savai ģimenei un vecākiem, jo pensijas nav lielas, bet par dzīvokli jāmaksā daudz. Ko vēl teikt? Tagad esmu bezdarbnieks, agrāk strādāju celtniecībā. Bezdarbnieka pabalsts jau ir beidzies. Piepelnos gadījuma darbos.
Pēdējā laikā, kad uz iebraukšanu Krievijā bija tik lielas rindas, biju sācis domāt par došanos uz ārzemēm, taču labi zinu, ka tur darbu nav viegli atrast, arī valodu nezinu. Uz ārzemēm došos tikai tad, ja būs pavisam slikti.
Šonedēļ man paveicās un uz robežas gaidīju vien 20 minūtes, arī pagājušajā nedēļā bija tāpat. Zinu, ka citi stāvējuši pat 4 — 5 stundas.
Nesen uz robežas sāka veikt automašīnu pastiprinātu kontroli: skeneris, bet tagad vēl arī automašīnas numuru un salona fotografēšana. Kāpēc? Likumu es nepārkāpju, bet esmu pataisīts par savas valsts apzadzēju, jo esmu atļāvies nepirkt dārgās Latvijas, bet gan lētākās Krievijas preces. Domājat, es negribu iepirkties šikos veikalos Latvijā? Taču pati valsts mani ir nolikusi uz ceļiem, un es varu pirkt tikai vislētāko. Tagad esmu gandrīz vai noziedznieks. Tad nav ko niekoties, klapējiet robežu ciet, aizliedziet latviešiem iepirkties Krievijas veikalos, aizliedziet uzpildīt degvielu Krievijā. Nav ko spēlēties ar cilvēkiem — redz likums atļauj, bet tu vienalga esi noziedznieks, — stāsta sašutis vīrietis, kurš nevēlējās publicitāti.
Autovadītāji, kuri šķērso robežu, tiešām nopietni satraukušies par to, ka tagad robežsargi fotografē gan robežu šķērsojošo automašīnu numurus, gan auto salonu.
Sazinoties ar VRS Ludzas pārvaldes priekšnieka palīdzi Mārīti Mihailovu, noskaidrojām, ka automašīnu numuri un saloni tiek fotografēti kontrabandas apkarošanas nolūkā, jo tiek veikti profilaktiskie pasākumi, lai kontrolētu akcīzes preču nelikumīgu ievešanu Latvijā.
Iveta ČIGĀNE